Aizvērt

"Bior" pētnieki mūspusē

2019. gada 26. jūlijā, 16:15
Raksta autors: Daina Tāfelberga
"Bior" pētnieki mūspusē
"Bior" pētnieks Jānis Bajinskis izrāda aparatūru, ko kopā ar kolēģi Kasparu Abersonu izmantos tam, lai uzskaitītu Šķērvelī mītošās zivju sugas.
Foto: Lāsma Reimane
Zinātniskā institūta "Bior" zivju pētniecības departamenta darbinieki Kaspars Abersons un Jānis Bajinskis aizvadītajā nedēļā pārbaudīja, kādas zivis mīt Skrundas novada Šķērveļa upē un Kuldīgas novada Riežupē.
Dabas liegumā

Šķērveļa izpēte vajadzīga dabas lieguma Ventas un Šķērveļa ieleja aizsardzības plānam, kam sagatavota pirmā redakcija. Tajā zivju faunas raksturojums balstīts iepriekšējos pētījumos un citā informācijā. Ūdensteces liegumā Bior ihtiologi pētījuši no 2013. līdz 2018. gadam, bet neregulāri un atšķirīgos parauglaukumos. Šķērvelī netālu no ietekas Ventā nēģu kāpuru monitoringā pētīta arī šī suga, lai novērtētu efektivitāti nēģu vaislinieku laišanai pāri Ventas rumbai. Šoreiz zivis bija paredzēts ķert trīs četrās straujās upes vietās augšpus tilta Nīkrācē.


Ar nekaitīgu elektrozveju

Pētnieki lieto tādus elektrozvejas aparātus, kuros izmantota pulsējošā līdzstrāva, – tā zivis nenogalina, kā tas lielākoties notiek ar maiņstrāvu. Līdzstrāva tikai apdullina, un pēc nomērīšanas zivis var atlaist atpakaļ, tādējādi upes faunai kaitējums netiek nodarīts. No aparāta, kuram ir pozitīvais un negatīvais elektrods, zivij tiek raidīts impulss, uz kurā tā reaģē, piespiedu kārtā peldot elektroda virzienā. Tā pētnieki var viegli to noķert un ievietot uzglabāšanas konteinerā. Beigās visas tiek nomērītas un uzskaitītas, kā arī veidoti parauglaukuma dati par vides  piemērotību konkrētai sugai. Bior pētnieki aprēķiniem parasti izmanto 250–350 m2 laukumus dažādās vietās. Visas zivis pat ar elektrozveju nav iespējams noķert, jo, pētniekiem brienot pa ūdeni, lielākās un gudrākās ātri to sajūt. Svarīgāka ir mazuļu uzskaite, lai noteiktu atražošanās potenciālu.


Dažādas bagātības


Ventas un Šķērveļa dabas liegumā tiek mērīts parauglaukums straujajā, krāčainajā
un gleznainajā Šķērvelī.


„Šķērvelis joprojām skaists – zivis tur ir, un nekas negaidīts neparādījās,” pēc izpētes atzina K.Abersons. „Atradām foreļu mazuļus, platgalves, akmeņgraužus, dažas mailītes un citas. Vēl uz papīra tas nav uzlikts, un plānā, domājams, būtisku izmaiņu nebūs.”

Diemžēl izpētes laikā Šķērvelī sabojājusies pētnieku aparatūra, tāpēc Rumbas pagasta dabas parkā Riežupe tikai izstaigāta un novērtēta vizuāli. „Nēģi tur noteikti ir, jo lejtecē atklājām daudz zvejas rīku,” teic pētnieks. „Protams, tie ir nelegālie. Šaušalīgi skati: visādi tači, pustači, mākslīgi sakrāmēti akmeņi ar ejām murdu likšanai, armatūra no vienas vietas. Ja jau ir tāds  maluzvejnieku uzbrukums, tad laikam nēģiem bagāta vieta.” Riežupi viņi drīzumā brauks pētīt atkārtoti.



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Tas, ka bankas pārtrauc ierasto kodu karšu izmantošanu, man
liekas normāli
sagādā problēmas
patīk, jo jau sen lietoju Smart-ID
patīk, jo lietoju kodu kalkulatoru
vienalga, jo banku pakalpojumus internetā neizmantoju
Kurzemnieks Horoskopi