Laikraksts Kurzemnieks

1. maiju ar nepacietību gaida tie, kuriem patīk spiningot, jo tad ir ļauts sākt to darīt arī no laivas. Kā makšķernieki ievēro noteikumus, to "Kurzemnieks" devās lūkot kopā ar Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes galveno inspektoru Jāni Sprugevicu un vecāko inspektoru Viesturu Cimermani.

Nomas tiesības uz rūpniecisko zveju Vilgāles ezerā šogad sadalītas starp mednieku klubu "Kurmāle", Snēpeles uzņēmumu "ROOC" un Uģi Hildebrantu no Rumbas pagasta. Šo jomu reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos". Vilgāles ezerā zvejas tīklu limits ir 750 m, un nomas tiesības piešķir Kuldīgas novada dome. U.Hildebrantam piešķirts viens 30 m murds uz gadu, uzņēmumam "ROOC" atvēlētas tiesības uz trim gadiem un tīklu limits šim gadam – 370 m. Pārējais tīklu limits nodots mednieku klubam "Kurmāle".

Kalendārā oktobris, ūdens temperatūra Ventā ir 9–100C, un tas nozīmē, ka Baltijas laši un taimiņi sāk gatavoties nārsta migrācijai.

Zivsaimniecība "Skrunda" arī šoruden izmanto gāzes lielgabalus, lai dīķus pasargātu no negausīgajiem gājputniem. Apkārtējie iedzīvotāji ar šāvienu troksni nav mierā, taču tas ir vienīgais efektīvais līdzeklis, turklāt Ministru kabineta noteikumi prasa, lai zivsaimnieks nodrošinātu kādu aizsardzību, citādi kompensāciju par migrējošo putnu postījumiem nevar saņemt.

Kuldīdznieks Arnis Hercs ir daudz pieredzējis makšķernieks, jo, kā pats smejas, dzimis ar makšķeri rokā. Tiklīdz iemācījies staigāt, tā uz copi prom.

„Šovasar vēžu raža tāda vidēja, jo šiem dzīvniekiem nepatīk krasas ūdens temperatūras svārstības, kad dienā karsti, bet aktīvākajā darbības laikā – naktī – nokrīt pat zem plus desmit grādiem,” saka zivaudzētājs Valdis Austers no Pelču akvakultūras uzņēmuma "Anzāģes".

Arī šogad Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no novembra trīs mēnešus būs aizliegta Eiropas zušu zveja, makšķerēšana un zemūdens medības. Bet šis aizliegums neattiecas uz iekšējiem ūdeņiem, tostarp Usmas ezeru, kas savulaik izpelnījies zušu ezera godu. Savukārt Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina jau tagad šīs zivis nepirkt un zveju aizliegt pilnībā.

Laivas izvēle atkarīga gan no makšķernieka pieredzes, gan no ūdenstilpes, skaidro Ernests Bušers, Rendas "Zāgkalnu" īpašnieks.

Plašā antibiotiku izmantošana medicīnā un veterinārijā pēdējos gados paātrinājusi pret antibiotikām nejutīgo (rezistento) mikroorganismu rašanos un izplatību.

Receptes piedāvā uztura speciāliste Katrīna Spuleniece-Aišpure.

„Pirmais pārsteigums – Riežupē lašveidīgo ir maz, otrs – daži atrastie īpatņi ir tieši lašu sugas. Tomēr kopumā fauna saglabājusies,” tā pēc zivju resursu izpētes atzīst zinātniskā institūta "Bior" ihtiologs Kaspars Abersons.

Reiz sen senos laikos... Pag, stop! Nebūs pareizi! Labāk sākšu tā – tas bija tajos laikos, kad Latvijā ļoti aktīvi darbojās vides inspektoru brīvprātīgie palīgi – sabiedriskie inspektori, kuri uzraudzīja, lai ūdeņos būtu kārtība. Tā kā arī man bija gods par to būt, reiz kopā ar vēl pāris tādiem trakajiem nolēmām, ka nakts pavadāma nevis mīkstās cisās, bet gan kādos ūdeņos.