Aizvērt

Noder kā lopiem, tā zivīm

2018. gada 30. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Anna Bivbāne
Noder kā lopiem, tā zivīm
Skrundas pagasta "Valtu" saimnieks Rihards Valtenbergs rāda ziemas baseinus, kuros zivis tiek salaistas no dīķiem.
Foto: Anna Bivbāne
„Nekas netiek laists zudībā – tas ir bioloģiskas saimniecības pamats. Mums nevajag pirkt minerālmēslus un pesticīdus, jo daba pati par sevi rūpējas. Ja tu palīdzi dabai, tā palīdz tev,” skaidro Skrundas pagasta zemnieks Rihards Valtenbergs, kurš saimniecībā "Valti" audzē ne vien gaļas liellopus, bet arī karpas, līņus un karūsas.
„Esam pirmā saimniecība Latvijā, kurai ir sertificēta akvakultūras platība,” īpašnieks var lepoties. Šogad Valtiem apritēs 26 gadi, un viss tajā ir savstarpējā apritē. „Neizmantojam ķīmiskos aizsarglīdzekļus un minerālmēslus – laukus mēslojam ar lopu radīto vircu un mēsliem. Kamēr lopiņš dzīvojas pa dīķiem – iet padzerties, mazgāties un nokārtojas, rodas planktons, kas noder par barību zivīm.”


VASARĀ DĪĶĪ, RUDENĪ – UZ MĀJU

Dīķi tiek uzturēti, lai lopiem vasarā ir, kur padzerties un atveldzēties. Tā tiem ir arī daudzveidīgāka barība, un ūdens tuvumā var atrast kāroto. „Zivju mazuļi domāti atražošanai, dažreiz kādu pārdodam. Pārsvarā tirgojam trīsgadīgās zivis,” skaidro saimnieks. „Mums galvenokārt ir vasaras dīķi – rudenī tos nolaiž un zivis aizved uz zivju māju. Karpas zem 12 grādiem nebarojas, tad tās dzīvojas pa māju, kurā neviens apdraudējums, kā ūdrs, zivju gārnis vai jūras ērglis, netiek klāt.” Rihards stāsta, ka Ziemassvētkos ticējuma dēļ cilvēkiem rodas vajadzība pēc zvīņām, tāpēc viņi brauc ciemos, lai piedalītos atrakcijā, kad paši savām rokām no baseina var izvilkt laimīgo zivi, ko celt galdā.





ŪDENS JĀUZMANA

Runājot par apdraudējumiem, Rihards min to, ka darbības pirmsākumos zivis pirktas, bet tā ievazāta kāda slimība. Pašlaik mazuļus atražo paši, tāpēc šāda lieta nebiedē. „Ja ūdens ir pietiekami, tad karstums ir labvēlīgs, jo karpas barojas un tām ir lielāks pieaugums, bet, ja ir par karstu, var sākt trūkt skābekļa. Tomēr tā vēl nav bijis. Katru gadu ūdeni nolaižam, lai dīķi var atveseļoties un ir mazāk kaitēkļu. Mēģinām tos arī paravēt, kad izstumj ārā dubļus, ar kuriem var mēslot laukus.” Šovasar dabūjuši dīķi glābt, jo karstumā ūdens izgarojis un tas zivju mazuļiem radījis apdraudējumu.


AR PIEVIENOTO VĒRTĪBU

Daļa Valtu zemes atrodas dabas liegumā Ventas un Šķerveļa ieleja, robežojas ar tādiem aizsargājamiem objektiem kā Gobdziņu un Ātrās klintis Ventas pretējā krastā. Tepat ir slavenie Ketleru smilšakmens atsegumi, kuros atrastas senā četrkāja ventastegas paliekas. Šeit novērtēti bioloģiski vērtīgie zālāji, un Valtiem piešķirta trešā un ceturtā kategorija – tās skaitoties augstākās. „Staigāja eksperti, visu vērtēja,” stāsta R.Valtenbergs. „Lopi tajā zālājā var ganīties. Ir pat ieteicams to darīt, jo tā tiek patīrīts pamežs, ļaujot kokiem augt. Mums te apkārt ir tik daudz kas! Neesam labi priekš tiem, kas ražo minerālmēslus un ķimikālijas, jo dzīvojam tā, lai te būtu laba lauksaimniecības prakse.”


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: