Aizvērt

Kādu zivi izvēlēties

2019. gada 5. jūnijā, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Kādu zivi izvēlēties
Pasaules Dabas fonds (PDF) vērš uzmanību uz to, kā jebkurš iedzīvotājs var palīdzēt veidot ilgtspējīgu zivsaimniecību un savvaļas zivju resursu saglabāšanu.
Bioloģijas doktors Māris Plikšs uzsver, ka līdz 85% pasaules zivju krājumu savvaļā ir vai nu pilnībā izlietoti, vai pārāk daudz nozvejoti, neļaujot tiem atjaunoties. Pēdējos 10–15 gados zivis, vēžveidīgie un gliemenes tiek aizvien vairāk audzētas mākslīgi. PDF atzīst, ka akvakultūrai ir daudz nopietnu izaicinājumu. Piemēram, ķīmiskas piedevas, antibiotikas, kas tiek izmantotas preventīvi, lai uzlabotu nebrīvē augošo zivju un vēžveidīgo veselību. Izbēgušās audzētavu zivis konkurē ar savvaļā dzīvojošajām un ietekmē vidi, kas nav viņu dabīgā dzīvesvieta. Audzētavu zivju barības ražošanā vēl aizvien galvenokārt tiek izmantoti savvaļā nozvejoto zivju milti. Tā nav ilgtspējīga saimniekošana, norāda M.Plikšs.

Lai veicinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību, PDF mudina, pērkot zivis veikalā vai tirgū, izmantot speciālo zivju ceļvedi, kurā iezīmētas gan tādas zivis, kuru zveja vai audzēšana nav ilgtspējīga, gan tādas, kuras drīkst pirkt un ēst bez sirdsapziņas pārmetumiem. Fonda speciālisti mudina nepirkt dziļūdens zivis, jo tās aug ļoti lēni, neiegādāties zivis un vēžus, kas ir mazāki par minimālo pieļaujamo izmēru, ja rodas šaubas, jautāt pārdevējam, kur zivis augušas, kā ķertas. Atbildes varbūt ne vienmēr būs precīzas un pareizas, bet uzdotais jautājums liks aizdomāties arī citiem cilvēkiem.




Zivju ceļvedis

NEPĒRC!
(Šo zivju un jūras velšu zveja vai audzēšana nav ilgtspējīga.)

Akmeņplekste jeb āte, Aļaskas polaks jeb mintajs, Arktikas palija no Skandināvijas, asaris (mazāks par 19 cm), Atlantijas paltuss no Norvēģijas, Grenlandes paltuss, baltspuru/garspuru tunzivs no Vidusjūras, brosme, dzeltenspuru tunzivs, ēdamais krabis, galvkāji, haizivis un rajas, jūras līdaka, jūras mēle un mazmutes plekste, jūras zeltplekste (25 cm), jūras velns, Kamčatkas krabis no Krievijas, lasis no Dienvidamerikas audzētavām, līdaka (50 cm), Vidusjūras makrele jeb skumbrija, makrurons, Norvēģijas menca (35 cm), merlangs, Vidusjūras merlūza jeb heks, ar trali ķerts Norvēģijas omārs, pangasija jeb svītrainais sams no Āzijas audzētavām, pikša, platspīļu un šaurspīļu vēži (10 cm), plekste/bute (21 cm), saida, sarkanasari un sarkanā plekste, svītrainā tunzivs, Botnijas līča sīga, taimiņš, Āzijas, Ēģiptes tilapija, tropu garnele, varavīksnes forele no Dienvidamerikas vai savvaļas, vilkzivs un zaķzivs, zandarts, Ziemeļu garnele, zilā mīdija, austere un ķemmīšgliemene, zilā un garastes tunzivs, silto jūru zobenzivs, zutis.


PIRMS PIRKŠANAS PADOMĀ!
(Ir problēmas ar šo zivju nozveju un audzēšanas metodēm.)

Marokas astoņkājis, ar rokām vāktas austeres, brētliņa, dzeltenspuru tunzivs no Indijas un Atlantijas okeāna, garastes tunzivs no Taizemes, ēdamais krabis no Vidusjūras, kalmāri no Atlantijas un Klusā okeāna, Kamčatkas krabis no Norvēģijas, lasis no Kanādas un Norvēģijas, Latvijas ezeru repsis, saldūdens vēži no Turcijas un Ķīnas, siļķe, reņģe no Botnijas līča, sīga no Rīgas līča, vēdzele.


ĒD UZ VESELĪBU!

Arktikas palija no Islandes un Austrijas, asaris (lielāks par 19 cm), Vidusjūrā makšķerēti astoņkāji, Atlantijas paltuss, austere no Ziemeļeiropas audzētavām, brētliņa, ēdamais krabis no Zviedrijas, jūras zeltplekste, Klusajā okeānā makšķerēti kalmāri, Kamčatkas krabis no Aļaskas, ar rokām vākta ķemmīšgliemene, Tālo austrumu, Klusā okeāna ziemeļu lasis, līdaka no audzētavas, murdos ķerts Norvēģijas omārs, sertificētā audzētavā augusi pangasija, Norvēģijā ar tīklu ķerta pikša, Rīgas līča plekste/bute (21 cm), Islandes saida, Spānijā, ASV, Latvijā audzēti saldūdens vēži, siļķe, reņģe no Rīgas līča, Austrijā audzēts taimiņš, Klusajā okeānā ar makšķeri ķerta vai audzēta sertificētā audzētavā tunzivs, varavīksnes forele no Dānijas audzētavām, dīķos un ezeros mākslīgi pavairota vēdzele, Latvijas ezeros pavairots zandarts, ar rokām ķerta zilā mīdija, ASV un Kanādā harpunēta zobenzivs.


Pilns zivju ceļvedis: www.pdf.lv.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi