Aizvērt

Popularizē makšķerēšanu

2018. gada 24. jūlijā, 17:42
Raksta autors: Lāsma Reimane
Popularizē makšķerēšanu
Foto: Lāsma Reimane
„Šis ir atpūtas pasākums, kurā popularizēt makšķerēšanu,” tā par šomēnes sarīkoto tikšanos atpūtas bāzē "Dambi" Pelču pagastā saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere.
Sacensībās piedalījās 13 makšķernieki no Kuldīgas, Ēdoles, Īvandes, Padures, Kurmāles un Snēpeles. Uzvarēja īvandnieks Andris Pērkons, kura loms pēc trīs stundu pūliņiem bija vissmagākais.

D.Mellere skaidro: „Zivsaimniecības sadarbības tīkla speciālisti ierosināja Latvijā rīkot šādus pasākumus, un mēs pieteicāmies. Tā kā mūspusē dīķu un makšķernieku ir daudz, tas šeit ir vietā. Tagad mācāmies, kā nākamgad sarīkot vēl interesantāku. Esam priecīgi, ka Dambu īpašnieki bija gatavi mūs uzņemt.”



KEDA UZ ĀĶA

Savus piedzīvojumus stāsta īvandnieks Andris Pērkons.

„Makšķerēju jau 50 gadus un esmu daudz iemācījies. Atceros, ka vecāks kaimiņu puika mani septiņu gadu vecumā paņēma uz copi. Toreiz izvilku vienu raudu, un ar to viss sākās. Kurš katrs nevar makšķerēt – jābūt vēlmei un interesei. Man pie mājas ir dīķis, kurā makšķerēju. Katru mēnesi ķeras cita zivs, tāpēc prieks ir noķert jebkuru. Man vislabāk patīk makšķerēt ar pludiņu, rudenī izmantoju spiningu, vēl esmu aizrautīgs zemledus makšķernieks.

Viens no smieklīgākajiem piedzīvojumiem gadījās, braucot ar laivu pa ezeru. Es spiningoju, pēkšņi kāts noliecas un drebinās – tas nozīmē, ka ir cope. Es jau taisos ņemt tīklu, kur likt zivi, bet ieraugu nogrimušu krievu laiku kedu – āķis pieķēries tās striķim, un keda griezdamies nāk līdzi. Pēc tam vēl ilgi smējos.”



TAS IR VISAI ĢIMENEI

Lāsmas Reimanes foto

„Es ieteiktu nevis gulēt mājās, bet iet dabā,” saka pasākuma tiesnesis, kuldīdznieks Uldis Feldmanis.


„Principā visos, arī maksas, dīķos darbojas tie paši noteikumi: jābūt makšķernieka kartei. Ja ir īpaši noteikumi, tos nosaka dīķu saimnieks. Atceros, ka makšķernieku sacensībās kuldīdzniekiem lielākie sasniegumi bija 2003. vai 2004. gadā Latvijas čempionātā, ja nemaldos – sestā vieta.”

Tiesnesis stāsta, kā šo nodarbi sācis pats: „Daru to no bērnības. Venta tek gar degunu, tāpēc nemakšķerēt būtu grēks. Atceros, ka pirmā makšķere bija no lazdas, pēc tam uzdāvināja ar bambusa kātu. Viss brīvais laiks tika pavadīts pie upes.

Katram ir sava pieeja, lai nomakšķerētu zivi. Man tā ir domāšana, pieredze, eksperimenti. Parasti makšķerēšana sākas ar to, ka sakārojas zivs. Tā bija vienu ziemas dienu, kad nebija, ko darīt. Aizbraucām pie Ventas, un negaidīti daudz zivju tieši tur bija sanākušas. Tas bija pārsteigums.

Makšķerēšana ir ģimenes pasākums, tāpēc brauciet kopā un pavadiet laiku dabā – tā ir veselīga atpūta! Manā ģimenē makšķerē gandrīz visi, arī meita un dēls, tagad centīšos ieinteresēt sešgadīgo mazdēliņu.”

U.Feldmanis stāsta, ka pie mums šīs nodarbes popularizēšana ir ļoti gausa: „Valsts atbalsts ir minimāls – šis ir pirmais pasākums, kas to popularizē. Vairāk tas ir tēvu un dēlu vai tēvu un meitu vaļasprieks. Ja viens ģimenē makšķerē, var ieinteresēt arī citus.”



ATPŪTA, SVAIGS GAISS UN AZARTS

Lāsma Reimanes foto

Pieredzē dalās kuldīdznieki Verners Dambrovskis un Jānis Birznieks.


V.Dambrovskis stāsta: „Tēvs mani ņēma līdzi. Makšķerēju jau 60 gadus. Tā ir atpūta, svaigs gaiss un azarts. Makšķerēju gan ar draugiem, gan ģimeni, patīk arī vienam. Braucu uz ezeriem, upēm, uz jūru. Par noteikumiem nevaru sūdzēties – vienmēr ievēroju un, cik atļauts, tik makšķerēju. Nesen bijām sacensībās Rēzeknes pusē, un tagad āķis lūpā. Piedzīvojumu ir daudz, piemēram, esmu sev āķi iekabinājis mugurā, cepuri norāvis no galvas. Zivis visas ir garšīgas, ja labi pagatavo. Vislabāk man garšo zandarts, karpa, līnis un līdaka krējuma un sīpolu mērcē.”

Jānis Birznieks: „Tas, vai zivi noķeršu, atkarīgs no ļoti daudz kā, piemēram, laika apstākļiem un ūdens līmeņa.” Viņam lielākais loms bijusi 7,6 kg līdaka: „Lai izvilktu lielu zivi, jābūt prasmei, lai tā nenoraujas. Sacensībās īpaši neesmu piedalījies. Man šis ir vaļasprieks.”



MAKŠĶERNIEKU IEVĒRĪBAI

Līdz 31. jūlijam aizliegts ķert akmeņplekstes.
Makšķerēšanas noteikumi paredz, ka lomā atļauts paturēt zivis un vēžus, kas atbilst šādam garumam:
• līdaku, taimiņu un samu – no 50 cm;
• salati (meža vimbu) un zandartu – no 45 cm;
• zuti – no 40 cm;
• strauta foreli – no 30 līdz 40 cm,
• mencu – no 38 cm;
• alatu, ālantu, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot tādu, kas Daugavā noķerta no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts) – no 30 cm;
• asari, kas noķerts jūras ūdeņos, – no 17 cm;
• platspīļu vēzi un šaurspīļu vēzi – no 10 cm, dzeloņvaigu vēzi un signālvēzi – bez izmēra ierobežojuma;
• līni – no 25 cm.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: