Aizvērt

Vai Venta pārvēršas par purvu?

2020. gada 11. augustā, 13:05
Raksta autors: Alberts Dinters
Vai Venta pārvēršas par purvu?
Gadu gaitā Venta vietām sāk atgādināt aizaugušu, slapju pļavu. To mēģināts tīrīt 2006., 2011. un 2016. gadā.
Foto: Alberts Dinters
Gan Kuldīgas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi pamanījuši, ka pēdējos gados Venta gan augšpus, gan krietni lejpus vecā tilta pamazām sāk atgādināt slapju pļavu, nevis skaisto Kurzemes upi. Kādu iespaidu aizaugšana atstāj uz zivju resursiem, un vai izeja varētu būt upes tīrīšana?
To "Kurzemnieks" noskaidroja sarunā ar valsts zinātniskā institūta Bior zivju resursu pētniecības departamenta pārstāvjiem, kuri tieši pašlaik visā Ventas baseinā rīko lašveidīgo un ne tikai šo zivju monitoringu.

Pamazām aizaug
Cik daudz lašu mazuļu Ventā ir un cik tie lieli, tiek pētīts katru gadu jūlija beigās. Tomēr zinātniekiem daudz interesantākas liekas dabisko lašupju sarakstā esošā Bārta, Saka, Durbe, Tebra, Irbe un Užava, jo tajās lašu skaits papildinās dabiski. Ventā to dara, ielaižot mazuļus no Pelču zivaudzētavas. Kā stāsta Bior pētnieks Jānis Bajinskis, izpēte notiks visā Ventas baseina upju apgabalā. Viņš atzīst, ka pēdējo gadu rezultāti kļūst sliktāki – lašu mazuļu ir aizvien mazāk. Par vissliktāko atzīts 2018. gads, kad ilgstoši valdījis liels karstums, ūdens līmenis bijis kritiski zems, un tas izraisījis daudzu ielaisto smoltu bojāeju.
Vēl viens iemesls ir tas, ka Venta pamazām aizaug. Jau vairākus gadus nav bijis kārtīgas ziemas un ledus, kas, pavasarī iedams uz jūru, pa ceļam seklākās upes vietas attīra no zālēm. J.Bajinskis Ventu pēta jau deviņus gadus un atzīst: straujteces pamazām pārvēršas par zālāju un ir jādomā, kā katru gadu paņemt reprezentatīvus zivju paraugus. Blīvums uz izpētāmo laukumu kļuvis zems. „Pagājušajā gadā pa visiem pieciem upes straujteču posmiem noķērām uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus lašu mazuļus. Sanāca, ka uz 250–350 kvadrātmetriem ir viens vai divi. Bet Salacā, kas ir viena no lašiem bagātākajām upēm, šādā platībā to bija simtiem.”
„Nereti upju tīrītājiem pat nav īsta mērķa. Izdarīsim nezin ko, nezin kā, nezin kāpēc... Bet pēc tam parādās raksti, ka upe izglābta.”


Izmaiņas vērtēšanā
Te gan jāsaka, ka upes aizaugšana ir tikai viens no iemesliem, kāpēc lašu mazuļu skaits Ventā krietni sarucis. Jāņem vērā arī pieaugušo zivju zveja jūrā, jo visam Baltijas lašu krājumam ir vienoti barošanās apgabali, kas vairāk atrodas jūrā pie Polijas krastiem, kur zivju plūsmas no visām upēm sajaucas. Faktiski var runāt par dažādu reģionu lašu zveju, kurā darbojas zvejnieki no Zviedrijas, Polijas un Dānijas.
Taimiņiem situācija jūrā ir labāka, jo tie vairāk uzturas tuvāk krastam, kur tos ķer piekrastes zvejnieki, bet viņu darba apjoms nav tāds kā lielajiem zvejniekiem. Kopumā ar taimiņiem, kam patīk uzturēties un nārstot mazajās upītes, situācija ir daudz labāka nekā ar lašiem. Kā piemērs tiek minētas Gaujā ietekošās mazās upītes, kurās ir gana daudz mazuļu. Kā skaidro Bior pētnieks Kaspars Abersons, pēdējos gados ir sākts pētāmās upes pārvērtēt, pārskaitīt straujteces un pārskatīt, vai zivju resursi tiek uzskaitīti pareizi. „Līdz šim darījām to, kas bija standartā: uzraksta atskaiti un aizmirst. Agrāk taimiņu upēs īpaši nelīdām, bet tagad skatāmies, cik tās ir piemērotas šo zivju nārstam.”

Pētīja pētīšanas pēc
Līdz šim Latvijā dati par lašveidīgajām zivīm ievākti tāpēc, ka to prasa dalība gan Eiropas Savienībā, gan Starptautiskajā Jūras izpētes padomē. Dati izmantoti tam, lai dalītu dažādas kvotas, bet pēdējos gados ziņas tiek vāktas vairāk pārdomāti, skatoties, lai tās nāktu no tiešām reprezentatīviem izpētes laukumiem, un tas nozīmē, ka arī dati kļūst labāki. Agrāk apskate aprobežojās ar vietām, kurām viegli var piekļūt, nu pētnieki, laužoties cauri bieziem brikšņiem, nereti mēdz līst iekšā tur, kur cilvēks savu kāju nav spēris. Izmaiņas sekmējis lielāks finansējums, kas ļāvis iegādāties modernāku un vieglāk pārvietojamu tehniku. Šāda taktikas maiņa sevi ir pierādījusi: ja pēta tikai zināmas vietas, dati par lašveidīgajām zivīm upēs var būt slikti, bet, ja sāk apskatīt jaunas, tie var uzlaboties.
„Ventā 250–350 kvadrātmetros bija viens vai divi lašu mazuļi. Salacā šādā platībā to bija simtiem.”

Domāšana mainās
Kā saka K.Abersons, pēdējos gados upju tīrītāji sākuši domāt ne vien par to, ka jātīra, bet arī par to, kā izpētīt, vai tas dod rezultātus. Jau pirms vairākiem gadiem ziņas par tīrāmajiem posmiem sāka ievākt pirms darba un gadu pēc tā. Pašlaik dati vēl nevar iezīmēt kopainu, jo no pirmās izpētes pagājis pārāk īss laiks. Bieži vien korektu novērtējumu nevar iegūt, jo to lūdz uzreiz pēc tīrīšanas, bet zinātniekiem upe jāizpēta arī pirms tam. Nav, ar ko salīdzināt.
„Nereti ir tā, ka upju tīrītājiem pat nav īsta mērķa,” skaidro J.Bajinskis. „Izdarīsim nezin ko, nezin kā, nezin kāpēc... Bet pēc tam parādās raksti, ka upe izglābta.”
Kā labais piemērs tiek piesaukta biedrība Mēs zivīm, kas darbojas Ogres un Ikšķiles pusē, ar kuru institūtam Bior ir kopīgs Latvenergo atbalstīts projekts. Biedrības vadītājs Ivars Dubra ir darba izpildītājs, zinātnieki – pētītāji. Tur attīrītie upju posmi tiks pētīti četrus gadus, bet jau tagad attīrītajās vietās Pērses upē šur tur parādījušās foreles, kaut iepriekš tur nav bijušas.
Arī Ventā vajadzētu šādu tīrīšanu, bet vietas saskaņojamas ar zinātniekiem. Ja straujteces attīrīs, lašveidīgajām zivīm un ne tikai tām būs labāki nārstošanas apstākļi. Kā saka speciālisti, vietas jau ir zināmas. Ja kāds izrādītu interesi, viņi ar informāciju dalītos.
Viens veids, kā upi tīrīt, ir tāds, kādu jau izmanto Salacā. Seklo straujteču akmeņi tiek noskaloti ar ļoti liela spiediena ūdens strūklu.

Kops arī Alekšupīti
Uz Kuldīgu zinātnieki atbraukuši ne vien tāpēc, lai pētītu lašus Ventā, bet arī tādēļ, lai apskatītu Alekšupīti lejpus iztekas no Māras dīķa. Pašvaldība gatavojas tīrīt gultni, tamdēļ ar BIOR noslēgts līgums par zivju resursu izpēti.
Domes pārstāve Elīna Zīle skaidro, ka iecerētais saistīts ne ar upes aizaugšanu, bet gan citu projektu. Proti, pašvaldība pārbūvē vairākas ielas, paredzot lietusūdeni savākt un novadīt Alekšupītē. Laika gaitā gultne piesērējusi un ūdenslīmenis ievērojami cēlies, tāpēc šis process ir apgrūtināts. Paredzēts tīrīt piesērējušo posmu (140 m) no Dzirnavu ielas līdz L.Paegles ielai 7. Izrokamā grunts ir smilšu un zemes sanesumi, kas izveidojušies no pērn tīrītās upes augšteces. Gultnes piesērējums ir 30–50 cm. Pirms darba saņemti ekspertu atzinumi par tīrīšanas ietekmi uz zivīm, uz īpaši aizsargājamajām teritorijām, sugām un biotopiem, par ietekmi uz pašu upīti un apkārtējiem ūdensobjektiem. Saņemti arī Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi.

Venta ir tīrīta vairākkārt
  • 2006. gadā to vēlējās darīt entuziastu grupa LP23 Rīga, kas nolēmusi upi atbrīvot no zālēm, novēršot straujo aizaugšanu. Nepieciešamību šī grupa pamatoja ar ārvalstu dabas speciālistu atzinumu, ka aptuveni septiņos gados gleznainās Ventas rumbas vietā būs purvs. Tur vairs nenārstos zivis un nedzīvos putni, bet ganīsies govis. Venta aizaugot jau vairāk nekā desmit gadu, un neviens par to neuztraucoties. Tā skaidrojis projekta koordinators, ASV Izglītības informācijas un testēšanas centra vadītājs Andris Purvlīcis.
  • 2011. gadā notika nākamā tīrīšana lejpus rumbas. Tad darbu izmaksas tika lēstas ap 18 500 latiem. Pasūtītāja bija Kuldīgas novada dome, bet izpildītāja – SIA L.U. Consulting. Šis projekts paredzēja no ūdensaugiem atbrīvot nepilnus 3 ha pārsimt metru abpus Ventas rumbai. Ja starp zālēm, kas izceltas no ūdens, bija ieķērušies nēģu mazuļi un gliemeži, tos atlaida atpakaļ upē.
  • Nākamais bija 2016. gads. Pašvaldība noslēdza līgumu ar biedrību Ūdensaina par Ventas straujteču rekultivāciju gan augšpus, gan lejpus vecā tilta. Toreiz, neskaitot PVN, darbs izmaksāja 20 300 eiro, un bija paredzēts strādāt 4ha vietās, kas prioritāri norādītas dabas lieguma Ventas ieleja dabas aizsardzības plānā. Mērķis – uzlabot caurteci un samazināt aizaugumu ar augstākajiem ūdensaugiem 20–30% no upes spoguļvirsmas visā darbu teritorijā, samazināt biogēnu daudzumu, uzlabot gultnes struktūru, izveidot īpaši aizsargājamo un saimnieciski nozīmīgo zivju nārstam piemērotas dzīvotnes, palielināt straujtecēm raksturīgo sugu apdzīvoto platību. Lietā likta traktortehnika, izmantotas arī sentēvu metodes, upē saaugušo zāli pļaujot ar izkaptīm.
  • Ir 2020. gads. Tīrītās vietas atkal aizaugušas. Zinātnieki teic, ka zivij jau vienalga: kad pienāks laiks, nārstos. Jautājums – cik kvalitatīvi tas notiks. Nav noslēpums, ka lašveidīgajiem vajadzīgi tīri, oļaini gultnes laukumi, kuros var izveidot nārsta ligzdu. Ja tie aizauguši, rezultāts var būt bēdīgs, jo ikri neturas savā vietā, netiek apaugļoti.



Institūta BIOR pārstāvji atzīst, ka situācija ar lašu mazuļiem upē kļūst aizvien bēdīgāka.


Zinātnieki izpētījuši zivju resursus arī Alekšupītē no Dzirnavu ielas līdz īpašumam L.Paegles ielā 7, jo tur paredzēts tīrīt gultni. Attēlā – līdakas mazulis.



Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kur lasāt laikrakstu “Kurzemnieks”?
Abonēju laikraksta drukāto versiju gadam
Abonēju laikraksta drukāto versiju trim mēnešiem
Abonēju laikraksta drukāto versiju mēnesim
Abonēju laikraksta elektronisko versiju
Pērku regulāri
Nopērku, ja pamanu man interesējošu tēmu
Sekoju “Kurzemniekam”” sociālajos medijos
Izlasu citur - bibliotēkā, pie kaimiņa u.c.
Nelasu
Kurzemnieks Horoskopi