Aizvērt

Zivkopju brauciens uz Lietuvu

2018. gada 20. jūnijā, 08:00
Raksta autors: Inese Blūma, Iveta Grīniņa
Zivkopju brauciens uz Lietuvu
Pieredzes brauciena dalībnieki Lietuvas lauku tūrisma sētā "Karpyne".
Foto: Ineses Blūmas arhīvs
Jauna pieredze zivju audzēšanā un dīķu apsaimniekošanā – pēc tās 27 interesenti divas dienas maijā devās uz Lietuvu. Tika apmeklēti zivsaimniecības uzņēmumi un izstāde "Agro Balt" Viļņā.
Valsts zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Kuldīgas nodaļa.


Raksta autore izstādē AgroBalt Viļņā. Tajā plašāk nekā Latvijā pārstāvēta zivju pārstrāde, arī netradicionāla –  produkcija no sama un kalmāra.


GADĀ – AP 800 TONNU KARPU

Saimniecībā Žemaitijas žuvis mūs laipni sagaidīja īpašnieks Fēlikss Petkus un pa šauriem lauku celiņiem veda apskatīt zivju dīķus. Viņš nozarē nostrādājis 35 gadus un sākumā zināšanas ieguvis Kaļiņingradas institūtā.

Pēc Lietuvas izmēriem saimniecība nav liela: dīķu ir vairāk nekā 400 ha, tie ir no četriem līdz 70 ha. Galvenais dīķis kalpo kā ūdenskrātuve, lai regulētu līmeni citos. Ziemas dīķi aizņem deviņus hektārus. Gadā tiek pārdots ap 80 tonnām karpu. Zivju barošanai izlieto ap 400 tonnām graudu un kombinētās barības. Labību izaudzē paši, kombinēto barību iepērk Polijā. Tagad modernās bezzvīņu karpas audzē maz – apmēram 1% no realizācijas apjoma, jo cenā nav atšķirību. Pārdošanas cena nav mainījusies jau daudzus gadus, un bez Eiropas Savienības atbalsta rentabilitāte būtu tuvu nullei. Daļa zivju tiek pārdota arī Latvijā. Lielus zaudējumus nodara dabiskie ienaidnieki – bebri, arī kormorāni un citi putni, kuri kopā apēd ap 20 tonnām.

Zivis pavairo dabiski, izlasē no savām mātēm.

Papildus zivīm tiek piedāvāta komercmakšķerēšana. Pensionāri un bērni drīkst to darīt bez maksas.



Pie Trāķu ezera var redzēt, cik intensīvi šis dabas resurss tiek izmantots tūristu piesaistei. Ir gan jahtu un laivu piestātnes, gan visdažādākā izklaide uz ūdens.


JA NEĶERAS, ZIVIS IR RESTORĀNĀ

Lauku tūrisma sēta Karpyne atrodas pašā Lietuvas centrā netālu no šosejas Viļņa–Klaipēda. Lieliska vieta atpūtai, iespēja vērot peldošas karpas. Sezona ir visu gadu. Makšķerēšana ilgst no 15. aprīļa līdz 1. oktobrim. Interesants piedāvājums – Dāvanu sala, kurā par samaksu (33 eiro) var nomāt makšķeri, makšķerēt un lomu ņemt līdzi uz mājām vai pagatavot turpat. Neveiksmīga loma gadījumā zivis var pagatavot restorānā.

Tūrisms un iekšējo ūdeņu apsaimniekošana viena otru papildina. Daudz var mācīties, kā tiek izdomāti dažādi pasākumi apmeklētāju piesaistei. Piemēram, populāru grupu koncerti, atlaides makšķerēšanai pirmdienās, feisbukā publicēti lielākie lomi (ap 14 kg karpa).


INESE BLŪMA, LLKC Kuldīgas nodaļas lauku attīstības konsultante



Atziņas

MĀCĪTIES VAR IKREIZ

Lai arī pieredzējušajai zivkopei Dzintrai Tiltiņai Lietuvā pārsteidzošu atklājumu nav bijis, viņa uzsver, ka jebkurā viesošanās reizē var gūt ko jaunu, ja vien zina, uz ko skatīties.

Bijis interesanti redzēt, ka lietuvieši dambjus nogana ar aitām, lai nevajadzētu appļaut: „Tas viņiem ir Eiropas projekts. To redzējām arī iepriekšējā Lietuvas braucienā. Zivju audzēšanā sistēma tāda pati kā pie mums, un zivaudzētavas saimnieks bija ļoti atturīgs. Šķiet, ka mūsu zivkopji ir atklātāki un runīgāki. Interesanti, ka kormorāniem atvēlēta īpaša vieta, kur šie putni vairojas un ir aizsargāti. Mūsu zemnieki ar tiem ļoti cīnās, mēģina aizbaidīt. Lietuvā ir citādi – speciāla sala, kur tie dzīvo. Patīkami bija atkal redzēt Trāķu pili, turklāt laiks mūs lutināja.”


LAI SAPRASTU, KA MUMS VĒL NAV

„Visiem iesaku doties šādos braucienos. Esmu bijis skatīties arī zemeņu un ābolu audzēšanu. Tas dod labu stimulu un izpratni, ka pie mums vēl nekā nav,” saka Laidu pagasta uzņēmējs, Migldārzu saimnieks Ilmārs Gulbis.

„Zivkopībā esmu iesācējs – šogad būs pirmais ražas gads. Strādājam cītīgi. Mums ir laba skolotāja.”

Lietuvā redzētais tikai apstiprinājis sen zināmo: „Kaimiņi ar zivīm apgādā Rīgu, Jūrmalu, mūsu lielos veikalus, un tad brīnāmies, kāpēc nevaram pārdot savējās! Kad ieraudzījām, kādas tās saimniecības ir, kāds apjoms un kā viss nostrādāts! Pie mums tik lielu saimniecību nav. Mūsējiem vēl jāaug.

Uz ārzemēm nav jābrauc mācīties, jo neviens neko īpaši nerādīs un nestāstīs, bet savām acīm redzēt, uz ko tiekties, – to gan var. Izskatās, ka Latvijā zivsaimniecības vairāk strādā uz Eiropas naudu nekā cenšas attīstīt ražošanu. Mēs dīķus regulāri izpļaujam un izkopjam. Es braucu pa citām saimniecībām un redzu, ka nekas netiek darīts, bet visi kliedz par kormorāniem un citiem putniem, kuri zivis izēd. Kāpēc lai tie neēstu, ja viņiem ir ideāli apstākļi – viss aizaudzis? Zemnieki neizdara līdz galam, jo tie ir papildu izdevumi. Kāpēc darīt, ja var nedarīt un Eiropa par to samaksā?”


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: