Aizvērt

Sargā bez atlīdzības

2018. gada 15. septembrī, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Sargā bez atlīdzības
Mazinoties valsts finansējumam zivju resursu aizsardzībai, nozīmīgu palīdzību sniedz sabiedriskie inspektori. Bet pēdējā laikā brīvprātīgā iniciatīva sākusi apsīkt.
TAGAD TIKAI VIENS

Liepājas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Jānis Sprugevics stāsta, ka savulaik Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadā bija pa vienam vai diviem sabiedriskajiem inspektoriem, kuri gan piedalījās reidos kopā ar Valsts vides dienesta (VVD) un policijas pārstāvjiem, gan savu pilnvaru iespējās darbojās atsevišķi un kontrolēja, kā tiek ievēroti zvejas vai makšķerēšanas noteikumi. Tagad ir tikai viens, kuram likumā noteiktajā kārtībā ir derīga apliecība.


TĀPĒC, KA NENOVĒRTĒ

Inspektoru skaita kritumam ir dažādi iemesli. Viens no tiem – vajadzīga ne tikai vēlme sargāt dabu, bet arī likumu zināšanas. Taču tie, kuri reiz atestāciju nokārtojuši, apliecību var atjaunot bez eksāmena, ja vien godīgi pildījuši pienākumus.

Pēc J.Sprugevica teiktā, aktīvāki ir kaimiņi: saldenieki, ventspilnieki. Tur ir makšķernieku biedrības, mums tādu nav. Pirms gadiem 20 Kuldīgā darbojās mednieku un makšķernieku klubs, tagad no tā tradīcijas pārmantojuši tikai mednieki. „Izskatās, ka Kuldīgas pusē makšķernieki turas savrup. Līdz krīzei sabiedrības atbalsts bija jūtamāks, tad entuziasms noplaka un vēl nav atjaunojies,” secina inspektors.

„Savā ziņā arī valsts to nestimulē. Kādreiz tiem, kuri centās, izteica atzinību, kādu balviņu pasniedza. Cilvēkam patīk, ka novērtē, turklāt tas ir sabiedrisks darbs, par ko algu nemaksā.”


PIETRŪKST LAIKA

Saldenieks Roberts Sipenieks kādreiz uzraudzījis, kas notiek gan Saldus novadā, gan pie Ventas un tās pietekām Skrundas pusē. Kopš šīgada sākuma inspektora apliecību neesot atjaunojis, jo vairāk kļuvis tiešo pienākumu – tagad viņš ir pašvaldības deputāts. Taču tas nav mazinājis interesi par dabas aizsardzību. Sadarbībā ar pašvaldību kontrole Saldus ezeros un upēs notiek joprojām.

R.Sipenieks atzīst, ka sabiedriskā inspektora pilnvaras nav tik ietekmīgas kā valsts likumsargam. Arī pēc viņa novērojumiem inspektoru kļuvis mazāk. Iespējams, ka apgrūtina atskaites, kas jānodod regulāri. Degviela kļuvusi ļoti dārga, un braukšana reidos netiek atmaksāta, pat valsts inspektoriem trūkst naudas.


JĀIESAISTĀS PAŠVALDĪBĀM

„Taču sabiedrība nav kļuvusi vienaldzīga – laukos cilvēki, redzot pārkāpumu, izsauc policiju, mēģina pārkāpēju aizturēt, kamēr tā atbrauc,” pārliecinājies R.Sipenieks. „Tas vienkārši ir pilsoņa pienākums. Apliecība ir tikai likuma instruments. Bet vairāk jāiesaistās pašvaldībām – jārosina, piemēram, ar fondu palīdzību dibināt biedrības, kas publiskos ūdeņus pārņem savā apsaimniekošanā. Saldū jau ir divas tādas biedrības, un tām sabiedriskie inspektori nav vajadzīgi. Vēl mums velkas kaut kas līdzi no padomju laiku tradīcijām, tomēr tendences kļūst labākas.”


EFEKTĪVĀK NOSARGĀT

Rendenieks Artūrs Ulmanis turpina būt par sabiedrisko inspektoru, lai no maluzvejniekiem un dabas gandētājiem sargātu Slujas ezeru, ko apsaimnieko Rendas makšķernieku biedrība. Viņš atzīst, ka inspektoram ir vairāk likumīgu iespēju novērst pārkāpumus, jo katrs nedrīkst aizturēt un pārbaudīt, vai makšķernieks nav noķēris par daudz, makšķerējis lieguma laikā u.tml. A.Ulmanis arī ar valsts inspektoriem piedalījies reidos pie citām ūdenstilpēm, tostarp pie Ventas, tomēr par galveno uzskata vietējā ezera aizsardzību.


DIVAS GRUPAS

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča informē, ka no 66 sabiedriskajiem inspektoriem astoņi ir LRVP pakļautībā, kas darbojas Dienvidkurzemes pusē, tostarp Kuldīgas un Skrundas novadā, taču viņi drīkst uzraudzīt visu Latvijas teritoriju. Sabiedriskos inspektorus var iedalīt divās grupās. Vieni šos pienākumus veic ar vēlmi līdzdarboties vides sargāšanā. Otri šo statusu izmanto kā līdzekli, lai varētu uzlabot personiskās iespējas sava hobija īstenošanā vai sabiedriskās organizācijas darbībā, un tikai sekundāri iesaistoties plašākās aktivitātēs kopā ar VVD inspektoriem.


NOZĪMĪGA LOMA

Salīdzinājumā ar 2014. gadu, inspektoru skaits ir samazinājies par apmēram 20%. Tajā pat laikā LRVP tas ir samazinājies par vienu trešdaļu. Tas ir būtiski, ievērojot arī pierobežas faktoru, jo vairāki nozīmīgi iekšzemes ūdens objekti robežojas ar Lietuvu un tur pastāv dubults risks. Jāņem vērā, ka šis darbs tiek veikts pēc brīvprātības principa, bez atlīdzības, no sava darba un citiem pienākumiem brīvajā laikā, tāpēc iespējams ne visi var un vēlas aktīvi iesaistīties zvejas kontroles darbā, un zaudē interesi par to. Tomēr brīvprātīgo devums ir nozīmīsgs.



Sabiedriskais vides inspektors
  • Tas ir brīvprātīgais, kurš patstāvīgi vai kopā ar valsts vides inspektoru dabā (visbiežāk pie ūdenstilpēm) kontrolē normatīvo aktu ievērošanu un dara to bez atlīdzības.
  • Par to var kļūt no 18 gadiem, ja ir vismaz vidējā izglītība, otrā līmeņa B pakāpes valsts valodas prasme, pretendents nav sodīts par tīšiem noziegumiem pret dabu, vides aizsardzībā nav saņēmis administratīvo sodu pēdējā gada laikā.
  • Jānokārto atestācija, jautājumi ir galvenokārt par vides aizsardzības likumiem.
  • Apliecību piešķir diviem gadiem. Ja pienākumi pildīti godīgi, to uz tikpat ilgu laiku pagarina bez eksāmena.
  • Tie drīkst apskatīt likumpārkāpēja mantas un dokumentus, ūdeņos un to tuvumā pārbaudīt lomu un zvejas rīkus, izņemt pārkāpuma priekšmetus, uzrakstot protokolu.
  • VVD sabiedrisko inspektoru reģistrā Latvijā ir vairāk nekā 60 cilvēku, kuri atkarībā no darbības jomas pilnvaroti piedalīties pārbaudēs kopā ar VVD pārstāvi, kā arī bez viņa rakstīt makšķerēšanas noteikumu vai administratīvā pārkāpuma protokolu par ļaunu rīcību pret dabu. Liepājas (Dienvidkurzemes) un Ventspils (Ziemeļkurzemes) reģionālās vides pārvaldes teritorijā – attiecīgi astoņi un seši inspektori. Desmit gados dienests izsniedzis vairāk nekā 500 apliecību, bet daudzi tās nav atjaunojuši.


Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs autoservisa vadītājam

SIA “Gros Auto Grupa” (LV40102021499) aicina darbā autoservisa vadītāju (Sūru ielā 3, Kuldīgā). Pienākumi: vadīt autoservisa darbu, sniedzot kvalitatīvus autoremonta pakalpojumus klientiem; uzturēt sadarbību ar klientiem, apzināt jaunu klientu piesaisti; plānot nepieciešamos resursus, kontrolēt to izlietošanu; vadīt komandu, kontrolēt darba izpildes kvalitāti; plānot un veikt nepieciešamo darbinieku atlasi un ievadīšanu darbā; nodrošināt prasībām atbilstošu izstrādāto materiālu un iepakojumu utilizāciju; nodrošināt klientu pretenziju un problēmsituāciju efektīvu risināšanu; nodrošināt vispusīgu saimniecisku jautājumu savlaicīgu risināšanu. Prasības: pieredze līdzvērtīgā amatā; zināšanas par auto remonta darbu plānošanu, organizēšanu, izmaksu aprēķiniem; pieredze komandas vadībā, uzdevumu plānošanā, izpildes kontrolē; labas prasmes darbā ar datoru („MS Office”); labas latviešu un krievu valodas zināšanas; atbildības izjūta, orientācija uz rezultātu, patstāvība; labas organizatora, sarunu vadīšanas un sadarbības prasmes. Piedāvājam: darbu uzņēmumā, kas ir viens no nozares līderiem; personīgās un profesionālās attīstības iespējas; atalgojumu 1050–1200 eiro (bruto). CV sūtiet e-pastā darbs@gros-auto.lv līdz 25. janvārim.
Aptauja
Kurš, jūsuprāt, būs premjerministrs?
Krišjānis Kariņš
Arvils Ašeradens
Jānis Bordāns
LDDK kandidāts Reinis Bērziņš
Kāds cits
Kurzemnieks Horoskopi