Aizvērt

Starp senču paražām un mūsdienu ritmu

2021. gada 24. augustā, 07:28
Starp senču paražām un mūsdienu ritmu
Tradicionālo saimniekošanu un lauku dzīvi veidot saskaņā ar dabas ritmiem kļuvis sarežģītāk, uzsver arī arbūzu audzētājs Rolands Dambis. Jūtama gan klimata pārmaiņu ietekme, gan laika trūkums.
Modernais lauksaimnieks gribētu paskatīties debesīs un sekot senču laika vērojumu pieredzei, taču realitāte spiež rīkoties citādi. Medzes lauksaimnieks Rolands Dambis saka: "Kad ir laiks, tad darām." Viņš uzskata, ka vajadzētu jau zemes un stādīšanas darbos ņemt vērā sauli un mēness fāzes, taču laika esot ļoti maz.
Selfijs pie siena zārda

Saimniecība ir daudzvirzienu, šeit audzē ogas un dārzeņus, sniedz arī ēdināšanas pakalpojumus. "Kā iznāk, tā darām, ja jāsaka godīgi. Sējam, liekam podiņos un izstādām tad, kad ir tas brīdis brīvs un laika apstākļi atļauj darīt," viņš pastāsta.

Pārmaiņas laukos beidzamo gadu laikā fiksējuši dabas skaitītāji, kuri apmeklēja zemes platības visā Latvijā. "Var salīdzināt, kā beidzamo 20–30 gadu laikā no apsaimniekošanas viedokļa ir mainījušās lauksaimniecības platības – kur ir bijuši zālāji un kur to vairs nav," saka dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne. "Daudz kas ir mainījies, un tas ir arī saprotams. Tie, kas turpina saimniekot tā, kā agrāk, tiešām ir daži. Tipiskākais piemērs, kas redzams visā Latvijā, – siena zārdu vairs nekur nav, bet ja kaut kur tomēr ir, tad cilvēki pie tiem fotografējas."

Arī šajā "citā realitātē" pastāv reģionālas atšķirības. "Latgalē zālāju biotopu ir vairāk nekā jebkurā citā Latvijas daļā, bet tajā pašā laikā ir iznīcinātie jeb pārveidotie zālāji. Kādreiz bijušas pļavas, bet pašlaik vai nu mežs uzstādīts virsū, vai arī tā ir lauksaimniecības zeme, kur aug kartupeļi, kukurūza vai cita labība," stāsta I. Mukāne. Tendences esot dažādas, mode mainās, cilvēki tai pielāgojas un iet līdzi. Kurzemē pārveidoto zālāju platību esot mazāk, no kā secināms, ka lauksaimniecība un lopkopība nav tik intensīvas.

Darbošanās saskaņā ar dabas ritmiem un tradīcijām vairāk raksturīga mazām saimniecībām. Daudzi zemju īpašnieki zvanot uz Dabas aizsardzības pārvaldi un jautājot, ko darīt, ja viņam ir biotops, kā saimniekot? "Par atklātajiem biotopiem priecājas mazas mājsaimniecības vai nelielu uzņēmumu īpašnieki, kas vēlas saglabāt harmoniju ar dabu, grib sev veidot dabas telpu un aicināt arī citus dzīvot saskaņā ar dabu," zina I. Mukāne. "Modernā būšana kopā ar dabu ir citāda. Ne visi var celties piecos no rīta un iet biešu lauku kaplēt, varbūt cilvēks šo laiku izmanto citādi – vienkārši aiziet paklausīties dabas skaņās, mežā pameditēt."

Kaut vai savam priekam

Dabas skaitīšanas vadītāja pauž, ka diemžēl ļoti lielās saimniecības iznīcinot tradicionālo lauku dzīvesveidu. "Mainās arī lauku ainava. Kādam varbūt kādā brīdī būs tīkamāks tas dzeltenais rapša lauku klājums, un varbūt fotogrāfijās tas izskatās skaisti, bet mozaīkveida dabas ainava noteikti ir dabai daudz draudzīgāka, arī pašam cilvēkam, nākotnes perspektīvā skatoties, daudz vajadzīgāka un vērtīgāka," viņa atzīst.

Protams, par konvencionālo lauksaimniecību, bitēm un citām samilzušām problēmām nepieciešama nopietna diskusija. "Jāsaprot, ka mums ir arī kaut kas jāēd un jāeksportē, viss ir saistīts ar biznesu un naudu. Taču, manuprāt, kovidlaiks pierādīja, ka mēs paši mākam darīt daudzas lietas un varam izmantot tos resursus, kas ir pašiem. Ne velti liela daļa cilvēku, kas šajā laikā pārcēlušies dzīvot uz laukiem, ļoti aktīvi metušies iekopt mazdārziņus un konservēt ražu ziemai. Norautais stopkrāns tomēr licis paskatīties atpakaļ – re, kur mums pašiem ir, mēs varam, vajag tikai darīt, un tā vēl joprojām ir iespēja, kaut vai sava prieka pēc. Iespēja saprast pašiem un mācīt bērniem, ka apkārt ir daba un mēs daudz ko varam arī saimniekošanas ziņā," saka I. Mukāne. Jaunā paaudze varbūt vairāk esot straujā skrējienā, bet vecāki cilvēki piezvanot un sakot: "Ja jūs zinātu, kā es tagad novērtēju to, kas man ir apkārt. Kāda daudzveidība!"

Mainās tehnoloģijas un klimats

Zemniekam strādāt efektīvāk mūsdienās palīdz tehnoloģijas, norāda R. Dambis. Pavasarī nolemts, ka zeme vairs nav pārāk auksta un slapja, tāpēc agrie kartupeļi iestādīti tiešām ļoti agri, marta beigās, un sasegti ar divām kārtām agrotīkla. Baidījušies, ka tur viss būs sapuvis, bet izrādījās, ka šogad tie vienīgie arī izauga un padevās. Jūnija sākumā varēja noņemt ražu. "Arī ierastajā kartupeļu stādīšanas laikā, maijā, zemē ieliktie sadīga ļoti skaisti. Vienu dienu braucu garām laukam, skatos, ka nav riktīgi. Kolorado vaboles bioloģiski pa tīro noēda, tas bija pāris dienu jautājums, un tur bija tuksnesis.  Tagad man vajag kartupeļus, bet uz lauka nav ko paņemt. Agro stādījumu agrotīkli pasargāja, neļāva vabolēm uzlidot," atklāj lauksaimnieks.

Mūsdienās zemniekam esot ļoti svarīgi būt pirmajam tirgū ar savu preci, lai izdevīgi pārdotu. Šogad, pateicoties "skaistajam un mīļajam kukainim" Kolorado vabolei, kartupeļu cenas turoties augstas, lai gan to pilnbrieda laikā vajadzētu būt tāpat kā katru gadu.

R. Dambis atzīst, ka arī klimata pārmaiņas vairs neļaujot saimniekot pēc tiem paraugiem, kādi bija pirms simt gadiem: "Tāda arbūzu raža šogad! Saule iedeva visu savu iespējamo siltumu, arbūzam arī sausums vajadzīgs, lai tas normāli attīstītos. Mums tie aug uz ģeotekstila, lai nebūtu nezāļu. Visi skaisti, sulīgi, gatavojas lieliski."

 



Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Par publikāciju saturu atbild SIA "Kurzemes Vārds" un reģionālās izdevniecības.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Viesstrādnieki Latvijā ierodas:
peļņas nolūkos
bēgot no savas valsts režīma
tāpēc, ka ir laimes meklētāji
tāpēc, ka Latvija liekas labklājības zeme
šejienes klimata dēļ
cita iemesla dēļ