Aizvērt

Dīķa apsaimniekošana nav joka lieta

2020. gada 22. jūlijā, 13:19
Raksta autors: Alberts Dinters
Dīķa apsaimniekošana nav joka lieta
Krievkalnu dīķis Nīkrācē atrodas nomaļā, skaistā vietā un ierīkots padomju laikos.
Foto: Alberts Dinters
Nu jau aptuveni 45 gadus Skrundas novada Nīkrāces pagastā Krievkalnu dīķī saimnieko mednieku un makšķernieku klubs Skrunda, kas rūpējas, lai tas regulāri tiktu papildināts ar jauniem zivju resursiem un tiktu saglabāti tur esošie.
Ved no visurienes

Krievkalnu dīķis, kas atrodas teju pa vidu starp ceļiem, kas ved no Skrundas uz Dzeldu un no Lēnām uz Nīgrandi, ir mākslīgi veidota ūdenstilpne. Kā stāsta kluba pārstāvis Aleksandrs Sitenkovs, to sākts uzturēt vēl padomju laikos, kad šāda iespēja pavērās. Dīķi ierīkojis tā laika padomju saimniecības Nīkrāce direktors, un tas, kā saka A.Sitenkovs, nonācis kolektīva mantojumā. Pašlaik tas pieder Skrundas novada pašvaldībai, mednieku kolektīvs no pašvaldības to nomā, gadā maksājot aptuveni 150 eiro.

Zivju resursu atjaunošana aizgājušajos laikos notikusi mierīgi un bez stresa, jo netālu atrodas zivaudzētava Skrunda un vienmēr esot varēts zivju mazuļus sarunāt. Tagad tas esot grūtāk, bet sadarbība turpinoties. Savulaik resursi iegūti, mazuļus zvejojot arī tajās upītēs, kas iztek no zivsaimniecības dīķiem, jo nav noslēpums, ka nereti tie no audzētavas pasprūk, bet tad tas aizliegts. Papildu labums esot tāds, ka vienam kluba dalībniekam arī esot savs dīķis, kurā izšķīlušos mazuļus ielaiž Krievkalnu dīķī. „Rezultāti ir labi,” saka A.Sitenkovs. „Agrāk bija daudz cilvēku, kuri, neko nemaksājot, vēlējās iedzīvoties uz mūsu rēķina un likt tīklus. Ar šo sērgu esam tikuši galā.”

Zivju mazuļus no Skrundas zivsaimniecības sākts iegādāties aptuveni pirms 15 gadiem. „Par pērn ielaistajiem karpu mazuļiem samaksāts 300 eiro, agrāk dīķī papildināto zandarta mazuļu kopējā cena bija ap 150 eiro,” stāsta dīķa uzraugs Aigars Meirupskis. „Vēl iepriekš ielaistos karpu un līņu mazuļus neviens nav uzskaitījis, bet skaits bijis diezgan liels.”

Kā rāda novērojumi, zivis labi iedzīvojušās, nārsts notiek. Brekši, kurus noķer makšķernieki, var svērt gan ap pusotru kilogramu, gan būt tā sauktie finierīši plaukstas lielumā. Arī līdakas gadās gana brangas – šogad vienam makšķerniekam gadījies 6 kg smags eksemplārs. Kopumā te ir karpas, līņi, brekši, raudas, zandarti, līdakas, asari, amūri. Zivis speciāli piebarotas netiek, jo kluba mērķis nav izveidot zivsaimniecību, bet dot iespēju makšķerniekiem noķert dabiski augušu zivi.

 
Zivis nav bezsaimnieka manta

Kārtību dīķī uzrauga kluba biedri, kuri dzīvo apkaimē un bieži piebrauc pārbaudīt, vai viss kārtībā. „Cilvēki pieraduši: ja kaut kas stāv šķūnī, tad tas kādam pieder, bet, ja kaut kas atrodas zem klajas debess, tad nepieder nevienam,” skaidro A.Sitenkovs.

Arī A.Meirupskis atklāj, ka vislielākās problēmas savulaik radījuši nelegālie zvejotāji un makšķernieki, jo dīķis atrodas nomaļā vietā. Atbrauc, pa kluso ieliek tīklu un zivis izķer. Gadoties tādi, kuri tur makšķerē bez atļaujas un atļauju nopērk vien tad, kad tiek pieķerti. Nekaunīgi bez gala.

Maliķu tagad kļuvis mazāk, bet problēmas nereti rada apkārtnes piegružotāji: atbrauc, atstāj, piemēram, dīvānu un aizbrauc. Klubs 30 gadus 1. maijā rīko dīķa apkaimes sakopšanas talkas. Tajās piedalās gan mednieki, gan makšķernieki. Kluba biedri izvērtē, vai copēt gribētājs uz dīķi ir laižams, jo bijuši gadījumi, kad interesenti saņēmuši atteikumu. Gada atļauja maksā 35 eiro, bet, ja makšķernieks vēlas pie ūdens pavadīt vienu reizi, tad pieci eiro. Kā stāsta A.Meirupskis, gada laikā ienākumi ir pietiekami, lai īpašumu uzturētu, jo kolektīvs dīķi tur savam priekam, ne komerciālajai darbībai.


Visdārgākās ir hidrobūves

Lielākie izdevumi apsaimniekotājiem ir nevis par zivju sagādāšanu, bet gan hidrobūvju uzturēšanu. Meniķis ir izbūvēts pamatīgi un sarežģīti. Pēdējos trīs gados tam bijis dažāda apjoma remonts. Gadā dīķa uzturēšana izmaksā 300–400 eiro. Ja kāds vēlētos to darīt, visgrūtākā sākotnēji būtu hidrosistēmu projektēšana un izbūve, lai vajadzīgajā vietā uzkrātu nepieciešamo ūdens daudzumu vai arī lieko novadītu, jo ierīkošana mūsdienās ir ļoti dārga. Ūdens, kas iztek no Krievkalnu dīķa, zemāk baro privātus foreļu dīķus, to saimnieks nācis palīgā meniķi uzturēt, un radusies laba sadarbība starp kolektīvu Skrunda un privāto ūdenstilpņu īpašnieku.

„Pašvaldība uz dīķī notiekošo raugās pozitīvi,” skaidro A.Sitenkovs. „Ar Skrundu pagarināt līgumu nav nekādu problēmu. Raudzīsim, kas notiks pēc novadu reformas.”

 

 
 Lai arī makšķernieku un mednieku kolektīvs Skrunda katru gadu rīko talkas, pie dīķa nereti kāds izmet atkritumus. Dīvāns tur uzradies pāris nedēļu pēc vietas sakopšanas.

 
Lai gan apkārt saliktas zīmes, ka ka makšķerēt te drīkst tikai ar atļaujām, ir grēkāži, kuri to neievēro.

 

Visdārgākais ūdenstilpnes uzturēšanā ir meniķis. Tas regulāri jāapskata, lai uzturētu vajadzīgo ūdens daudzumu.




Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai gatavojat krājumus ziemai:
Konservēju paša izaudzēto, pietiek visi ziemai
Pērku ogas un dārzeņus, jo savam ievārījumam ledusskapī jābūt
Ja sanāk laika
Neko negatavoju – visu var nopirkt veikalā.
Par to nedomāju
Kurzemnieks Horoskopi