Aizvērt

Cīnās ar gājputnu tūkstošiem

2019. gada 12. oktobrī, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Cīnās ar gājputnu tūkstošiem
Zivsaimniecība "Skrunda" arī šoruden izmanto gāzes lielgabalus, lai dīķus pasargātu no negausīgajiem gājputniem. Apkārtējie iedzīvotāji ar šāvienu troksni nav mierā, taču tas ir vienīgais efektīvais līdzeklis, turklāt Ministru kabineta noteikumi prasa, lai zivsaimnieks nodrošinātu kādu aizsardzību, citādi kompensāciju par migrējošo putnu postījumiem nevar saņemt.
VISMAZ PUSKILOGRAMS DIENĀ

Skrundas direktors Arnis Zalcmanis stāsta, ka pavasaros un rudeņos gājputni jau gadiem ielenc saimniecības dīķus. Lielos baros te sarodas zivju ērgļi, gārņi, ziemeļu un paugurknābja gulbji, kā arī mazāku putnu sugu pārstāvji. Pēdējā laikā īpaši savairojušies jūras kraukļi jeb kormorāni, un tie ir visnegausīgākie ēdāji. Atšķirībā no citām sugām, kas lielākoties uzturas krastos (gulbjus zivis tik ļoti neinteresē, tie labāk ēd tām paredzēto barību), kormorāni spēj ilgi un dziļi ienirt ūdenī. Puskilogram ir minimums, ko tie katrs dienā noēd.


KORMORĀNI IR GUDRI

„Ielikām ziemas dīķos divus gāzes lielgabalus – vienu Skrundā un otru Rudbāržos, kur zivju visvairāk,” teic A.Zalcmanis. „Citādi nav iespējams glābties, jo tagad te kormorānu ir simtiem, tūkstošiem. Gudri putni: iemācījušies zivis sadzīt vienā dīķa malā, un tad viss lielais bars metas virsū. Esam pieteikušies kompensācijām. Valsts vides dienests zaudējumus aprēķina pēc putnu skaita, ņemot vērā, ka viens dienā noēd 500 gramus. Bet zaudējumi ir vēl lielāki. Šogad problēmas ar ūdeni – vasara sausa, līmenis zems, tad nu tie laupītāji te var dzīvot kā uzvarētāji. Iepriekš izmēģinājām visādus atbaidīšanas līdzekļus. Ar tīkliem pasargāt nevaram, jo platība ir ļoti liela. Vecos kombinezonus piepildījām ar sienu un salikām gar malu, bet pie putnu biedēkļiem ātri pierada – pēc kāda laika putni jau uz galvas tiem bija salaidušies. Gāzes lielgabalu šāvienu troksnis nenogalina, bet pagaidām vēl spēj atbaidīt. Iegādājāmies arī licenci 50 putnu medīšanai.”


LĪDZ PAVASARIM

Skrundenieki jau pirms kāda laika sākuši dīķus nolaist, zvejot un zivis pārvietot. Tas ir labākais laiks putniem un bīstamākais zivkopībai. Lielgabali ar 10–15 minūšu intervālu darbojas no septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā, kad satumst un putni vairs neuzbrūk. Resursu aizsardzība ir sezonāla rīcība, kas beigsies oktobra beigās. Iedzīvotājiem, kuriem trokšņi nepatīk, Skrundas novada pašvaldības policija paskaidrojusi, ka uzņēmums nedara neko pretlikumīgu. Pavasarī gājputni atgriezīsies, iespējams, vēl lielākā skaitā.



UZZIŅAI

Kopš 2017. gada arī zivsaimnieki var pieteikties kompensācijai par putnu kaitējumiem.
/Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 353 Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai./

• Kompensāciju par postījumiem akvakultūrā zemes īpašnieks vai lietotājs var saņemt ne biežāk kā reizi gadā.

• Atlīdzību piešķir, ja:
  • ir samaksāti visi naudas sodi par vides pārkāpumiem, kā arī atlīdzināti dabai nodarītie zaudējumi (ja tādi bijuši);
  • zivju dīķi Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrēti kā akvakultūras dzīvnieku novietnes;
  • to dīķu platība, kuros postījumi nodarīti, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta kā zeme zem zivju dīķiem.
• Zemes īpašniekam vai lietotājam jānodrošina vismaz viens no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai postījumus akvakultūrai novērstu:
  • akustiskie atbaidītāji (elementi, kas rada skaņu un troksni);
  • vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);
  • citi pasākumi (repelenti, šķēršļi, tīkli, elektriskie gani), ja tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.
-------------------------------------------------------------------------


  • Zaudējumus akvakultūrai rada piecas būtiskākās zivēdāju sugas: gārnis (zivju vai lielais baltais), ķīris (lielais vai mazais), jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis.
  • Eiropa vairākus gadus meklē veidus, kā jūras kraukļu jeb kormorānu radīto kaitējumu mazināt, taču šie putni videi labi pielāgojas.
  • Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ligzdojošo jūras kraukļu nav daudz – galvenie laupītāji ir ceļotāji, kas migrācijas laikā lielos baros siro pa mūsu dīķiem.
  • Neatkarīgi no tā, vai zivju dīķi atrodas teritorijā Natura 2000 vai citur, kormorānu šaušanai vajag atļauju nemedījamo sugu ieguvei. To var saņemt Dabas aizsardzības pārvaldē.



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi