Aizvērt

Kā sargās Ventu un Šķerveli

2019. gada 1. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Kā sargās Ventu un Šķerveli
„Aizliegt staigāt pa īpaši aizsargājamo teritoriju nevar, tāpat kā nevar neļaut laivot, makšķerēt atļautajā periodā un noteiktos zivju limitos. Lieguma apmeklējumi jāorganizē, lai saglabātu dabas daudzveidību un unikālās vērtības.”
Foto: Celotajs.lv arhīvs
Top dabas aizsardzības plāns liegumam "Ventas un Šķerveļa ieleja". Ir izstrādāta pirmā redakcija, un tikko notikusi uzraudzības grupas sanāksme Skrundas novada pašvaldībā. Viena no šī plāna būtiskām sadaļām ir zivis un to aizsardzība.
EKSPERTI STRĀDĀ INTENSĪVI

Plāna izstrādes vadītājs, Daugavpils Universitātes bioloģijas doktors Uldis Valainis stāsta, ka liela daļa vēl ir izstrādes stadijā, tostarp aizsargājamās teritorijas novērtējums pašreizējā skatījumā. Eksperti strādā ļoti intensīvi, un dati par aizsargājamo sugu atradnēm regulāri papildinās. Apsaimniekošanas sadaļā pašlaik iekļauti pasākumi, kas ir izskanējuši iepriekšējās sanāksmēs vai radušies pēc pirmajiem apsekojumiem. Jūlijā ihtiologi veiks lauka darbus gan Ventā, gan Šķervelī un mazajās pietekās, lai precizētu ūdens faunu. Augustā būs otra uzraudzības grupas sanāksme, tā ir atklāta visiem iedzīvotājiem. Jau septembrī plānu paredzēts nodot sabiedriskajai apspriešanai.


IZCILS POSMS

Dabas liegums Ventas un Šķerveļa ieleja atrodas Kurzemes dienvidu daļā un ietver Skrundas novada Nīkrāces un Skrundas pagastu, kā arī Saldus novada Pampāļus. Līdz šim dažādās datubāzēs platība bijusi atšķirīga: 1379 ha pēc 2001. gada Valsts zemes dienesta datiem, bet 1459 ha dabas datu sistēmā Ozols. Jaunā dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā sagatavots priekšlikums precizēšanai atbilstoši Valsts meža reģistra un Valsts zemes dienesta datubāzēm (2018. gads), līdz ar to kopējā platība būs 1455,87 ha. Ielejas aizsardzības vēsture sākusies 1957. gadā, lai aizsargātu izcilu Ventas ielejas un tās pietekas Šķerveļa posmu. Konstatēti vairāki Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi, no kuriem nozīmīgākie: smilšakmens atsegumi, nogāžu un gravu meži, upju straujteces un dabiski upju posmi u.c. Pašreizējie individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka divas funkcionālās zonas: dabas lieguma un neitrālo.


DOMĀTS JAU AGRĀK

Kā norāda U.Valainis, jaunā plāna mērķis ir ne tikai precizēt pašreiz atrodamās dabas vērtības, bet arī noteikt virzienu, kā tās saglabāt, vienlaikus attīstot apsaimniekošanu un uzņēmējdarbību, tostarp tūrismu, rekreāciju, zivsaimniecību u.c.

Skrundas novada attīstības programmas 2014.–2020. gadam rīcības plānā ietverti vairāki pasākumi, kas tiešā vai netiešā veidā attiecināmi arī uz Ventas un Šķerveļa ielejas teritorijas attīstību, piemēram, tūrisma informācijas centra izveide, kultūrvēsturisko objektu saglabāšana un atjaunošana, labiekārtošanas plāna izstrāde, atpūtas vietu, dabas taku izveide un iekļaušana tūrisma apritē. Saldus attīstības programmas rīcību un investīciju plānā nav paredzētas darbības, kas tiešā veidā attiektos uz liegumu.


TŪRISMS JĀORGANIZĒ

„Tā kā Skrundas novadā tūrisms ir iekļauts kā viena no būtiskām nozarēm ekonomikas ilgtermiņa pieaugumam, tad dabas vērtību ilgtspējīga izmantošana ir aktuāla arī šādā kontekstā,” atzīst plāna izstrādes vadītājs. Liegumā ir izveidojušies tūrisma attīstībai labvēlīgi priekšnoteikumi. Šī teritorija ir kā koša sakta Ventas upes krastos, kur ainaviskā vide tā vien aicina uzkavēties šai vietā, kas vēsturiski bijusi senās kuršu zemes Bandavas sastāvdaļa. Dabas bagātības, pieminekļi, fauna un flora vilina tūristus, tāpēc jāveido tāda infrastruktūra, kas neļauj noplicināt vidi. Tāpat intensīvāks kļuvis ūdens tūrisms. Novērots, ka vasaras sezonā pa Ventu caur dabas liegumu vienā dienā izbrauc ap 50 nemotorizētu peldlīdzekļu. „Aizliegt staigāt pa īpaši aizsargājamo teritoriju nevar, tāpat kā neļaut laivot, makšķerēt atļautajā periodā un noteiktos zivju limitos,” teic U.Valainis. „Haotiski apmeklējumi var nodarīt lielu postu, nepieskatītā vidē arī maluzvejniekiem lielākas iespējas. Tūrisms jāorganizē, novirzot no jūtīgajiem objektiem.”


ŪDENS FAUNU PĒTĪS VĒLREIZ

Zinātniskā institūta Bior ihtiologs Kaspars Abersons norāda, ka Ventas un Šķerveļa ielejas zivju faunas raksturojuma pirmā redakcija sagatavota pēc iepriekš veikto pētījumu rezultātiem. Tas var mainīties pēc pētījumiem šajā vasarā. Lieguma teritorijā ietilpst vairākas ūdensteces. Platības ziņā nozīmīgākais ir aptuveni 11 km garais Ventas vidusteces posms augšup pa straumi no Lēnām. Neskatoties uz daudz mazāko platību, vērā ņemama nozīme zivju faunas aizsardzībā un saglabāšanā ir Šķervelim, kam dabas lieguma teritorijā atrodas aptuveni 4,5 km gara tā lejteces daļa, kā arī Lētīžai un Dzeldai – tām ir pa kilometru garam posmam lejtecē.


ATROD NĒĢU KĀPURUS

No 2003. līdz 2018. gadam Bior pētnieki uzskaitīja zivju faunu daļā Ventas, Lētīžas un Šķerveļa, taču tas tika darīts neregulāri un atšķirīgos parauglaukumos. Savukārt Dzeldā zivis pētītas tikai 2015. gadā un ārpus dabas lieguma teritorijas. Līdzīgi zivju uzskaite ir veikta arī Lētīžā, kā arī Ventas posmā starp Skrundu un Latvijas– Lietuvas robežu. Dabas lieguma teritorijā notikusi arī kvantitatīvā nēģu kāpuru uzskaite Bior monitoringā ar mērķi novērtēt efektivitāti, ar kādu nēģu vaislinieki pārlaižas pāri Ventas rumbai. Divos parauglaukumos (Šķervelī netālu no ietekas Ventā un Ventā pie tā ietekas) nēģu kāpuri ir atrasti.


SUGAS DAŽĀDAS

Pēc minētajām uzskaitēm lieguma ūdenstilpēs konstatētas vairāk nekā 20 zivju sugas: akmeņgrauzis, alata, asaris, ausleja, baltais sapals, bārdainais akmeņgrauzis, deviņadatu stagars, grundulis, ķīsis, līdaka, līnis, mailīte, pavīķe, platgalve, plicis, rauda, rudulis, sapals, spidiļķis, taimiņš jeb strauta forele, trīsadatu stagars, vimba, vīķe un zutis, kā arī nēģu kāpuri, kuru sugu (upes vai strauta nēģis) droši noteikt lauka apstākļos nav iespējams. Vairākas no šīm sugām ir iekļautas gan Latvijas, gan starptautiskajos sugu aizsardzības normatīvajos aktos.

Visu šo aizsargājamo un citu sugu zivis un nēģi var būt gan Ventā, gan pārējās lieguma ūdenstecēs. Tomēr Ventas daļā, ņemot vērā tās lielumu un ihtiofaunas daudzveidību, zivju krājumi būtiski atšķiras no mazajām upītēm.


MOGRĒ UN NĀRSTO

Dažādos posmos Ventā ir konstatēta lielākā daļa no Latvijai raksturīgajām saldūdens un ceļotājzivīm. Pētnieki pieļauj, ka ir sastopamas arī vairākas zivju sugas, kuras tur līdz šim nav izdevies konstatēt. Lielākā daļa ir plaši izplatītas un maz apdraudētas. No sugu aizsardzības viedokļa lokālā mērogā Venta ir nozīmīga galvenokārt kā spidiļķu, akmeņgraužu, platgalvju un pavīķu atradne, kā arī ceļotājzivju (galvenokārt taimiņu un upes nēģu, iespējams arī lašu Salmo salar) nārsta migrācijas vieta. Iespējams, ka šeit ir sastopamas arī alatas, kā arī norisinās lašveidīgo zivju un nēģu dabiskā atražošanās, bet krasta tuvumā Ventā uzturas arī nēģu kāpuri.


MAZĀS IR STRAUJTECES

Pārējās ūdensteces (Šķervelis, Lētīža un Dzelda) ir nelielas upes ar salīdzinoši lielu kritumu un strauju tecējumu. Tajās galvenokārt ir straujtecēm raksturīgu sugu zivis, no kurām liela daļa iekļauta aizsardzības normatīvajos aktos. Visās mazajās ūdenstecēs notiek lašveidīgo zivju un nēģu dabiskā atražošanās. Vidējais nēģu kāpuru īpatņu blīvums parauglaukumā Šķervelī ir aptuveni 50 īpatņi kvadrātmetrā. Natura 2000 zivju monitoringa atskaitē ir norādīts, ka Šķervelis un Lētīža ir vienas no nozīmīgākajām alatu un taimiņu nārsta upēm Ventas baseinā. Visas trīs ūdensteces ir arī lokāli nozīmīgas platgalvju un akmeņgraužu atradnes. Tajās konstatēti arī spidiļķi, auslejas un pavīķes, taču šo ūdensteču lejteces šīm sugām ir maz piemērotas. Iespējams, spidiļķi un auslejas lieguma teritorijā nonākušas no šo upju sateces baseinā esošajām ūdenskrātuvēm vai citiem ūdensobjektiem. Pavīķe konstatēta tikai vienā no uzskaitēm, turklāt noķerts tikai viens īpatnis. Tāpēc tas tiek uzskatīts par nejaušu apstākļu sakritību.


DRAUDUS NEMANA

K.Abersons piebilst, ka pēc lauka darbiem jeb zivju uzskaites vasarā, būtisku izmaiņu var nebūt, jo Bior nav ziņu par aizsargājamo zivju sugu īpašu apdraudējumu Ventas un Šķerveļa ielejā. Iespējams, ietekmi uz Dzeldas, Lētīžas un Šķerveļa lejteci atstāj mazo spēkstaciju darbība. Tāpat institūtam nav precīzas informācijaspar makšķernieku lomiem dabas liegumā. Spriežot pēc copes sarunu forumos izteiktā, var secināt, ka Ventā, visticamāk, tiek makšķerētas galvenokārt vimbas, līdakas un vairākas karpveidīgo zivju sugas, savukārt mazajās ūdenstecēs – lašveidīgās zivis. Eksperts uzskata, ka ar pašreizējiem Ministru kabineta noteikumiem ūdensteču zivju faunas aizsardzībai pietiek. To apliecina arī salīdzinoši daudzveidīgā ihtiofauna un lielais lašveidīgo zivju īpatņu blīvums. „Tiesa, mazās upes atrodas maz apdzīvotā apvidū, tur ir stabila lašveidīgo zivju populācija, bet tas nākotnē var veicināt nelegālās zivju ieguves intensitātes palielināšanos,” teic K.Abersons.


IEDZĪVOTĀJI ZVANA PAR AIZDOMĀM

Skrundas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Normunds Eihe stāsta, ka Venta un dažkārt arī mazās upes tiek novērotas, ir atklāta nelegāla zveja un vairāki nelieli makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi, piemēram, makšķerēšana bez kartes, zemmēra zivs vai pārāk liela daudzuma paturēšana lomāu.c. Kontrole notiek pēc iedzīvotāju ziņojumiem, jo pašvaldības policijai nav laivas, resursi pārāk mazi, lai regulāri būtu pie upēm. To kompensē iedzīvotāju atsaucība, kas kļūst arvien lielāka. Ziņots tiek par jebkurām aizdomām. Šogad Ventā četras reizes pieķerti makšķernieki ar lielām līdakām lomā, kas izvilktas lieguma laikā. Ventu iecienījuši lietuvieši, taču viņi noteikumus ievēro diezgan kārtīgi. „Iespējams, ka daudzi pārkāpumi netiek atklāti, tomēr, šķiet, ka maluzvejniecība vairs nav tik klaja un liela kā kādreiz,” saka N.Eihe.




VENTAS UN ŠĶERVEĻA IELEJĀ IETILPST

  • Venta – trešā garākā upe Latvijā, tās kopējais garums ir 346 km, bet upes plūdums cauri lieguma teritorijai ir 11,08 km. Ventā ir izveidojušās straujteces un krāces – Paišu krāce, Krauju krāce, Gobdziņu krāce, Varkaļu krāce. Pavasara palu laikā ūdens līmenis var strauji un ievērojami celties pat par 7 m virs vasaras līmeņa.
  • Šķervelis (Šķērvelis, Šķērdule) – Ventas kreisā krasta pieteka. Kopējais garums ir 15 km, no tiem cauri liegumam – 4,66 km, kur upītes kritums (6 m/km) ir viens no lielākajiem Latvijas upēs.
  • Dzelda – Šķerveļa kreisā krasta pieteka un liegumā līdz ietekai Šķervelī plūst tikai nelielu attālumu – 0,97 km. Tomēr šajā posmā upītes vidējais kritums sasniedz 5,46 m/km, bet atsevišķos īsos posmos tas pat tuvojas 10 m/km. Arī Dzelda ir viena no straujākajām Latvijas upēm.
  • Lētīža – Ventas kreisā krasta pieteka, kuras kopējais garums ir 32 km, tomēr cauri dabas lieguma teritorijai plūst tikai tās lejtecē 1,12 km garā posmā. Viena no straujākajām Latvijas upēm.


Vasarā pa Ventu caur dabas liegumu vienas dienas laikā izbrauc līdz pat 50 nemotorizētu peldlīdzekļu.

Populārākie maršruti:
  • Latvijas un Lietuvas robeža–Skrunda – 44 km (3 dienas),
  • Nīgrande–Skrunda – 32 km (2 dienas),
  • Skrunda–Kuldīga – 44 km (3 dienas),
  • Skrunda–Lielais Nabes ezers – 70 km (4 dienas).

Skrundas novadā tūrisma pakalpojumus un makšķerēšanas iespējas piedāvā atpūtas vieta SudmaļiŠķērvelis, JaunvarkaļiPilsžogi, Ventmalas, kempings Varkaļi, lauku māja Vecvanagi un Gāznieki.






Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kam jaunajam Latvijas prezidentam valstī visvairāk būtu jāpievērš uzmanība ?
tiesiskumam
nevienlīdzības mazināšanai
starptautiskām attiecībām
tēla veidošanai
cilvēciskām attiecībām
birokrātijas mazināšanai
drošībai
Kurzemnieks Horoskopi