Aizvērt

Zušiem būt!

2021. gada 29. jūnijā, 14:02
Zušiem būt!
"Usmas ezers jau izsenis atzīts par labu dzīves telpu tādai sugai kā Eiropas zutis, jo tajā ir optimāla barošanās un ziemošanas vide," teic biedrības "Usmas krasts" pārstāvis Atis Maldonis.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ik rudeni vairākus mēnešus ir aizliegta Eiropas zušu zveja, makšķerēšana un zemūdens medības. Pasaules Dabas fonds aicinājis šīs zivis nepirkt un to zveju aizliegt pilnībā. Tikmēr Usmas ezers nereti tiek saukts arī par zušu ezeru, jo ir Latvijā piemērotākais šai zivju sugai. Diemžēl ar valsts plānā iekļauto zušu mākslīgo atražošanu te nesokas tik labi, jo konstatēta neatbilstība likumdošanas prasībām, taču apsaimniekotāji cer šo ierobežojumu novērst, lai Usmas ezerā arī turpmāk zušu netrūktu.
Lielākā daļa Usmas ezera atrodas Ventspils novadā, piegulošās teritorijas pieder Talsu un Kuldīgas novadam. Pirms pieciem gadiem apkārtnes ļaudis no visiem trim novadiem sasparojās un dibināja biedrību "Usmas krasts", lai atjaunotu un sargātu zivju resursus, izveidotu licencētu makšķerēšanas sistēmu, kā arī uzlabotu zivīm, īpaši zušiem, bagātās ūdenstilpes tēlu.

Usmas ezerā zušu nozveja pēdējos desmit gados ir palielinājusies 1,5– 2 t robežās. Tajā pašā laikā zušķērāja nozveja ir samazinājusies un pēdējos gados (izņemot 2017. gadu) nepārsniedz 150 kg.

Pēc pagājušā gadsimta 50. gados veiktajām aptaujām zuša maksimālais svars 138 Latvijas ezeros svārstījās no 1 līdz 4 kg (piecos ezeros). 16% ezeru svars bija 3 kg, bet 48% – 2 kg. No 1990. līdz 2019. gadam 18 ezeros zuša maksimālais garums svārstījās no 35 līdz 99 cm un svars no 45 g līdz nepilniem 2 kg. No šiem ezeriem tikai trijos (tostarp Usmā) zuša vidējais svars bija lielāks par vienu kilogramu.

2017. gadā pirmo reizi pēc 30 gadiem Usmas ezerā tika atjaunota šīs augstvērtīgās zivs populācija, ielaižot 1,05 tūkstošus vienvasaras mazuļu. Pagaidām tas ir šeit vienīgais zušu papildinājums.

Ņemot vērā krājumu kritisko stāvokli, Eiropas Savienībā un arī Latvijā kopš 2009. gada ir pieņemts nacionālais zušu krājuma pārvaldības plāns, kas paredz stikla zušu un mazuļu ielaišanu tikai tajās ūdenstilpēs, kas savienotas ar jūru.

"Nozvejas statistika rāda, ka Usmas ezers ir vieta, kur tiek noķerta ceturtā daļa mūsu valsts iekšzemes ūdeņos dzīvojošo zušu," stāsta biedrības pārstāvis Atis Maldonis. "Tas pierāda, cik ezers ir labvēlīga dzīvotne šai sugai. Eiropas Savienība labprāt dod finansējumu sugas atražošanai, taču ir viens noteikums: upēs, kas iztek no ezera, nedrīkst būt neviens aizsprosts. Engures upe ir vienīgā, kas iztek no Usmas ezera, un tajā ir gan stacionārs zušu tacis, gan divas mazās hidroelektrostacijas. Šie šķēršļi liedz saņemt līdzekļus no valsts programmām vai Eiropas fondiem. Sanāk tā paradoksāli – audzē vairumā mazuļus, bet neielaiž ūdenstilpēs, kur tie vislabākā attīstās."

Beidzot tomēr arī valsts, ne tikai sabiedriskās organizācijas šo problēmu, kā saka A. Maldonis, pakārušas pie lielā zvana. Pēc Ventspils novada pašvaldības pasūtījuma zinātniskā institūta "BIOR" ihtiologi pagājušajā vasarā veica Engures upes izpēti, lai izstrādātu pasākumu plānu zivju migrācijas iespēju uzlabošanai Zivju fonda finansētā projektā.

Tajā uzsvērts, ka Engures upe savieno Usmas ezeru, kas ir viens no lielākajiem Latvijā, ar Puzes ezeru un caur to – arī ar Baltijas jūru. Ar ezeriem savienotajās ūdenstecēs ir nozīmīga zušu populācija, taču to lejupmigrāciju uz nārsta vietām okeānā kavē ne tikai HES aizsprosti, bet arī Engures upes augštecē īstenotā zušu zveja ar zušķērāju un četriem zušu murdiem. Brīva migrācija uz jūru ļautu Usmas ezeru ierindot starp ūdenstilpēm, kur pēc nacionālā zušu krājuma pārvaldības plāna tiek ielaisti stikla zuši. Ņemot vērā ezera izmērus, tas ļautu par aptuveni ceturto daļu palielināt šajā programmā iekļaujamo ezeru platību. Tāpat brīva migrācija palielinātu arī citu sugu populāciju stāvokli un uzlabotu Engures upes ekoloģisko kvalitāti kopumā.

Pētnieki iesaka mazināt vai izskaust kavēkļus uz nārsta vietām Sargasu jūrā migrējošo zušu lejupmigrācijai un augšupmigrācijai uz barošanās vietām Usmas ezerā. Tāpat būtu jānovērš upes un strauta nēģu nārstam potenciāli piemērotu dzīvotņu appludināšana augšpus aizsprosta, jāuzlabo citu zivju (līdakas, zandarti u.c.) dzīvotņu kvalitāte upē lejpus spēkstacijām. Ietekmes veidu samazināšanai ir iespējami vairāki risinājumi – HES aizsprosta nojaukšana, dabīgā, tehniskā vai zušiem specifiskā zivju ceļa izbūve, kā arī HES aprīkojuma (aizsargrestes, novadbūve, turbīnas u.c.) un ekspluatācijas režīma maiņa. A. Maldonis un biedrība cer, ka pētījums nebūs tikai formāls dokuments, bet drīz būs iespējams kaut ko reāli darīt.

Tikmēr biedrība "Usmas krasts" turpina īstenot projektus, lai papildinātu citu zivju sugu krājumus. Pagājušā gada vasarā Usmas ezerā tika ielaisti 50 tūkstoši vienvasaras zandartu mazuļu, tāpat ik gadu ezers tiek papildināts ar 40 500 līdaku mazuļiem.

A. Maldonis paskaidro, ka Usmas ezerā zušus drīkstēs ķert arī turpmāk, tikai jāiegādājas atļauja. Šai sugai biedrība īpašus ierobežojumus nenosaka – jāievēro tikai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi. Lomā drīkst atstāt trīs zušus, ja tie ir vismaz 50 cm gari.

Periods, kad zuši ķeras vislabāk, nav garš – no brīža, kad ezerā iziet ledus, līdz Jāņiem. Ja labs rudens, arī tad vēl kaut ko var dabūt. Viss atkarīgs no laika apstākļiem, mums pastāsta vietējie makšķernieki un piebilst, ka pārmaiņas dabā zivju resursus ietekmē daudz vairāk nekā konkrēta makšķernieka nozveja.


UZZIŅAI
Eiropas zutis (Anguilla anguilla)
  • Aizsargājams, populācija pēdējo 30–40 gadu laikā samazinājusies par 95–99%.
  • Nārstot dodas uz Sargasu jūru 4000–7000 km prom no Eiropas. Pārvietošanās ātrums – 63 km diennaktī. Kāpuri 1,5–3 gados ar Golfa straumi tiek atnesti līdz Eiropas krastiem. Pārvērtušies par stikla zušiem, kas līdzīgi pieaugušām zivīm, taču ir caurspīdīgi, tie ienāk Eiropas saldūdeņos. Daļa sasniedz arī Latvijas piekrasti.
  • Uzturas vienatnē. Nenobrieduši īpatņi sastopami saldūdeņos un jūras piekrastē. Dienā mēdz ierakties dūņās, palīst zem akmeņiem vai siekstām. Aktīvāki ir tumsā, ziemā – mierīgi, parasti ierokas dūņās.
  • Sasniedz 35 gadu vecumu (akvārijā – 88), Latvijā vidējais vecums – 23 gadi.
Avots: latvijasdaba.lv

 



Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Viesstrādnieki Latvijā ierodas:
peļņas nolūkos
bēgot no savas valsts režīma
tāpēc, ka ir laimes meklētāji
tāpēc, ka Latvija liekas labklājības zeme
šejienes klimata dēļ
cita iemesla dēļ