Aizvērt

Jūras vide jāuzlabo

2019. gada 9. jūnijā, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Jūras vide jāuzlabo
Nesen klajā nākušais novērtējums par Baltijas jūras vides stāvokli Latvijas teritorijā vēsta, ka ūdens ir labs, zivis pārtikā var droši lietot, tomēr krājumi rūk, jo pastāv piesārņojuma draudi.
DABAI UN CILVĒKIEM

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma jūra vērtēta pēc 11 kritērijiem. Tika pētīta bioloģiskā daudzveidība, vietējās un svešzemju sugas, to komerciālās iespējas, barības ķēdes, eitrofikācija (pārāk daudz barības vielu ietekmē ūdenstilpes aizaug), gultnes integritāte, hidrogrāfiskie apstākļi, piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismos, kā arī atkritumi un enerģija (zemūdens troksnis). Šie kritēriji ir kopīgi visām Eiropas Savienības valstīm, lai varētu situāciju salīdzināt. Tādējādi sniegts pārskats par Latvijas jūras ekosistēmas (augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides kopuma) stāvokli un faktoriem, kas to ietekmē, kā arī parāda izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo vērtējuma periodu.

Tāpat aplēsts, ka sabiedrības ieguvumi no jūras ūdeņu uzlabošanas līdz labam stāvoklim būtu vismaz 6,4 miljoni eiro gadā. Tas attiecas tikai uz analizētajām tēmām – bioloģiskās daudzveidības vērtību un vides problēmām: eitrofikāciju, svešo sugu ienākšanu, atkritumiem piekrastē.


ATKRITUMU UN PIESĀRŅOJUMA DĒĻ

Attiecībā uz zivīm konstatēts, ka no Baltijas jūras Latvijas daļas tās uzturā var lietot droši, jo pilnībā atbilst pārtikas kvalitātes prasībām. Tāpat arī ūdens atbilst normām, lai peldētos. Tomēr bioloģiskās daudzveidības stāvoklis vērtēts negatīvi, un to lielākoties ietekmē saimnieciskā darbība. Visvairāk vainojami nesavāktie atkritumi, piesārņojums un tā radītās klimata pārmaiņas.


ARĪ SALDŪDENS SUGAS

Baltijas jūrā reģistrēts ap 230 zivju sugu. Jūras ūdeni mīlošās visvairāk izplatītas dienvidrietumos un atklātā jūrā. Savukārt piekrastē ir nozīmīgi biotopi saldūdens sugām, piemēram, asarim un karpu dzimtas zivīm. Piekrastē ir nārsta un barošanās vietas jūras sugām: mencai, plekstei un reņģei. Lielākā daļa migrējošo zivju, tostarp laši, taimiņi, upes nēģi un dažas citas, nārsto upēs, bet aug lielākoties jūrā. Zuši ir migrējoša suga, kas pieder pie Eiropas zušu populācijas.


JĀUZTRAUCAS PAR MENCĀM

Pētot zivju krājumus piekrastē, dažādās vietās atsevišķas sugas izvēlētas kā indikatori. Tā Rīgas līcī (Daugavgrīvā) konstatēts, ka 2012. gadā asaru skaits strauji audzis, bet pēdējos gados samazinājies. Līdzīgi atklātā jūrā Jūrkalnē noticis ar plekstēm. Laši un taimiņi pētīti arī upju grīvās pie jūras, un atzīts, ka smoltu (mazuļu) ielaišanas dēļ populācija sasniegusi 75% no vajadzīgā pieauguma. Kopumā no Latvijai būtiskajiem krājumiem strauji samazinājusies Austrumbaltijas mencas populācija. Arī zveja minēta kā viens no faktoriem, kas ietekmē krājumus, un, iespējams, pēc šī pētījuma konkrētu sugu nozvejas limits tiks pārskatīts.


ARĪ ZĪDĪTĀJIEM UN PUTNIEM

Zivis ir svarīga pārtika arī jūras zīdītājiem un putniem. Tās barojas ar bentosa organismiem (jūras gultnē dzīvojošajiem), zooplanktonu un mazākām zivīm, tā saistot dažādas barības ķēdes, turklāt migrējot tām ir ekoloģiska nozīme, savienojot dažādas jūras. Kopējais zivju daudzveidības novērtējums, kurā ņemts vērā arī komerciāli nozīmīgo sugu stāvoklis un barības ķēde, parāda, ka tikai Botnijas līcī un aptuveni pusē no 21 izvērtētās piekrastes zivju stāvoklis ir apmierinošs vai labs, bet pārējos – slikts.

Atsevišķu sugu stāvoklis atkarīgs no klimata. Piemēram, pelēko roņu skaits un izplatība vērtējama kā laba, bet kopumā sugas ekoloģiskais stāvoklis tāds nav, jo pelēko roņu nobarotība un reproduktīvais stāvoklis kritērijiem neatbilst. Savukārt pogaino roņu izplatība ir slikta – Rīgas līcī klimata pārmaiņu dēļ ledus biezums nav pietiekams, un tas ietekmē vairošanos.


IEPLŪST SLIKTĀS BARĪBAS VIELAS

Visvairāk jūru negatīvi ietekmē bagātināšanās ar barības vielām jeb eitrofikācija, kas izjauc līdzsvaru un mazina bioloģisko daudzveidību. To diemžēl veicina tas, ka augu barības vielas ieplūst, piemēram, no lauksaimniecības, kā arī nepilnīgi attīrīti notekūdeņi. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu par 2007.–2011. gadu, ir novērojami uzlabojumi. Baltijas jūras biotopus var neatgriezeniski ietekmēt svešzemju sugu ienākšana. Novērtējums norāda, ka atkritumu piekrastē ir pārāk daudz. Pludmalē vislielāko piesārņojumu radījusi plastmasa (51%), papīrs un kartons (12%), metāls (10%), stikls un keramika (9%).


KAS DARĪTS?

2016. gadā Ministru kabineta apstiprinātā programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai ietver virkni pasākumu, tostarp, uzdevumu novērst atkritumu rašanos, pilnveidot informācijas bāzi, celt sabiedrības izglītības līmeni, lai piesārņojumu mazinātu. To varētu veicināt grozījumi Iepakojuma likumā, samazinot plastmasas iepirkumu maisiņu skaitu, kā arī depozīta sistēmas ieviešana.

Ieguldījumi ūdensapgādē un kanalizācijā bijusi viena no vides investīciju prioritātēm kopš 90. gadu vidus. Pēdējos gados ministrija pievērš uzmanību tam piesārņojumam, kas dabā nonāk no ēkām, kuras centralizētajai kanalizācijai nav pieslēgtas. Pašvaldības šādu notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzraudzību regulē saistošajos noteikumos. Pētnieki norāda, ka, pat ieviešot vides uzlabojumus, izmaiņas Baltijas jūrā notiek lēni – var paiet pat 50 gadu, līdz tiks sasniegts vēlamais stāvoklis.

Jūras vides novērtējumu izstrādāja Daugavpils universitātes aģentūra Latvijas Hidroekoloģijas institūts, izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi – SIA Aktiivs. Izmantoti dati, kas iegūti projektā Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā. To īstenoja VARAM un finansēja Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Plašāk ar pētījumu var iepazīties mājaslapā www.varam.gov.lv.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: