Laikraksts Kurzemnieks

Nu jau kādu laiku Kuldīgā atkal ir divi Valsts vides dienesta (VVD) zivju inspektori, jo ilggadējam upju, ezeru un dīķu uzraugam Jānim Sprugevicam ūdens resursu uzraudzībā nu palīdz kuldīdznieks VIESTURS CIMERMANIS. Reti kurš nojauš, ka aiz nopietnās sejas izteiksmes patiesībā noslēpies gādīgs ģimenes galva, motociklists un dzejnieks vienā personā.

Ikvienam kārtīgam copmanim bijis gana daudz priecīgu, bēdīgu un kuriozu atgadījumu. Šoreiz "Kurzemnieks" lūdz, lai ar savu stāstu padalās makšķernieks, copmaņu lietu tirgotājs, kuldīdznieks Adrians Žerebcovs, cilvēks, kuram pēc vārda kabatā nav jālien.

Pašmāju zivs ar augstu uzturvērtību – tāda ir līdaka, tādēļ, ja pieejama, noteikti der izmantot veselīgā maltītē.

Neparasti siltās ziemas dēļ nojuka bioloģiskais ritms ne tikai sauszemes dzīvniekiem un augiem, bet arī ūdens iemītniekiem, tajā skaitā zivju parazītiem. Jau februārī no zivju audzētājiem saņemtas sūdzības par karpu un lašu dzimtas zivju saslimšanu ar parazītu izraisītām slimībām. Siltie laika apstākļi ir radījuši labvēlīgu vidi parazītu un kaitēkļu izplatībai, kas skars ne tikai zivju audzēšanu, bet arī citas nozares.

Katru pavasari upēs visā Latvijā, arī Ventā, tiek ielaisti tūkstošiem zivju mazuļu, kas iegūti zinātniskā institūta Bior zivaudzētavās. Vai šāda resursu atjaunošana nes augļus? Kā liecina statistika – jā.

Vieta, kur Ventā ielaist zivju mazuļus, tiek izvēlētā kopā ar Valsts vides dienestu, un, kā saka Liepājas reģionālās vides pārvaldes galvenais inspektors Jānis Sprugevics, ir déjà vu sajūta, jo tas notiek katru pavasari.

1. maiju ar nepacietību gaida tie, kuriem patīk spiningot, jo tad ir ļauts sākt to darīt arī no laivas. Kā makšķernieki ievēro noteikumus, to "Kurzemnieks" devās lūkot kopā ar Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes galveno inspektoru Jāni Sprugevicu un vecāko inspektoru Viesturu Cimermani.

Nomas tiesības uz rūpniecisko zveju Vilgāles ezerā šogad sadalītas starp mednieku klubu "Kurmāle", Snēpeles uzņēmumu "ROOC" un Uģi Hildebrantu no Rumbas pagasta. Šo jomu reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos". Vilgāles ezerā zvejas tīklu limits ir 750 m, un nomas tiesības piešķir Kuldīgas novada dome. U.Hildebrantam piešķirts viens 30 m murds uz gadu, uzņēmumam "ROOC" atvēlētas tiesības uz trim gadiem un tīklu limits šim gadam – 370 m. Pārējais tīklu limits nodots mednieku klubam "Kurmāle".

Kalendārā oktobris, ūdens temperatūra Ventā ir 9–100C, un tas nozīmē, ka Baltijas laši un taimiņi sāk gatavoties nārsta migrācijai.

Zivsaimniecība "Skrunda" arī šoruden izmanto gāzes lielgabalus, lai dīķus pasargātu no negausīgajiem gājputniem. Apkārtējie iedzīvotāji ar šāvienu troksni nav mierā, taču tas ir vienīgais efektīvais līdzeklis, turklāt Ministru kabineta noteikumi prasa, lai zivsaimnieks nodrošinātu kādu aizsardzību, citādi kompensāciju par migrējošo putnu postījumiem nevar saņemt.

Kuldīdznieks Arnis Hercs ir daudz pieredzējis makšķernieks, jo, kā pats smejas, dzimis ar makšķeri rokā. Tiklīdz iemācījies staigāt, tā uz copi prom.

„Šovasar vēžu raža tāda vidēja, jo šiem dzīvniekiem nepatīk krasas ūdens temperatūras svārstības, kad dienā karsti, bet aktīvākajā darbības laikā – naktī – nokrīt pat zem plus desmit grādiem,” saka zivaudzētājs Valdis Austers no Pelču akvakultūras uzņēmuma "Anzāģes".