Aizvērt

Baltijas lašu un taimiņu ceļojums

2019. gada 13. oktobrī, 00:00
Raksta autors: Olga Revina, Pelču zivaudzētavas veterinārārste, A
Baltijas lašu un taimiņu ceļojums
Kalendārā oktobris, ūdens temperatūra Ventā ir 9–100C, un tas nozīmē, ka Baltijas laši un taimiņi sāk gatavoties nārsta migrācijai.
Sagaidot paisumu vai jūras vēju, tie dodas augšup pa straumi, lai atrastu nārstam piemērotu vietu, diennaktī pieveicot aptuveni 5 km, lecot pāri šķēršļiem un ūdenskritumiem (Ventas rumbu ieskaitot). Ienākot upē, laši un taimiņi vairs neko neēd, zaudē daudz spēka, tādēļ lielākā daļa pēc nārsta iet bojā, īpaši mātītes. Latvijas pētnieki novērojuši nelielu daļu zivju, kas nārsto otro reizi (5%), pavisam reti – trešo reizi.

Atradušas piemērotu vietu, mātītes sāk veidot ligzdu. Tās nērš tur ikrus, bet tēviņi tos apaugļo, izlaižot pieņus. Zivis ikrus aprok, pārklāj ar oļiem. Tā atkal aizsākas jaunas zivju dzīvības. Visu ziemu ikri, vēsā ūdens apskaloti, guļ upes oļos. Kāpuri no ikriem izšķiļas aprīlī un apmēram mēnesi pavada nārsta ligzdā starp oļiem. Savā pirmajā attīstības stadijā kāpuri pārtiek paši no sava dzeltenuma maisiņa. Tikai maijā, kad palu ūdeņi jau aizplūduši, kāpuri attīstās par laša mazuļiem. Izlien no oļiem un sāk meklēt barību, kas sākumā ir sīki ūdens bezmugurkaulnieki, vēlāk – lielāki kukaiņi, kāpuri, tārpi un vēžveidīgie.

Pirmajā dzīves gadā zivju mazuļi neaizklīst tālu no dzimšanas vietas – tie uzturas nelielā upes teritorijā. Pēc otrās ziemas lašu un taimiņu mazuļiem sākas smoltifikācijas stadija – mainās vielmaiņa, organisms sāk pielāgoties dzīvei sālsūdenī, tiek sasniegts zināms briedums, zivis kļūst sudrabainas un dodas lejup pa upi uz jūru.

Nonākot jūrā, jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Baltijas lasis migrē jūras iekšējās robežās – tas novērots pie Zviedrijas un Somijas krastiem, bet nepeld ārpus Baltijas jūras. Taimiņš atšķirībā no laša ir piekrastes zivs. Parasti tas uzturas ne vairāk kā 3 km no krasta. Jūrā lašveidīgie barojas galvenokārt ar reņģēm un brētliņām, kā arī citām sīkajām zivīm (stagariem, salakām u.c.), strauji aug un pieņemas svarā.

Pēc diviem līdz pieciem gadiem laši un taimiņi sasniedz dzimumgatavību: mātītēm izveidojas ikri, tēviņiem – pieņi. Zivis meklē dzimtās upes ūdeņus un to tuvumā pulcējas jau no pavasara un vasaras. Atkal cikls sākas no jauna.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi