Aizvērt

Licences palīdz ievērot kārtību

2021. gada 29. jūnijā, 11:07
Licences palīdz ievērot kārtību
Licencētā makšķerēšana Ventā ir noteikta no vecā ķieģeļu tilta līdz Abavas ietekai. Institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups uzsver, ka šādi ir iespējams kontrolēt makšķernieku plūsmu. Ja šāda kārtība nebūtu noteikta, zivju kārotāju būtu daudz vairāk un vimbu resursiem tiktu nodarīts nopietns kaitējums.
Kad pavasarī vimbas sāk plūst uz nārstu, arī makšķernieki uz vairākām upēm Latvijā sāk plūst straumēm – tās ir Lielupe, Mūsa, Mēmele, Venta. Visās ir noteikti licencētās makšķerēšanas posmi, lai vimbu cope notiktu kontrolēti.
Draudzīgi noteikumi samazina krāpniecību

Makšķerēšanas noteikumi Latvijā nosaka, ka tajās upēs vai posmos, kur nav noteikta licencētā makšķerēšana, katrs copmanis lomā drīkst paturēt piecas vimbas. Varētu teikt, ka šajā ziņā priviliģētāki ir tie, kuri brauc uz vietām, kur par šo prieku jāmaksā, jo tur lomā var paturēt vairāk zivju, piemēram, Ventā –septiņas. Tā tas ir bijis gadu gadiem.

Kuldīgā šovasar ir jāizstrādā jauns licencētās makšķerēšanas nolikums, un nu sākušās diskusijas par to, vai lomā paturamo zivju skaits nebūtu jāpalielina. Ja tas notiktu, varbūt arī citviet varētu sākt šādas diskusijas.

Viens no Latvijā pazīstamākajiem makšķerniekiem, Normunds Grabovskis, kurš pavasarī bieži ciemojas Kuldīgā, skaidro, ka, viņaprāt, ar licenču skaitu viss ir kārtībā, to palielināt nevajag, jo viņam šajā pavasarī nav bijis problēmu ar licenču iegādi, vismaz ar vienas dienas licenci ne. Problēmas viņa skatījumā ir ar ziemas-pavasara sezonas licencēm. Vai to skaitu vajadzētu palielināt, viņam ir grūti atbildēt. Par vienu no sliktajiem piemēriem N. Grabovskis piesauc Bausku. Tai cauri tek Mēmele, kurā uz nārstu pavasarī peld vimbas. Viens no labākajiem to copes posmiem ir pilsētas centrā, un tur licence nav vajadzīga. Līdz ar to tur esot "totāls bardaks". Kuldīgā, viņaprāt, viss ir teicami sakārtots.

Vienīgi septiņu vimbu dēļ pat kūpinātavu neesot vērts kurināt.

Viens no pamatojumiem, kāpēc būtu jāpalielina lomā paturamo zivju skaits, ir tas, ka godīgajiem makšķerniekiem jādod iespēja tikt pie lielākiem lomiem, lai iebraucējam, kurš, iespējams, uz Kuldīgu atbrauc vienu reizi sezonā, būtu lielāks prieks. Viņš novērojis, ka vietējie makšķernieki nereti noķertās zivis pa kluso stiepj prom un turpina makšķerēt. N. Grabovskis piesauc Igaunijas un Lietuvas piemērus. Igaunijā ir noteikts minimālais zivs izmērs, bet noķerto zivju skaitam limita nav, savukārt Lietuvā lomā drīkst paturēt 10 vimbas. Taču abās valstīs ir noteikts laika posms, kad vimbas nārsta laikā vispār aizliegts makšķerēt. N. Grabovska ieskatā makšķerniekam jāļauj paturēt vismaz 10 vimbas vai arī jānosaka, ka kopējais svars ir 5–6 kilogrami.

Atrod kompromisu

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Gabrāns uzskata, ka Bauskā ar licencēm viss ir kārtībā. Viņa vadītā biedrība kūrē licencēto copi šajā pusē. V. Gabrāns pastāsta, ka savulaik bijis ļauts lomā paturēt 12 vimbas, bet tad sapratuši, ka ar vimbām ir švaki, taču Bauskas gadījumā tas nav bijis saistīts ar to, ka makšķernieki būtu zivis izķēruši. Pie vainas bijuši Lielupes baseinā esošie zvejnieku murdi, kuri "nosmēla lielu daļu krējuma" jeb uz nārsta vietām Mūsā un Mēmelē peldošās vimbas. Pēc sarunām ar zvejniekiem atrasts kompromiss, proti, zvejnieki murdu skaitu samazina uz pusi, bet makšķernieki licencētajā copes zonā patur astoņas vimbas, ne vairs 12 kā agrāk.

"Kuldīgas gadījumā zivīm ir tikai viens šķērslis – Ventas rumba," saka V. Gabrāns. "Ja pašvaldība tam apkārt uztaisītu zivju ceļu, arī augšpus rumbas nārstojošo zivju daudzums palielinātos."

Bauskā, tāpat kā Kuldīgā, šogad ir jāizstrādā jauns licencētās copes nolikums, bet tur negrasās prasīt lomā paturamo zivju daudzumu palielināt. V. Gabrāns atklāj, ka šogad sevi labi ir attaisnojusi drošības nauda, kuru piemēro, ja licenci pērk vietējos veikalos. Ziemas-pavasara licencei tā bija 10 eiro, bet vienas dienas licencei – 3 eiro. Tas makšķerniekus mudinājis daudz naskāk licences nodot, līdz ar to nav kavējusies atskaišu nodošana valsts zinātniskajam institūtam "BIOR". Ja kāds arī licenci nav nodevis, drošības nauda nonāca biedrības kasē un būs papildu finansējums zivju resursu papildināšanai.

Hobijam vai peļņai?

"Ja skatāmies Ministru kabineta noteikumos, tad visā Latvijā, kur nav licencētās makšķerēšanas, ir noteikts, ka lomā var paturēt piecas vimbas," – tā sarunu sāk "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups. "Ja licencētā zona ir, tad iespējams noteikt izņēmumu, kā tas ir Ventas gadījumā." Jāpiebilst, ka "BIOR" nosaka gan izsniedzamo licenču, gan lomā paturamo zivju skaitu. D. Ustups uzsver, ka vispirms ir jāsaprot, kas ir makšķerēšana – hobijs vai iespēja nopelnīt? Dažādās Eiropas Savienības regulās ir stingri noteikts, ka makšķernieki savu lomu nedrīkst tirgot vai iegūt no tā labumu. Tās pašas septiņas vimbas, kur viena nereti sver no 500 gramiem līdz vienam kilogramam, lomā dod aptuveni 5 kilogramus. D. Ustups uzskata, ka, lai katru dienu noēstu šādu daudzumu zivju, ir jābūt ļoti labai apetītei.

"Mēs, protams, zinām, ka nereti zivis tiek tirgotas," turpina D. Ustups. "Ja dosim zaļo gaismu lomā paturēt 10 vai 15 zivis vai vispār atcelsim normu, vai mēs neveicināsim šo nelegālo darbību?

Zinātnieku pretestībai paaugstināt limitus ir arī bioloģiskais pamatojums – ja katrs makšķernieks dienā noķers un paturēs 20 vai 30 vimbas, tad agri vai vēlu to sāks aptrūkt.

Zinātnieks piesauc vēsturiskus faktus, kuri attiecas uz dažādām nacionālām īpatnībām. Ja skatāmies uz Lietuvu, tur lomā atļauts paturēt 5 kilogramus vimbu, bet, ja paskatāmies uz citām valstīm, tajās ir atšķirīgi zivju patēriņa paradumi. Piemēram, ja Zviedrijā kāds noķertu breksi vai vimbu, neviens to pat neēstu. Līdz ar to katrā valstī ir atšķirīgas tradīcijas, normu regulēšana, un Latvija nevar vienkārši kopēt kaimiņus. Tie paši lucīši. Igauņi tādus neēd, jo vēja zivīm ir zaļa asaka, bet latvieši ķer un ēd gardu muti. 

Jāpadomā, pirms lemt

Ja no Kuldīgas pašvaldības puses nāktu iniciatīva paaugstināt lomā paturamo vimbu skaitu, "BIOR" zinātnieki par to domātu. Viņi uzskata, ka jāpēta zinātniskā zivju uzskaite, licencēto makšķerēšanas vietu atsūtītās atskaites. Tiek uzsvērts, ka noķerto vimbu skaits Ventā ir pieaudzis. Nevar noliegt, ka arī tāpēc, ka uzlabojusies makšķernieku kontrole, skaits ir vieglāk fiksējams.

"Kas būtu labāk – palielināt licenču daudzumu un saglabāt zivju skaitu lomā vai palielināt noķeramo vimbu limitu un samazināt izsniedzamo licenču skaitu?” retoriski jautā D. Ustups.

Pavasarī Ventā bija grūtības ar licenču iegādi, tika saņemtas sūdzības no makšķerniekiem. Kā uzsver "BIOR" pārstāvis, tas ir viens no licencētās makšķerēšanas uzdevumiem – regulēt copmaņu skaitu. Ja attiecīgajā Ventas posmā vimbas varētu ķert bez licences, tad zivju kārotāju skaits būtu daudz lielāks. Iespējams, vimbas tiktu izķertas vairāk, kaut arī lomā būtu atļauts paturēt vien piecas, kā tas ir pārējā Ventā, kur nav noteikta licencētā makšķerēšana.

Piemēram no zinātnieku puses tiek piesaukta Salaca, kur arī ir tāda pati vimbu makšķerēšanas kārtība. Tur speciālo atļauju trūkstot vēl vairāk, bet tā ir iespēja regulēt cilvēku plūsmu. Pašvaldība drīkst iniciēt gan licenču, gan lomā paturamo vimbu skaita palielināšanu, un tas tiks vērtēts. D. Ustups vērš uzmanību arī uz to, ka licencētās makšķerēšanas nolikums nav obligāti jāizstrādā uz četriem gadiem, tas var būt uz īsāku laiku vai beztermiņa. Ja pēkšņi rodas aktuāls jautājums par izmaiņām, var iesniegt pieteikumu.

UZZIŅAI
Noķerto vimbu skaits Ventā pa gadiem
  • 2017. gadā – 4233
  • 2018. gadā – 4983
  • 2019. gadā – 11 390
  • Atskaites par 2020. gadu vēl nav iesniegtas.
 Šovasar Kuldīgas novada domei kā licencētās makšķerēšanas organizētājai ir jāizstrādā jauns nolikums. Kuluāros sākušās sarunas par to, ka jālūdz paaugstināt lomā paturamo vimbu skaitu, piemēram, no šobrīd atļautajām septiņām zivīm uz desmit. Zinātnieki sola par to padomāt.

 



Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Viesstrādnieki Latvijā ierodas:
peļņas nolūkos
bēgot no savas valsts režīma
tāpēc, ka ir laimes meklētāji
tāpēc, ka Latvija liekas labklājības zeme
šejienes klimata dēļ
cita iemesla dēļ