Aizvērt

Pēta, kā Latvijā un Lietuvā klājas nēģiem

2019. gada 8. jūnijā, 00:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Pēta, kā Latvijā un Lietuvā klājas nēģiem
Pelču zivaudzētavas veterinārārsts Vjačeslavs Revins uzmanīgi laiž nēģu kāpuriņus Alekšupītē.
Foto: Antra Grīnberga
Trīs miljonus nēģu kāpuru zinātniskā institūta "Bior" Tomes zivaudzētavas Pelču filiāles darbinieki šopavasar izlaidīs Kurzemes upēs. Tas tiek darīts "INTERREG" projektā "Pārrobežu upes nēģu krājuma novērtējums un pārvaldība Lietuvā un Latvijā".
Projekta nosaukums ir Lamprey, kas angļu valodā nozīmē nēģis. Mērķis – izpētīt nēģu populāciju Latvijā un Lietuvā, noskaidrot, kā nēģu resursu apsaimniekošana ietekmē to atjaunošanu, ieteikt labākos veidus, kā saglabāt populāciju un tos pavairot, stāsta Santa Purviņa, Bior Zivju resursu pētniecības departamenta iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas pētniece, hidrobioloģe.


VIENAM NO OTRA IR, KO MĀCĪTIES

S.Purviņa skaidro, ka projektā Lamprey institūts sadarbojas ar Klaipēdas universitāti un Lietuvas Dabas fondu: „Tā ir pieredzes apmaiņa, kurā mēs no lietuviešiem mācāmies noteikt zivju ģenētisko piederību, DNS u.c. Savukārt viņi no mums – nēģu audzēšanu, ko nedara gandrīz nevienā citā valstī. Mums šajā ziņā ir gadu desmitiem ilga pieredze. Nēģu kāpuri līdz šim ir laisti tikai lielajās upēs. Kurzemē nēģi tiks ielaisti piecās mazās upītēs, pēc tam mēs vērtēsim, kā tiem būs klājies, cik no tiem būs izdzīvojuši. Vēl četrus piecus gadus pārbaudīsim konkrētās vietas. Paraugos varēsim redzēt, cik nēģu tur būs. Mazuļi tur dzīvos četrus piecus gadus, tad dosies uz jūru, kur strauji augs. Gribam saprast arī to, kā viņi atgriezīsies, jo, izrādās, nēģi var izvēlēties arī blakus upītes, tiem nevajag noteikti atgriezties tur, no kurienes tie nākuši. Rit projekta otrais gads, secinājumi tiks izdarīti jau šīgada rudenī un ziemā. Tad notiks lieli informatīvi semināri Kurzemē un Lietuvā.

Projekts noslēgsies 2020. gada martā. Izstrādāsim ieteikumus nēģu krājumu aizsardzībai un apsaimniekošanai, ieteiksim labāko veidu, kā nēģus pavairot, – vai tā būtu kāpuru audzēšana, vai arī vaislinieku pārlaišana pāri šķēršļiem vietās, kur viņi vairs netiek uz savām nārsta teritorijām. Ar ieteikumiem dosimies pie sabiedrības Kurzemē un Klaipēdas reģionā, pie Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.”


AIZMIRSUŠI, KA IR ĒDAMI

S.Purviņa stāsta: „Latvijā ir ļoti senas zivju audzēšanas tradīcijas, līdz ar to savus zivju krājumus uzturam labā stāvoklī. Projekta gaitā bija konference Lietuvā, uz kuru uzaicinājām nēģu speciālistus no visām Baltijas reģiona valstīm: Polijas, Lietuvas, Somijas, Igaunijas, pat Kanādas. Visi var mācīties no mums. Piemēram, poļi nēģu audzēšanu nesen atklāja pilnīgi no jauna. Viņiem bijuši pirmie izmēģinājumi, un viņi bija šokēti, ka mēs to darām jau 40 gadus. Polijā ir aizmirsuši, ka nēģus var ēst. Viņiem upes ir piesārņotas, bet mums ir gan nēģu resursi, gan piemērotas upes. Esam Rietumeiropas valstīm tālu priekšā.”


PROT PAVAIROT

Pelču zivaudzētavas vadītājs Valdis Plaudis atklāj, ka šim projektam paredzēts izaudzēt divus trīs miljonus nēģu kāpuru. Mazie nēģu kāpuriņi šķiļas jau divas nedēļas, bet izlaisti tie tiek, kad ir gatavi sākt patstāvīgu dzīvi upē. Parasti audzētava nēģu pavairošanas programmās nepiedalās, to dara Kārļu un Doles audzētavās.

„Esam vieni no retajiem pasaulē, kas ēd nēģus, līdz ar to mēs tos intensīvi ķeram un intensīvi pavairojam. Ar to pavairošanu Latvijā nodarbojās jau pagājušajā gadsimtā, tāpēc pieredze ir pietiekama,” teica V.Plaudis un pastāstīja, ka projektam paredzēto nēģu audzēšanas process sācies pagājušajā rudenī, kad no zvejniekiem tika iepirkti vaislinieki. Šie nēģi pārziemoja līdz pavasarim, maijā tika iegūti ikri, šobrīd tie šķiļas. Visi nēģu kāpuri tiks izlaisti projektā paredzētajās upēs.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi