Aizvērt

Nēģu zvejai Ventas rumbā atrasts kompromiss

2018. gada 17. aprīlī, 16:26
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Nēģu zvejai Ventas rumbā atrasts kompromiss
Foto: Andra Ālīte
Zvejot nēģus Ventas rumbā varētu atļaut tad, ja zvejnieki sadarbosies ar zinātniekiem un daļa nozvejotā tiks palaista augšup ūdenskrituma. Tāds bija secinājums pēc pašvaldības pārstāvju, zvejnieku, vides speciālistu un zinātnieku tikšanās Kuldīgas novada domē.
Saņemts ierosinājums atļaut rumbā nēģu rūpniecisko zveju, kā tas kādreiz bijis, papildinot to ar elementiem, kas interesētu tūristus un viņus iepazīstinātu ar Kuldīgai izsenis raksturīgo rūpalu. Pašvaldībai pret ideju iebildumu nav, bet galavārds jādod zinātniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem, teica pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa. Valsts vides dienesta vecākais inspektors Jānis Sprugevics skaidroja, ka atļaut nēģus zvejot rumbā var tikai pēc grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, bet tiem savukārt vajadzīgs valsts zinātniskā institūta Bior atzinums.


KOPĀ AR ZINĀTNIEKIEM

Lāsmas Reimanes foto
Valsts zinātniskā institūta Bior darbinieki Ruta Medne un Kaspars Abersons Kuldīgā pašvaldībai, zvejniekiem un dabas sargiem stāsta par nēģiem un to pētīšanas metodēm.

Institūtu Bior diskusijā pārstāvēja iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Ruta Medne un nēģu pētnieks Kaspars Abersons, kurš ieteica vispirms noskaidrot, kā pārmaiņas ietekmētu nēģu atražošanu. Viņš ieteica nokārtot licenci, kas tiek piešķirta eksperimentālai zvejai īpašā nolūkā un zinātniskajai izpētei. Tāda jāatjauno katru gadu. „Mēs vairākos gados varētu noskaidrot, vai rūpnieciskā zveja rumbā ietekmē nēģu resursus, un, ja dabai kaitējuma nebūs, tad var rosināt izmaiņas noteikumos un šādu zveju atļaut,” skaidroja zinātnieks.


PIE KULDĪGAS VĒL NAV PĒTĪTS

K.Abersons pastāstīja, ka ieskatu nēģu resursos sniedz divi avoti: nozvejas statistika, kas pēdējos gados dažādu apstākļu dēļ ir stipri neprecīza, un nēģu kāpuru uzskaite. Pētnieka prezentācijā par nēģiem un to zveju Ventā tika parādīts, ka šī upe nēģu nārstam ir viena no svarīgākajām Latvijā un vienīgā, kur rūpnieciskā nozveja atļauta nārsta vietā. „Kuldīgas ietekmi uz nēģu skaitu līdz šim neesam vērtējuši, jo pētījumi notikuši pie Riežupes ietekas Ventā, pie pilskalna un Zlēkām. Šī būtu iespēja pētīt tieši pilsētā. Ja zveja tiks pārcelta uz rumbu, tad posmā no tilta līdz ūdenskritumam tā tiktu aizliegta, lai zinātnieki var objektīvāk spriest par izmaiņu ietekmi.”


ZVEJNIEKI IR AR MIERU

Zinātnieku variantam piekrita uzņēmuma GK auto pārstāvis Guntis Kārkliņš un biedrības Kurland pārstāvis Imants Kārkliņš, kuriem ir rūpnieciskās zvejas atļauja. G.Kārkliņš uzsvēra: domājot par nākotnes lomiem, zvejnieki noteikti būtu ar mieru daļu nēģu palaist upē augšpus rumbas, savukārt zveja rumbā būtu vienkāršāka, jo nebūs jābūvē tači.

K.Abersons informēja par nēģu resursu pētīšanas pārrobežu projektu, ko Bior īstenos kopā ar lietuviešiem un kura finansējumu varētu piesaistīt tieši nēģu resursu pētījumam Ventas rumbā.

Tika runāts arī par tehniskām lietām, vai ar nēģu ķeršanas ierīcēm netiks ārdīta rumba un degradēta ainava. Ir skaidrs, ka trijkājus uz rumbas likt nedrīkstēs. G.Kārkliņš skaidroja, ka nēģu ķeršanas ierīces ar āķiem tiek piestiprinātas dabiskajos klinšu iedobumos, ka nekas netiks īpaši urbts vai cirsts.

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas priekšnieces vietnieks Raits Čakstiņš rosināja pašvaldību noskaidrot, kāda no nēģu zvejas ir atdeve. Tika arī runāts, kā ierobežot maluzvejniecību. Pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs atzina: „Lai nodrošinātu nepārtrauktas dežūras, kad nēģu ienāk visvairāk, ar mūsu spēkiem ir par maz.” G.Kārkliņš piebilda: „Ja tiks ļauts zvejot rumbā, domāsim par to, lai maluzvejnieki tur nenāktu, jo tas ir mūsu interesēs.”



UPES NĒĢIS


• Eiropas nozīmes aizsargājamā suga.
• Tā nav zivs, bet gan apaļmutnieks.
• To kāpuri upju gultnē smiltīs un dūņās uzturas piecus gadus, pēc tam dodas uz jūru.
• Pēc trim gadiem jūrā, kur intensīvi barojas un aug, tie meklē ceļu atpakaļ uz upi.
• Ne vienmēr nēģi atgriežas tajā upē, kurā dzimuši, tie var doties arī citur, kur ir nārsta vieta.
• Latvijā lielākās nēģu nārsta upes ir Salaca, Gauja, Irbe un Venta ar pietekām.


Komentāri
Nege
2018. gada 17. aprīlī, 17:52
Ja ieinteresetai personai ir aizdomas turama statuss, kas vispar tadu uzaicina un izsniedz atlaujy firmai ar kuru saistits shis personazs!?
Pievieno jaunu komentāru: