Aizvērt

Ukraina un Krievija apmaina gūstekņus

2022. gada 25. martā, 16:07
Raksta autors: Alberts Dinters, Dina Poriņa
Ukraina un Krievija apmaina gūstekņus
Nopostītā ostas pilsēta Mariupole. Sagrautas un izdegušas mājas, sadedzis transports.
Foto: „Unian” arhīva foto
Pirmo reizi kopš Krievija iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, puses apmainījušās gūstekņiem: 11 Krievijas jūrnieki, kas Odesā izglābti no grimstoša kuģa, iemainīti pret 19 Ukrainas jūrniekiem, tostarp no kuģa pie Zmijinijas salas, ceturtdien paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
- Krievijas gūstā esot ap 100 ukraiņu. Sagūstīto Krievijas karavīru skaits nav precīzi zināms, bet, pēc Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka Oleksija Arestoviča vārdiem, tas ir daudzkārt lielāks. Aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs jau marta sākumā teica, ka arvien vairāk Krievijas karavīru atsakās uzbrukumu turpināt, gūstā padodas paši un pat vēlas cīnīties Ukrainas pusē. Vakar pieņemts likums, ka gūstekņiem jāstrādā izpostīto vietu atjaunošanā.

- Pie Berdjanskas Ukrainas armija iznīcinājusi desantkuģi „Orsk”, par kuru Krievijas propagandas mediji ziņoja, ka tas esot pirmais tās karakuģis Ukrainas ostā. Triecienā cietuši vēl vairāki kuģi: „Saratov”, „Kuņikov” un „Novočerkassk”.

- Ukraiņi no okupantiem atbrīvojuši aptuveni 80% Irpiņas. Tajā darbu atsāk policijas patruļas.

- Okupācijas spēki apšaudot kontrolpunktus Slavutičā, kur dzīvo daudzi Čornobiļas AES strādājošie. Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai to paziņojusi Ukraina.

- Ukrainas kara un civilās aviācijas administrācijas vadītājs Sergejs Gaidars apliecinājis, ka Luhanskas apgabalā Krievija lietojusi fosfora bumbas.

- „Unian” vēsta: „Krievijas spēki Ukrainā iznīcina vēstures un mākslas grāmatas.”

- Turpmāk par to, ka tiek izplatītas ziņas, kā pārvietojas Ukrainas armija, draudēs kriminālatbildība.

- Pieminot nogalinātos, katru rītu 9.00 visā Ukrainā tiks rīkots piemiņas brīdis.

- Ceturtdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicinājis „Lielā septiņnieka” jeb G7 vadītājus piegādāt vairāk ieroču: „Labāk tagad sagādāt ieročus Ukrainai (..) nekā pēc tam meklēt tos Gruzijai, Moldovai, Baltijas valstīm, Polijai, Vidusāzijas valstīm. Jo ātrāk tiks izpildīts mūsu lūgums, jo ātrāk iestāsies miers Eiropas austrumos.”

- Krievija nobloķē naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcijas jūras terminālī. Eksperti pieļauj, ka avārijas nav un Krievija Eiropai atriebjas par sankcijām, jo šis ierobežojums var sasniegt miljonu barelu dienā.

- Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba aicinājis Eiropu nepakļauties Krievijas pazemojošajai prasībai par naftu maksāt tikai rubļos. Vairākas Eiropas valstis to pat negrasās darīt un turpinās samaksu valūtā, kā teikts starpvalstu līgumā.

- NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šo aliansi vadīs vēl gadu. Tas saistīts ar karu Ukrainā. 1. oktobrī viņam bija jāsāk vadīt Norvēģijas Centrālo banku.

- Ceturtdien Kijivu apmeklējuši Baltijas valstu parlamentu vadītāji, tostarp Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece.

- No šodienas aizliegts dārgakmeņu un alkohola eksports no Krievijas uz ASV.

- Kaļiņingradas tiesa lēmusi, ka Krievijā jānobloķē viens no lielākajiem Baltijas valstu portāliem – Delfi.

- Polija turpina uzstāt, ka uz Ukrainu jāsūta 10 000 NATO miera uzturētāju.

- Deviņi Latvijas iedzīvotāji pieteikušies karot Ukrainas pusē.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.
Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: redakcija@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Vai vajadzētu saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku?
Jā, varēs izlīdzināt mācību slodzi
Vecākiem izdevīgi, mazāk raižu, kur likt bērnu vasarā
Nē, viņiem vasarā kārtīgi jāatpūšas
Muļķīgi, jo jau maijā viņus grūti skolā noturēt
Man tas nav aktuāli