Aizvērt

Īpatnējais zutis

2018. gada 28. maijā, 04:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Īpatnējais zutis
Zinātniskā institūta "Bior" pārstāvis Ēriks Krūze no Anglijas atvesto zušu mazuļus izlaiž Abavā Rendas pagastā.
Foto: Lāsma Reimane
Nesen Kurzemes upēs un ezeros 28 vietās ielaisti 704 400 zušu mazuļu, kas atvesti no Lielbritānijas. Tas ir viens no Eiropas Savienības atbalstītajiem darbiem, jo šī suga mazinājusies, bet resursus papildināt nav tik vienkārši.
KĀRTA KURZEMEI

Maija sākumā zinātniskā institūta Bior pētnieki un Valsts vides dienests Rīgas starptautiskajā lidostā sagaidīja zušu mazuļus (t.s. stikla zušus) no Lielbritānijas. Doles zivaudzētavā notika inventarizācija, un pēc tam zutēni speciālā transportā nogādāti Kurzemes upēs un ezeros, tostarp mūspusē Abavā Rendas pagastā, Ventā pie Skrundas, Vilgāles un Nabes ezerā. Pērn mazuļu krājumi papildināti Pierīgā un Daugavas labā krasta ūdenstilpēs, nu kārta Kurzemei.


NO SARGASAS JŪRAS

Zušu mazuļi noķerti ar īpaši smalka tīkla murdiem Anglijas upju grīvā. Tur tie saradušies no nārsta vietām Sargasa jūrā. Uz Latviju atvestie ir ap 7 cm gari – jau krietni paaugušies un t.s. dzeltenzušu stadijā. Diemžēl vairāk nekā 6000 km ceļā ar krasu apstākļu maiņu līdz mums visi nenonāk.

Kā uzsver Bior pētnieki, zuši upēs un ezeros tiek ielaisti, lai aizsargājamo sugu saglabātu, jo pēdējās desmitgadēs skaits ievērojami mazinājies ne tikai pie mums, bet visā Eiropā. Tagad stikla zuši Latvijā tiek ielaisti tikai tajos ezeros un upēs, kurās nav migrācijas šķēršļu, kas varētu apdraudēt ceļu uz jūru. Vieni no tādiem šķēršļiem ir mazo hidroelektrostaciju dambji.


MAKŠĶERNIEKIEM NETIKS

Pēc pētnieku teiktā, īpašām bažām par atvesto zušu nākotni nevajadzētu būt. Mazuļi pēc ielaišanas ūdenī centīsies virzīties augšup, uzturēties seklākās un akmeņainākās vietās, kur var paslēpties. Gadā tie paaugsies līdz 15 cm, bet zutim tas nav liels garums.

Makšķernieki tos varēs pamanīt tikai pēc gadiem pieciem, kad tie būs 30–40 cm gari. Taču ķert drīkstēs tikai tos, kas būs izauguši vismaz līdz pusmetram. Turklāt tēviņi tad jau būs gatavi caur Baltijas jūru doties atpakaļ uz Sargasas jūras nārsta vietām, vienīgi mātītēm vajadzīgs ilgāks laiks. Valsts vides dienestā ir ziņas par nelikumīgi noķertiem zušiem, tomēr Bior kontrolzveja liecina, ka pat maluzvejnieki nav šķērslis, lai garantētu populācijas pieaugumu.


Lāsmas Reimanes foto


KRĀJUMUS PAPILDINA JAU SEN
  • 20. gadsimta 20. un 30. gados par valsts naudu sākta zušu mazuļu ielaišana, un līdz Otrajam pasaules karam 43 ezeros nonāca ap 1,7 miljoniem.
  • 20. gadsimta vidū nepilnos 20 gados 30 ezeros sāka dzīvot 16 miljoni mazuļu.
  • No 1970. līdz 1989. gadam 36 ezeros – 13 miljoni.
  • Pēc 1990. gada to darīja un arī finansēja privātuzņēmumi un privātpersonas, bet valsts atbalsta trūkuma dēļ populācija strauji samazinājās.
  • Līdz 2010. gadam sešos ezeros ielaisti vairs tikai 1,3 miljoni stikla zušu. Populācija mazinājās, iespējams, arī tādēļ, ka mazuļi ielaisti tādās ūdenstilpēs, kurās daudz šķēršļu ceļā uz jūru. Tas ir nozīmīgs faktors – HES aizsprosti kavē zušu migrāciju lejup, un, iekļūstot turbīnās, tie iet bojā.
  • Pašlaik ezeros un upēs tie tiek ielaisti pēc Latvijas Nacionālā zušu krājumu pārvaldības plāna un zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna līdz 2020. gadam. Tas atbilst Eiropas Savienības nolūkam atjaunot kopīgos krājumus, tāpēc par to maksā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.



ZUTIS (Anguilla anguilla)

Viena no neparastākajām Latvijas zivīm, un par to joprojām zināms maz.


PAT SIMT GADU

Tās dzīvo ļoti ilgi – ir ziņas, ka dažas sasniegušas pat 100 gadus. Gadsimtiem ilgi zuša dzīvesveids bijis noslēpums, un zinātniekiem nebija skaidrojuma, kā tas vairojas. Zutis vienīgais nērst ikrus pirmo un pēdējo reizi dodas uz Sargasu jūru Atlantijas okeānā, un tas ir 4000–7000 km no Latvijas krastiem. Bet ar to dīvainības nebeidzas, jo nārstot gatavie ienirst dzelmē pat 600 m, iznērš gandrīz deviņus miljonus ikru un tad iet bojā. Atlantijas okeāna dzelmē tie ikrus laiž no aprīļa līdz jūlijam.


TAS NOTIEK TĀ

Nebrīvē zuši nevairojas. Eiropas upēs, ezeros un dīķos mīt vien mazuļi. Kad tie sasniedz dzimumbriedumu (6–12 gados tēviņiem un 9–18 gados mātītēm), tie atgriežas dzimšanas vietā – Sargasu jūrā, Atlantijas okeānā pie Floridas (ASV), kur vairojas un no kurienes tie vairs neatgriežas. Kāpuri paliek Sargasu jūrā vienu divus gadus, un tad Golfa straume tos aiznes līdz Eiropas krastiem, kur kāpuri nonāk pēc 200 līdz 300 dienu ceļojuma. Tie ierodas no ziemas sākuma (Eiropas dienvidos) līdz nākamās vasaras sākumam (ziemeļos). Tad kāpuri pārvēršas stikla zušos – caurspīdīgās, 6–12 cm garās zivtiņās. Tās mīt piltuvveida grīvās jeb estuāros, kur barojas ar planktonu. Vēlāk stikla zuši nonāk upēs, ezeros un dīķos, kur pārveidojas par dzeltenzušiem.


AUDZĒTĀJIEM GRŪTI

Tie stikla zuši, kas nodoti audzētājiem, dažas nedēļas pavada karantīnā un slimības gadījumā tiek ārstēti. Sākumā zušus baro ar dabīgu barību, tad no tās atradina, dodot maisījumu, kura pamatā ir milti un zivju eļļa. Kad stikla zušu svars sasniedz 5 g, tos pārvieto uz mazuļu audzēšanas baseiniem. Tur tie tiek baroti ar mazām zivju miltu un augu ekstraktu granulām.

Grūtības saistītas ar to, ka zivju augšanas ātrums dažādiem īpatņiem ir ārkārtīgi atšķirīgs. Tāpēc tie bieži jāšķiro, lai katrā baseinā būtu vienāda izmēra. Vajadzīgi divi trīs gadi, lai zuši sasniegtu pieaugušas zivs izmēru un tos varētu tirgot.

Skaita atjaunošanā būtiska nozīme ir tām saimniecībām, kuras uzrauga zinātnieki. Kad zuši sver 50 g, tie tiek pārvietoti vai nu uz ekstensīvās audzēšanas dīķiem, vai intensīvās audzēšanas baseiniem, kas darbojas ar recirkulāciju. Abos gadījumos zivis tiek barotas mākslīgi ar sausām zivju un augu miltu granulām. Otrs variants – no jauna ļaut tiem atgriezties ekosistēmā.


AUGSTVĒRTĪGI UN GARŠĪGI

Zušus izmanto visu Eiropas valstu gastronomijā, un receptes ir neskaitāmas. Pēc nokaušanas tos pārvieto uz pārstrādes vietām, kas bieži vien atrodas audzētavā. Tur zivis tiek iztīrītas un sadalītas gabalos, lai pārdotu svaigas vai sagatavotas (kūpinātas, marinētas, saldētas, mērcē, gabaliņos, filejas veidā, konservos).

/No ec.europa.eu/fisheries/



Maija sākumā biedrība "Usmas krasts" un Valsts vides dienesta sabiedriskie inspektori no Usmas ezera izcēla sešus maluzvejnieku zušu murdus un 400 m zvejas tīklu.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi