Aizvērt

Mazāk lietot antibiotikas

2019. gada 7. septembrī, 00:00
Raksta autors: Olga Revina, Pelču zivaudzētavas veterinārārste, A
Mazāk lietot antibiotikas
Plašā antibiotiku izmantošana medicīnā un veterinārijā pēdējos gados paātrinājusi pret antibiotikām nejutīgo (rezistento) mikroorganismu rašanos un izplatību.
Kopš 90. gadiem mikroorganismu rezistence atzīta par nopietnu draudu sabiedrības veselībai, tāpēc katru gadu aktuālāka kļūst imunitātes stiprināšana ar dabīgajām vielām ne tikai cilvēkiem, bet arī zivīm.


KATRAM SAVA AIZSARGSISTĒMA

Zivju imūnā sistēma fizioloģiski visai līdzīga mugurkaulniekiem, bet ir dažas būtiskas atšķirības. No ikra apaugļošanas brīža zivis ir brīvi dzīvojoši ūdens organismi, kuriem ir speciāli mehānismi, lai sevi pasargātu no dažādiem mikroorganismiem. Kaulzivīm ir limfoīdie orgāni, ieskaitot tīmusu, liesu un nieres. Interesanti, ka zivju nieres ne tikai filtrē asinis un veido urīnu, bet tām ir arī asinsrades funkcija. Toties nav kaulu smadzeņu un limfmezglu.

Vairāki pētījumi pierāda, ka antimikrobiālo līdzekļu lietošana nomāc imunitāti un organismu kopumā, jo daļa no normālās mikrofloras tiek nonāvēta un (zivju audzētājiem tas nav mazsvarīgi) pēc antibiotiku lietošanas ir samērā ilgs ierobežojums produkcijas realizācijai.


DABAS LĪDZEKĻI

Lai stiprinātu zivju imunitāti, arvien vairāk izmanto dabai draudzīgos imūnstimulatorus (ārstnieciskos augus, sēnes utt.). Tas samazina vajadzību ārstēt, jo zivis pret infekcijas slimību ierosinātājiem kļūst izturīgākas, samazinās stresa ietekme, kā arī būtiski uzlabojas produktivitāte. Ir trīs imūnstimulatoru lietošanas varianti: 1) pievienojot barībai; 2) vannojot zivis pagatavotajā šķidrumā; 3) injicējot.

Interesanti, ka katram ģeogrāfiskajam reģionam raksturīgi savi dabiskie imūnstimulatori un lietošanas tradīcijas. Piemēram, Apvienotā Karaliste daudz pēta un kā dabisko imūnstimulatoru izmanto ķiploku pulveri. Savukārt Korejas Republikā ir vairāki pētījumi par balto āmuli, Ķīnā – par astragalus* sakņu pulveri. Šie augi Āzijas valstīs ir tradicionāli – tie ir ļoti vērtīgi, vitamīniem, minerālvielām bagāti un ar īpašu imunitāti stimulējošu darbību. Latvijā 60.–70. gados lašu un varavīksnes foreļu piebarošanai plaši izmantoja pastas, kurās iekļāva liellopu subproduktus, nātres, balandas, parasto virzu, kā arī sauso raugu.

Gandrīz katrā pētījumā zinātnieki pierāda dabīgo ārstniecisko augu pozitīvo ietekmi uz zivju organismu un imunitāti. Visvairāk pētītās sugas šajā jomā ir lašveidīgās, karpveidīgās un asarveidīgās.


BETA-GLIKĀNI

Viens no populārākajiem produktiem mūsdienās ir beta-glikāni**. Dokumentētie pētījumi ar tiem parādījās 20. gadsimta 60. gados Eiropā, ASV un Japānā. Eiropas un Amerikas pētnieku grupas koncentrējās uz glikānu iegūšanu no maizes rauga, bet japāņu grupa pētīja šitaki (sēņu) izcelsmes glikānus. Pirmie pētījumi parādīja, ka beta-glikānu lietošana ievērojami stimulē fagocitozi (organisma šūnu spēju satvert un iznīcināt svešu vielu daļiņas, arī mikroorganismus), uzlabo zivju vispārējo aizsardzību un izturību pret slimībām. Turpmākajās desmitgadēs intensīvi pētījumi pierādīja, ka beta-glikānu imūnstimulējošā darbība izpaužas visām pētītajām sugām, sākot ar sliekām un beidzot ar cilvēkiem.


* Astragalus – tauriņziežu dzimtas augs (nedaudz līdzīgs dedestiņai vai tragantzirnim).
** Beta-glikāni – ir dabīga viela, kas tiek izmantota organisma dabīgo aizsargspēju
uzlabošanai.



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi