Laikraksts Kurzemnieks

Eiropas Parlamenta decembra sesijā Strasbūrā Latvijas žurnālistiem bija iespēja izklaušināt visus astoņus mūsu ievēlētos deputātus. Viņi stāstīja par savu darbu, kā arī atbildēja uz jautājumiem par Eiropas Savienības rīcību klimata izmaiņu dēļ, par projektu „Rail Baltica”, vērtēja situāciju brīvostu pārvaldēs un Rīgas domē. Šoreiz 10. janvāra „Kurzemniekā” Sandras Kalnietes, Roberta Zīles un Nila Ušakova atbildes.

„Šādas tikšanās ir kā teātra izbraukuma monoizrāde, kurā esmu vienīgais aktieris, bet jūsu loma – aplaudēt vai svilpt,” pēc divu stundu sarunām par administratīvi teritoriālo reformu Skrundas novada iedzīvotājiem teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Valda Dombrovska („Jaunā Vienotība”) kandidatūra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka amatam Eiropas Parlamentā ir atbalstīta.

„Ir jāapzinās – šobrīd tā iespējamība, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības izstāsies bez vienošanās, ir tik augsta kā vēl nekad,” tiekoties ar reģionālajiem laikrakstiem, atzina Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. „Mūsu mērķis ir sabiedrību šim scenārijam sagatavot, palīdzot apjaust tos jautājumus, ar kuriem būs jārēķinās gan privātpersonām, gan uzņēmējiem.” Vairākas valsts iestādes 2. oktobra „Kurzemniekā” stāsta, ar ko jārēķinās un kam jāsagatavojas, ja Lielbritānija 31. oktobrī izstājas bez vienošanās.

„Mērķis nav nodokļus paaugstināt, bet gan sistēmu padarīt saprotamāku, taisnīgāku. Lai strādājošie iemaksātu vienlīdzīgi – sociālo nodokli, kas skar veselību un pensijas, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli,” preses konferencē reģionālajiem medijiem sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš atbildēja uz jautājumiem par novadu reformu, skolām, veselības aprūpi, nodokļiem, taisnīgumu un samērīgumu. Vairāk lasiet 27. septembra „Kurzemniekā”.

Gan augusta beigās, kad Kuldīgā viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Jaunā Vienotība”), gan tagad Ārlietu ministrijas rūpju lokā ir vieni un tie paši jautājumi un uzdevumi – attiecības ar Krieviju, Baltijas valstīm, Ukrainu u.c.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā allaž tiek uzskatītas par mazāk nozīmīgu notikumu, lai gan politiķi kārtīgi nopūlas, lai tiktu pie kārotās biļetes uz Briseli. Šoreiz mēģinājām saprast, ko īsti nozīmē darbs ES struktūrās, kādi ir alianses jaunie izaicinājumi un cik skaļa būs Latvijas balss Eiropā. Tāpat arī pievērsāmies sabiedriskā transporta problēmām Latvijā, kā pretstatu liekot to, cik dažkārt mums tuva ir Brisele, bet tāls un neaizsniedzams kāda novada attālākais ciemats.

“Tas bija 2007. gada novembris. Pelēka, lietaina diena. Atceros, kā gāju uz parlamentu, bija satraukums, vai visu paveikšu labi,” savu pirmo darba dienu Eiropas Parlamentā Briselē atceras Eiropas Tautas partijas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks ĢIRTS SALMGRIEZIS.

Kopš 2004. gada 1. maija Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas kopienas locekli un mēs, tās pilsoņi, tiešās vēlēšanās ievēlam tās likumdevēju – Eiropas Parlamentu (EP). Tomēr joprojām visai bieži līdztekus apgalvojumam “Eiropa mūs nesapratīs” izskan arī retoriski jautājumi: nu ko tad mēs, tādi maziņi, tajā Eiropā varam ietekmēt?

Pravietis, valstsvīrs, ierēdnis – kāds Valsts prezidents mums vajadzīgs? Uz šo un citiem jautājumiem Kuldīgā atbildes tika meklētas diskusijā, ko organizēja pilsoniskā iniciatīva "Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu".

Par "Jauno Vienotību" nobalsoja 26,24% vēlētāju, un no šī saraksta Eiropas Parlamentā (EP) ievēlēti Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un EP deputāte Sandra Kalniete. Arī "Saskaņa" ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, EP ievēlēti partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"). Par Nacionālo apvienību nobalsoja 16,4%, EP ievēlēti deputāts Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde. Pirmo reizi EP startēja un iekļuva "Attīstībai/Par!", par kuru nobalsoja 12,42%, tika ievēlēts Ivars Ijabs. Latvijas Krievu savienību atbalstīja 6,24%, un ir ievēlēta partijas līdere Tatjana Ždanoka. Kā vēlēšanas noritēja Alsungas, Skrundas un Kuldīgas novadā?

Tie, kuri par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem vēlējās nobalsot iepriekš (to var darīt jebkurā iecirknī), vakar diemžēl piedzīvoja vilšanos. Tas nebija iespējams, jo nedarbojās Latvijā vienotā datorsistēma. Savukārt tie, kuri nāca uz reģistrēto iecirkni, izvēli varēja izdarīt ātri.