Aizvērt
Ezeru apsaimniekot nav viegli

Ezeru apsaimniekot nav viegli

Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu interešu pārpilns process.
2022. gada 6. maijā, 22:42
Nākamajā numurā otrdien, 28. jūnijā
  • Baltijas labākie velosportisti Kuldīgā.
  • "Novadi zaļo": lai ēdiens nebūtu jāizmet.
  • Ceļojumā uz Izraēlu.
  • Vai ceļi kļūst labāki?
  • Kas jauns Kabiles pusē.
Klientu ievērībai!

Tehnisku iemeslu dēļ "Kurzemnieka" e-versiju pa atsevišķiem numuriem nevar iegādāties. Ja vēlaties to abonēt uz 30 dienām, lūdzam atsūtīt vēstuli e-pastā: sludinajumi@kurzemnieks.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, kur saņemt laikrakstu un tālruņa numuru. Mēs jums nosūtīsim informāciju par maksājumu.

Atvainojamies par pagaidu neērtībām!
Vecākas ziņas
Ieguvums būs atkarīgs no dažādiem faktoriem

Ieguvums būs atkarīgs no dažādiem faktoriem

2021. gada 15. oktobrī, 07:42
Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu "Gateway & Partners" izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas.
Katra tukšā pudele nes naudu

Katra tukšā pudele nes naudu

2021. gada 13. oktobrī, 13:13
Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā.
Pircējiem ērtības, tirgotājiem – jauns pienākums

Pircējiem ērtības, tirgotājiem – jauns pienākums

2021. gada 7. oktobrī, 07:53
Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā.
Iepakojums jāizvērtē aizvien rūpīgāk

Iepakojums jāizvērtē aizvien rūpīgāk

2021. gada 27. septembrī, 20:49
Uzņēmēji, domājot par savu attīstību, nereti paši pievēršas aprites ekonomikas principiem gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan sekojot tirgus tendencēm. Ražotāji pārdomā, lai produkcijas iepakojums būtu pārstrādājams, lai tas būtu ilgtspējīgs un pievilcīgs klientam un atbilstu preču daudzveidībai. Savā pieredzē ar mums dalījās divu uzņēmumu pārstāvji.
Būs jāiet ļoti maziem solīšiem

Būs jāiet ļoti maziem solīšiem

2021. gada 23. septembrī, 20:21
Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, tieši šiem jautājumam būtu jāvelta lielāka uzmanība
No sēkliņas līdz zaķītim

No sēkliņas līdz zaķītim

2021. gada 7. septembrī, 12:33
"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!" – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA "Wooly World" Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.
Iemācīt domāt un rīkoties tālredzīgi

Iemācīt domāt un rīkoties tālredzīgi

2021. gada 7. septembrī, 12:16
Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.
Starp senču paražām un mūsdienu ritmu

Starp senču paražām un mūsdienu ritmu

2021. gada 24. augustā, 07:28
Modernais lauksaimnieks gribētu paskatīties debesīs un sekot senču laika vērojumu pieredzei, taču realitāte spiež rīkoties citādi. Medzes lauksaimnieks Rolands Dambis saka: "Kad ir laiks, tad darām." Viņš uzskata, ka vajadzētu jau zemes un stādīšanas darbos ņemt vērā sauli un mēness fāzes, taču laika esot ļoti maz.
Lai san, dūc, spindz un sīc

Lai san, dūc, spindz un sīc

2021. gada 24. augustā, 07:18
Kukaiņi ir mūsu barības devēji – augļu un dārzeņu apputeksnētāji, ražas gādātāji. "Viņi ir mūsu nākotnes pārtika," saka entomologs Voldemārs Spuņģis. Bet pētnieks Nikolajs Savenkovs atzīst: "Kādu laiku cilvēks bez kukaiņiem varētu iztikt, bet, par laimi, visus kukaiņus iznīcināt nemaz nav iespējams. Tāpēc jautājums, vai cilvēks varētu izdzīvot bez kukaiņiem, ir retorisks. Cita lieta, ka cilvēks ļoti ietekmē attiecības starp kukaiņiem. Tāpēc kukaiņus vajag pētīt."
Aptauja

Aptauja

2021. gada 21. augustā, 10:15
Vides projekts
 Dzīvot un augt kopā ar pļavu

Dzīvot un augt kopā ar pļavu

2021. gada 10. augustā, 09:39
No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts "GrassLIFE". Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.
Pilsētas zālājam nav jābūt skūtam

Pilsētas zālājam nav jābūt skūtam

2021. gada 10. augustā, 09:29
Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet tas tomēr ir jādara.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai vajadzētu saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku?
Jā, varēs izlīdzināt mācību slodzi
Vecākiem izdevīgi, mazāk raižu, kur likt bērnu vasarā
Nē, viņiem vasarā kārtīgi jāatpūšas
Muļķīgi, jo jau maijā viņus grūti skolā noturēt
Man tas nav aktuāli