Aizvērt

Zandarti pieaug Usmas ezerā

2019. gada 9. augustā, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Zandarti pieaug Usmas ezerā
Makšķerniekiem zandarti patīk. Usmas ezerā vajadzīgas licences un lomā drīkst paturēt tikai trīs, kas nav mazāki par 45 cm.
Foto: Biedrības "Usmas krasts" arhīvs
Zinātniskā institūta "Bior" Pelču zivaudzētava Usmas ezera resursus papildinājusi ar 130 tūkstošiem šīs vasaras zandartu mazuļu.
LAI NEAPĒD VIENS OTRU

Zivaudzētavas vadītājs Valdis Plaudis stāsta, ka zandarti Pelču dīķos izaudzēti no pavasarī Usmas ezerā noķertajiem vaisliniekiem. No maija līdz jūlija otrajai pusei tie jau bija par gramu smagāki un ap 7 cm gari. „Tas ir brīdis, kad baseinos inkubētā un tad mākslīgi dīķos audzētās zivtiņas pāriet uz dzīvo barību, piemēram, kukainīšiem. Ja dīķī tās pietrūkst, sākas kanibālisms – mazuļi apēd viens otru. Tāpēc jau tik nelieli, bet diezgan ņipri tie jāved uz ezeru.”



Biedrības Usmas krasts arhīva foto
Kaut tikai smagāks nedaudz par gramu un ap 7 cm garš, mazais zandarts jau ir gana ņiprs.



PAR DAUDZ IZĶĒRA

Mazuļi Usmā ielaisti vairākās vietās gan Kuldīgas, gan Talsu un Ventspils novadā. Savulaik zandartu te bijis daudz. Makšķerniekiem šī suga ļoti patīk, un pārliekas ekspluatācijas dēļ populācija samazinājās, nespējot dabiski atražoties pietiekami. Kādreiz, ielaižot mazuļus vai kāpurus, krājums papildināts neregulāri, bet kopš 2015. gada Usmas ezerā populāciju palīdz uzturēt ikgadējā zandarta mazuļu ielaišana, ko nodrošina valsts zivju resursu programma. Pēc Vides risinājumu institūta 2017. gada monitoringa, lomu analīzes un ielaišanas datiem, ezerā veidojas tāda zandartu populācija, kas jau spēj sevi atražot dabiski.


PĒC ZINĀTNIEKU IETEIKUMIEM

V.Plaudis piebilst, ka pārāk daudz ielaist arī nav lietderīgi – jāņem vērā barības bāze. „Atjaunots tiek nevis pēc makšķernieku vēlmēm, bet gan zinātnieku pētījumiem,” saka zivkopis. „Turklāt zandarts ir aktīvs plēsējs, kas barojas ar citām zivīm.” Kad zandarti vēl mazi, tie uzturas baros, pieaugušie īpatņi – pārsvarā pa vienam. Novērota migrācija līdz pat 300 km, un pārvietošanās ātrums sasniedz 24 km diennaktī.



Biedrības Usmas krasts arhīva foto
No Pelču zivaudzētavas dīķiem atvestie mazuļi tiek izcelti no konteinera un palaisti ezera ūdeņos.



TIKAI TRĪS

Biedrības Usmas krasts pārstāvis Atis Maldonis stāsta, ka šīs sugas skaitliskais pieaugums ir acīmredzams. Makšķerniekiem trāpījušies gan dažāda vecuma mazuļi, gan pieaugušas zivis. Usmas ezerā maksķerēšana ir licencēta, to organizē un kontrolē biedrība. Lomā drīkst atstāt trīs zandartus, kas nav mazāki par 45 cm (ar vienu licenci diennaktī). „Brangu zandartu vēl maz, bet tur, kur ir mazie, ar laiku būs arī lielie,” tā A.Maldonis.

„Pusgadā kopumā ap 200 kilogramu tiek nozvejots. Priecājamies, ka ir tāda valsts programma, arī biedrība palīdz krājumus atjaunot.”

Ar Zivju fonda un Ventspils novada pašvaldības atbalstu šogad Usmas ezerā papildināti arī līdaku krājumi. Jūnijā no Rūjas zivaudzētavas atvests gandrīz 40 500 vienvasaras līdaku mazuļu svarā no pieciem līdz 20 gramiem.



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: