Aizvērt

Vilgāles ezerā pagaidām lomi mazi

2019. gada 14. oktobrī, 00:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Vilgāles ezerā pagaidām lomi mazi
Vilgāles ezerā zvejas tīklu limits ir 750 metru.
Foto: Kurmāles pagasta pārvaldes arhīvs
Nomas tiesības uz rūpniecisko zveju Vilgāles ezerā šogad sadalītas starp mednieku klubu "Kurmāle", Snēpeles uzņēmumu "ROOC" un Uģi Hildebrantu no Rumbas pagasta. Šo jomu reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos". Vilgāles ezerā zvejas tīklu limits ir 750 m, un nomas tiesības piešķir Kuldīgas novada dome. U.Hildebrantam piešķirts viens 30 m murds uz gadu, uzņēmumam "ROOC" atvēlētas tiesības uz trim gadiem un tīklu limits šim gadam – 370 m. Pārējais tīklu limits nodots mednieku klubam "Kurmāle".
LAI VAR ZVEJOT VIETĒJIE

Kurmāles medniekiem zvejas nomas tiesības Vilgāles ezerā ir vairākus gadus. Šogad līgums ar pašvaldību atjaunots uz trim gadiem.

Kluba vadītājs Uldis Krudze- Skrudze stāsta: „Mūsu mērķis ir izpirkt licences, lai iespēja zvejot ezerā ir vietējiem. Apkārt ir mūsu kluba medību teritorija, un mēs tomēr jūtamies atbildīgi par to, kas ap ezeru un tajā notiek. Lielākā daļa biedru dzīvo blakus, un vietējais paskatīsies, lai nav maluzvejnieku tīklu, lai ir kārtība un krasti netiek piemēsloti.

Lai arī licence domāta rūpnieciskajai zvejai, mūsu nodarbošanās tam īsti neatbilst. Bet citādu formulējumu noteikumi neparedz. Rūpnieciskā zveja tā būtu tad, ja mēs tīklus liktu regulāri, zivis tirgotu un tas būtu ienākumu avots. Mednieku klubs paņem licenci tīklu likšanai, bet tas domāts ir kluba biedru privātajām vajadzībām. Mums ir 36 biedri, bet zvejo tikai pieci seši. Licences pērk klubs, un biedri no mums tās pārpērk. Tīkliem ir marķējums un bojas, lomi jāreģistrē īpašā žurnālā, ir vēl citas formalitātes. Bet vienalga mūsu gadījumā tas ir vaļasprieks un zivis pašu patēriņam, radiem un draugiem.

Nekādu dižo lomu nav, lai gan Vilgāles ezerā, piemēram, ir ļoti labi iedzīvojušies zandarti, kuri tur tika ielaisti valsts zivju pavairošanas programmā. Acīmredzot tiem ir barības bāze – mazās zivtiņas. Ir dzirdēts, ka ezerā tiek ielikti nelegāli tīkli, bet drīzāk zivju trūkst citu iemeslu, piemēram, piesārņojuma dēļ.”


IZDEVUMI LIELĀKI NEKĀ IENĀKUMI

SIA ROOC pārstāvis Dāvis Purviņš saka – pagaidām cerības uz lieliem lomiem nav attaisnojušās: „Liekam tīklus apmēram reizi vai divas nedēļā. Katru mēnesi Valsts vides dienestam jāraksta atskaite par nozveju. Limita tai nav, bet domāju, ka četru kilogramu smagi zandarti, ko izdevās pagājušajā nedēļā nozvejot, nav uzskatāmi par vērā ņemamu lomu. Domāts bija tā, ka zivis varētu būt neliels ienākumu avots, bet pagaidām izdevumi ir daudz lielāki.

Zveju sākām tikai nesen. Pagaidām ir brekši, līdaciņas un zandarti – ļoti maz. Mums tas ir eksperiments. Līdz tam saistības ar rūpniecisko zveju nav bijis. Līgums ar domi noslēgts uz laiku – tas nozīmē, ka varam šīs tiesības izmantot vai neizmantot. Ir ierobežojumi – sestdienās, svētdienās un oficiālajās brīvdienās ezerā tīklu nedrīkst būt. Mums ir sava laiva, savs tīkls, ko katru reizi vedam līdzi.”

Dāvis kā makšķernieks esot aizrautīgs, un lielākais loms ir 10 kg līdaka Sakas upē. Bet rūpnieciskās zvejas lauciņā viņš esot iesācējs.


„ZIVS GARŠU VAR DABŪT”

U.Hildebrantam Vilgāles ezerā atļauts zvejot ar 30 metru murdu: „Drīkstu to turēt ezerā, cik nepieciešams, jo tajā zivs paliek dzīva, tikai netiek ārā. Nav arī aizlieguma to turēt brīvdienās un svētku dienās. Esmu kā privātpersona un zivis ķeru tikai pašpatēriņam. Murdā ir viena, varbūt divas līdakas nedēļā, un zivs garšu var dabūt. Šādi – ar murdu – ķeru pirmo reizi. Tā kā laivas pašam nav, kooperējos ar uzņēmumu ROOC, jo arī laivai un zvejas rīkiem jābūt licencētiem. Man licence janvārī būs jākārto no jauna.

Visu, kas saistīts ar nozveju, reglamentē noteikumi. Katrai sugai ir lieguma laiks, ir arī citi ierobežojumi. Tiek reglamentēts tīkla vai murda acu lielums, un tos var iegādāties tad, ja uzrāda licences numuru. Bez tā nedrīkst pārdot. Ir vēl noteikumi par bojām un citi.”



UZZIŅAI

No MK noteikumiem Nr.796 Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos.

  • Tiesības uz rūpniecisko zveju Latvijas ūdeņos (ja tāda tur atļauta) juridiskas un fiziskas personas iegūst, pamatojoties uz tiesību nomas līgumu ar valsts vai pašvaldības iestādi un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot tiesību nomas līgumu, ja zveja notiek saskaņā ar MK noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.
  • Priekšroka saņemt licenci ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam pašvaldības iedzīvotājam, kurš zvejo pašpatēriņam, ja tie visi ievēro noteikumus.
  • Valsts vides dienests izsniedz atļauju atbilstoši limitam, kā arī zvejai īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai un citai zvejai) un zinātniskajai izpētei.
  • Latvijas kopējā nozveja teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos noteikta Eiropas Savienības tiesību aktos. Nozvejas kvotu sadala zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līča piekrastē un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem.



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kas rudenī jūs visvairāk var iepriecināt?
Labs laiks
Krāsainās koku lapas
Novākts dārzs, laba raža
Sagatavotie krājumi ziemai
Dzestrie rīti
Siltums radiatoros
Ceļojums uz siltajām zemēm, pagarinot vasaru
Ziemassvētku tuvošanās
Kurzemnieks Horoskopi