Laikraksts Kurzemnieks

To, ka izstrādātais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam ir jauns izaicinājums pašvaldībām un ka tajā izvirzītos ambiciozos mērķus varēs sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, atzīst gan pašvaldību, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Madonas novada pieredze ir tikai viens piemērs, tomēr tas labi raksturo situāciju.

Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājams iepakojums, liecina AS "AJ Power Recycling", biedrības "Zero Waste Latvija" un SIA "ZAAO" kampaņas "Gudri pakot – gudri šķirot" laikā veiktā analīze.

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos ALDU OZOLU.

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas "ņemt-izmantot-izmest" pieejai. Un tomēr aprites ekonomika nav pašmērķis, tās būtība ir enerģijas, primāro resursu taupīšana un kaitējumu mazināšana attiecībā uz klimatu un dabu, apkārtējās vides piesārņojumu. Taču pastāv milzīgs risks, ka aprites ekonomikas patiesais mērķis lielai daļai komersantu un sabiedrības piemirsīsies, līdz ar to, ja mēs vēlamies ar šādu ekonomikas modeli uzlabot arī vides stāvokli, tad svarīgi ārēji uzraudzīt ekonomikas modeļa attīstību. Lai nesanāk tā, ka tikai klasiskie ekonomiskie rādītāji būs priekšzīmīgi, bet mēs turpat vien būsim sarunās par bēdīgo dabas stāvokli, piesārņojumu, enerģijas patēriņa virsotnēm un lobistu spiedienu uz dabas resursu intensīvāku izmantošanu.