Aizvērt
Ezeru apsaimniekot nav viegli

Ezeru apsaimniekot nav viegli

Burtnieku ezers platības ziņā ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, tā garums ir 13,3 kilometri, vidējais dziļums – 2,9 metri. Ezers izsenis bijis starp makšķernieku iecienītākajām copes vietām, jo ezerā konstatētas 20 zivju sugas, starp kurām makšķernieku gaidītākās trofejas, protams, ir līdakas un īpaši jau zandarti. Tomēr Burtnieka apsaimniekošana allaž ir bijis visai sarežģīts un dažādu interešu pārpilns process.
2022. gada 6. maijā, 22:42
Nākamajā numurā otrdien, 28. jūnijā
  • Baltijas labākie velosportisti Kuldīgā.
  • "Novadi zaļo": lai ēdiens nebūtu jāizmet.
  • Ceļojumā uz Izraēlu.
  • Vai ceļi kļūst labāki?
  • Kas jauns Kabiles pusē.
Klientu ievērībai!

Tehnisku iemeslu dēļ "Kurzemnieka" e-versiju pa atsevišķiem numuriem nevar iegādāties. Ja vēlaties to abonēt uz 30 dienām, lūdzam atsūtīt vēstuli e-pastā: sludinajumi@kurzemnieks.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi, kur saņemt laikrakstu un tālruņa numuru. Mēs jums nosūtīsim informāciju par maksājumu.

Atvainojamies par pagaidu neērtībām!
Vecākas ziņas
Velēna ir dabiskas pļavas donormateriāls

Velēna ir dabiskas pļavas donormateriāls

2021. gada 26. jūlijā, 10:01
Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta "Ērlavām" tā pārvesta uz Virešiem, kur "Ceriņu" saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā "GrassLIFE", atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās pļavas
Latvija ir dižkoku zeme

Latvija ir dižkoku zeme

2021. gada 26. jūlijā, 09:53
Dižkoki ir viena no Latvijas dabas neatņemamām vērtībām, pieminekļiem. Tie ir senatnes liecinieki, kas mēdz būt saistīti arī ar dažādiem vēstures notikumiem. Turklāt jo vecāks top koks, jo lielāka tā loma un vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tajos mājvietu rod dažādu retu un aizsargājamu sugu pārstāvji – zīdītāji, putni, kukaiņi, sēnes un citi organismi.
Vides izglītība māca izprast dabu

Vides izglītība māca izprast dabu

2021. gada 26. jūlijā, 09:32
Ja senāk cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo vidi, to rūpīgāk vēroja un daudz vairāk par to zināja, tad nu cilvēce no tās ir pamazām attālinājusies un daudzas zināšanas jāapgūst no jauna. Par to, kā strādā vides izglītības skolotāji, runājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra (DIC) "Ziemeļvidzeme" dabas izglītības speciālisti Intu Somu. Viņa, būdama arī pedagoģe, vada izzinošas nodarbības dažādu paaudžu cilvēkiem un māca, ko varam redzēt dabā, kā pamanīto izmantot savā ikdienā un kādēļ ir svarīgi saudzēt šīs vērtības.
Saskaitītās dabas vērtības dara lepnus

Saskaitītās dabas vērtības dara lepnus

2021. gada 26. jūlijā, 08:48
Noslēgumam tuvojas apjomīgākais Latvijas dabas vērtību inventarizācijas projekts "Dabas skaitīšana", ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. "Lielākā daļa "Dabas skaitīšanā" iegūto datu ir apkopoti. Par iegūtajiem rezultātiem esam sākuši gatavot ziņojumu Ministru kabinetam," saka projekta vadītāja Irisa Mukāne.
Zušiem būt!

Zušiem būt!

2021. gada 29. jūnijā, 14:02
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ik rudeni vairākus mēnešus ir aizliegta Eiropas zušu zveja, makšķerēšana un zemūdens medības. Pasaules Dabas fonds aicinājis šīs zivis nepirkt un to zveju aizliegt pilnībā. Tikmēr Usmas ezers nereti tiek saukts arī par zušu ezeru, jo ir Latvijā piemērotākais šai zivju sugai. Diemžēl ar valsts plānā iekļauto zušu mākslīgo atražošanu te nesokas tik labi, jo konstatēta neatbilstība likumdošanas prasībām, taču apsaimniekotāji cer šo ierobežojumu novērst, lai Usmas ezerā arī turpmāk zušu netrūktu.
Licences palīdz ievērot kārtību

Licences palīdz ievērot kārtību

2021. gada 29. jūnijā, 11:07
Kad pavasarī vimbas sāk plūst uz nārstu, arī makšķernieki uz vairākām upēm Latvijā sāk plūst straumēm – tās ir Lielupe, Mūsa, Mēmele, Venta. Visās ir noteikti licencētās makšķerēšanas posmi, lai vimbu cope notiktu kontrolēti.
Miljoniem mazuļu no "Pelčiem" uz upēm

Miljoniem mazuļu no "Pelčiem" uz upēm

2021. gada 14. jūnijā, 13:26
Valsts zinātniskā institūta "BIOR" zivju audzētavas šogad Latvijas upēs un ezeros ielaidīs ap 14 miljoniem dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru. Ilggadēja un viena no ražīgākajām lašu un taimiņu audzētavām ir "Pelči" Kuldīgas novadā.
Arī par upēm ir jārūpējas

Arī par upēm ir jārūpējas

2021. gada 14. jūnijā, 13:22
Jau 2006., 2011. un 2016. gadā bija mēģinājumi tīrīt Ventu, jo cilvēki sāka apzināties, ka upe pamazām, bet neapturami aizaug un, ja kaut kas netiks darīts, viss beigsies bēdīgi. Ir 2021. gads, un diemžēl Ventā nekas kardināli nav mainījies.
Visvairāk grēko ar kūtsmēslu apsaimniekošanu

Visvairāk grēko ar kūtsmēslu apsaimniekošanu

2021. gada 31. maijā, 11:19
Par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumiem skaidrojumu lūdzām Valsts vides dienesta Vidzemes Reģionālās vides pārvaldes direktorei DACEI RUDUSAI.
 Bioloģiskajam lauksaimniekam ir jābūt zinošam

Bioloģiskajam lauksaimniekam ir jābūt zinošam

2021. gada 31. maijā, 11:14
Bioloģiskā saimniecība "Jaun-Ieviņas" atrodas Vidzemē, Raunas novada Raunas pagastā, netālu no Raunas Staburaga. Saimnieki Uldis un Ineta Rudzīši attīstījuši daudznozaru bioloģisko saimniecību. Tur ganās gan savvaļas zirgi, gan govis un sastopami dažādi putni, tur audzē un pārstrādā cidonijas, audzē dažādus dārzeņus un graudaugus, ražo kokogles un kopj bites. Kopumā viņi apsaimnieko nepilnus 100 hektārus zemes. Sarunā piedalās saimnieks Uldis.
Viens bez otra nevar

Viens bez otra nevar

2021. gada 17. maijā, 07:24
Tikai daži augi paši sevi apputeksnē, lielākajai daļai floras vairošanās ir atkarīga no vēja vai ūdens, dzīvniekiem un kukaiņiem, tai skaitā bitēm. Augu kultūrām ir nepieciešama apputeksnēšana, bet medus bitēm vieta, kur ievākt ziedu nektāru, tā ir savstarpēji izdevīga mijiedarbība, kas Latvijā netiek līdz galam novērtēta, skaidro Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.
Pesticīdu lietošanas sērga nemazinās

Pesticīdu lietošanas sērga nemazinās

2021. gada 17. maijā, 07:12
Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kam piemīt toksiskas īpašības, tāpēc tos izmanto nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai, galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, bet nevar izslēgt arī to nonākšanu apkārtējā vidē. Par pesticīdu ietekmi uz bitēm stāsta ILZE MEŽNIECE, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas "Dzīvā zeme" organizatorēm.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai vajadzētu saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku?
Jā, varēs izlīdzināt mācību slodzi
Vecākiem izdevīgi, mazāk raižu, kur likt bērnu vasarā
Nē, viņiem vasarā kārtīgi jāatpūšas
Muļķīgi, jo jau maijā viņus grūti skolā noturēt
Man tas nav aktuāli