Aizvērt

Lai Ventā zivju būtu vairāk

2020. gada 7. maijā, 18:42
Raksta autors: Alberts Dinters
Lai Ventā zivju būtu vairāk
Pelču zivaudzētavas vadītājs Valdis Plaudis Ventā ielaiž lašu mazuļus.
Foto: Alberts Dinters
Katru pavasari upēs visā Latvijā, arī Ventā, tiek ielaisti tūkstošiem zivju mazuļu, kas iegūti zinātniskā institūta Bior zivaudzētavās. Vai šāda resursu atjaunošana nes augļus? Kā liecina statistika – jā.
Mazuļus laiž divas nedēļas

Zivju mazuļu laišana Ventā sākās aptuveni 16. aprīlī, kad tur nokļuva lielākie taimiņi. Pēcāk kārta pienāca lašu mazuļiem. Kopumā upē nonāks 87 000 lašu un 42 000 taimiņu. Darbs turpinās aptuveni divas nedēļas. Vieta, kur tos palaiž brīvē, izvēlēta sadarbībā ar Valsts vides dienestu. Pelču zivaudzētava mazuļus Ventā drīkst laist no Kuldīgas līdz pat Ventspilij. Zlēkas izvēlētas tāpēc, ka tieši šobrīd Kuldīgā ir pilns ar makšķerniekiem, un nereti gadās, ka jaunās zivis, kuras īsu brīdi pirms tam nebaro, uzreiz uzķeras uz āķa. Tādēļ izvēle nereti krīt uz tiem upes posmiem, kuros tajā brīdī ir klusums – nav makšķernieku. Par labu šīm vietām liecina arī tas, ka var piebraukt ar automašīnu, jo nav jau joka lieta līdz krastam atgādāt tik daudz zivju, kā arī tas, ka tur nav kaiju. Kuldīgas novadā šogad mazuļi ielaisti netiks. „Visiem mazuļiem, kurus ielaiž upē, ir nogriezta taukspura,” stāsta Pelču zivaudzētavas vadītājs Valdis Plaudis. „Tas tādēļ, lai pēc tam var pateikt, kura ir mūsu ielaistā. Arī zinātniekiem monitoringā vieglāk.”

Kā stāsta V.Plaudis, kad jaunās zivis paaugsies un atgriezīsies nārstot, atbilstošu vietu tās meklēs visā Ventas baseinā. Tas ir mīts, ka ielaistās atgriežas tikai tur, kur upē nonākušas. Pelči ir viena no retajām audzētavām Eiropā, kurā mazuļus audzē Ventas vai tajā ietekošo upju, piemēram, Sprinčupes, ūdenī. Pieaugušais lasis, atgriežoties uz nārstu Ventā, dosies tajā virzienā, no kura tek ūdens, kurā tas izšķīlies. Proti, centīsies tikt virs rumbas.
 „Usmas ezerā laidīs zandartu mazuļus, bet Sakas upē, iespējams, sīgas.”

Par resursiem jārūpējas

Speciālists atzīst: nav novērojams, ka upē masveidā atgrieztos savulaik ielaistie taimiņu mazuļi. Pērn vaislas zvejā rudenī noķerti vien pāris iezīmētu taimiņu. Bet tas nenozīmē, ka ielaistās zivis neatgriežas, jo brīvībā bijuši arī tādi mazuļi, kuriem taukspura nav nogriezta. Patieso situāciju varēs redzēt pēc pāris gadiem. Citādāk ir ar lašiem, jo no rudenī nozvejotajiem iezīmēti bija 85%. Cik šādu lašu noķēruši makšķernieki, nav zināms. Citu zivju mazuļus šogad Ventā nav plānots ielaist. Usmas ezerā laidīs zandartu mazuļus, bet Sakas upē, iespējams, sīgas. V.Plaudim prieks, ka zivis atgriežas. Gribētos skaitu palielināt, bet tas ir tikai laika jautājums.

„Kādam prātā varētu pazibēt doma, ka zivis taču var nārstot dabiskā veidā,” skaidro V. Plaudis. „Bet palūkojieties uz Latvijas Valsts mežiem! Tur kociņus audzē stādaudzētavās. Tas ir tas pats. Arī par zivju resursiem jārūpējas, lai mums būtu, ko atstāt bērniem.” Viņš uzsver, ka Latvijai jābūt lepnai par šādu zivju pavairošanu, jo daudzviet Eiropā nekas tamlīdzīgs nenotiek.

 

 

Šopavasar Ventā izlaisti 87 000 lašu un 42 000 taimiņu mazuļu.

 

Pērnajā rudenī no vaislas nozvejā noķertajiem lašiem 85% bija izšķīlušies audzētavā.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kāds ir darbs attālināti?
Man tas ir atklājums
Ir ērts
Ietaupa laiku un citus resursus
Ir sarežģīts
Nav produktīvs
Ir apgrūtinošs
Nevaru pateikt; nestrādāju attālināti
Kurzemnieks Horoskopi