Aizvērt

Sola, ka viss būšot tikai alsundznieku interesēs

2013. gada 14. maijā, 16:10
Raksta autors: Daiga Bitiniece, Inguna Spuleniece
Sola, ka viss būšot tikai alsundznieku interesēs
Foto: Aivars Vētrājs
"Kurzemnieka" rīkotajā Alsungas novada deputātu kandidātu diskusijā sarakstus pārstāvēja Grigorijs Rozentāls (apvienība "Par Alsungas novada attīstību"), Edgars Zvejnieks (Latvijas zemnieku savienība (LZS)), Aivars Sokolovskis ("Par iedzīvotāju interesēm") un Mārtiņš Kokalis ("Jaunie suiti").

Kāpēc kandidējat? Ko konkrētu jūs darīsietAlsungas labā?

Aivars Sokolovskis: – Apvienība Par iedzīvotāju interesēm radusies no jauna. Saistībā ar jaunu tehnoloģiju, darbavietu ienākšanu, uzņēmējdarbības attīstību skartas arī iedzīvotāju intereses. Domei jābūt tai, kura saista kopā iedzīvotāju un uzņēmējdarbības intereses. Iepriekšējā sasaukumā no domes puses tā pietrūka. Tādēļ arī pirmo reizi Alsungā parādījās protesti, notika piketi. Radās iedzīvotāju grupa, kas pastāv par tiesībām dzīvot suitu novadā. Man ir daudzu gadu pieredze domes darbā, kā deputāts vairākkārt esmu nostājies iedzīvotāju pusē, arī šoreiz viņi mani aicina atbalstīt un pārstāvēt. Mūsu sarakstā ir gan vecie kadri, gan cilvēki, kuri vēlēšanās startēs pirmo reizi. Iestājamies par godīgu un atklātu domes darbu, ievērojot iedzīvotāju intereses.
Edgars Zvejnieks: – Pirms četriem gadiem kandidēju no vēlēšanu apvienības Alsungas demokrāti. Tagad startējam no LZS, lielākā daļa esam partijas biedri.

Visu mūžu dzīvoju Alsungā, tādēļ gribas, lai Alsunga būtu, turklāt ar daudziem iedzīvotājiem.

To var panākt, tikai radot jaunas darbavietas, uzlabojot izglītības sistēmu, interešu izglītību. Ja mums nebūs vidusskolas, nebūs nākotnes. Sarakstā ir pārstāvji no skolas, uzņēmēji, jauni cilvēki ar idejām. Izdarīt var daudz, tikai jāstrādā komandā. Vienreiz jāiet un jāstrādā kopā visām vēlēšanu apvienībām. Uzskatu, ka tagadējais sasaukums nav veiksmīgs.
Mārtiņš Kokalis: – Esam jauna apvienība, kandidējam pirmo reizi. Tā bija mana iniciatīva, šeit esmu dzimis, līdz 1. klasei dzīvojis, tagad atkal esmu atpakaļ. Pagājuši 14 gadi, braucu cauri Alsungai un skatos, kas ir mainījies. Labi, ir uzcelts zivju miltu cehs, ir vēja ģeneratori, tas pozitīvi. Tomēr suitu novads ir kaut kas tāds, ko, neraugoties uz mazo iedzīvotāju skaitu, zina visā Latvijā. Rīdzinieks, kurš vispār Alsungā nav bijis, izdzirdot, no kurienes esmu, saka – suits! Novadā saskatu lielas perspektīvas. Mums ir, ko piedāvāt. Sarakstā esam jauni cilvēki, ir arī pieredzes bagātāki.

Vēlamies ieviest jaunas vēsmas, par kurām vecākā paaudze, iespējams, pat neiedomājas.

Piemēram, kā vairāk piesaistīt ārvalstu tūristus, attīstīt novada tēlu, lai Alsunga būtu zināmāka. Novērtējam to, kas izdarīts līdz šim, bet vienmēr var vairāk. Mēs labi varam papildināt deputātu sastāvu, nest idejas un padarīt dzīvi labāku.

Vai visi cilvēki no jūsu saraksta dzīvo Alsungā?

M.K.: – Ir dažādi. Jaunieši dzīvo, bet ir arī tādi, kam šeit ir īpašumi. Jauniešiem būs jādzīvo ilgāk nekā šībrīža deputātiem, tādēļ viņi zina, kādu grib redzēt Alsungas attīstību turpmākajos 30, 40 gados.

Jūs, Mārtiņ, esat visnepazīstamākais no diskusijas dalībniekiem. Ar ko nodarbojaties?

M.K.: – Pagājušajā gadā Lielbritānijā pabeidzu universitāti uzņēmējdarbībā ar ievirzi uz informātikas tehnoloģijām, mārketingu un brendu veidošanu. Kad atgriezos Latvijā, sāku strādāt par pārdošanas daļas vadītāju z/s Ezernieki Almālē. Dzīvoju netālu no Almāles.
Grigorijs Rozentāls: – No mātes puses esmu suits, bērnību pavadīju pie vecvecākiem, tagad tur dzīvoju kā piektā Rozentālu paaudze. Man suitu lietas ir svarīgas. 2005. gadā pirmo reizi uztaisīju sarakstu un startēju vēlēšanās, jo tuvojās novadu reforma, bet mana pārliecība ir, ka kopiena var pastāvēt tikai tad, ja ir sava pašvaldība. Sapratu, ka jālec iekšā. Varbūt arī tādēļ, ka iepriekšējā priekšsēža darbība nebija īpaši pārliecinoša šajā virzienā. Mums ir politiķi un cilvēki Saeimā, kas atbalsta mūsu darīto, bet ir arī vienaldzīgie un tādi, kam ir citas prioritātes.

Lielākā lieta, par ko nākamos četrus gadus būs jācīnās, būs centieni, lai mūs nepievieno ne Kuldīgas, ne kādam citam novadam.

Tas nozīmē arī daudz darba Rīgā, lobējot intereses, cīnoties par naudu. Redzu, cik no suitiskā atliek Gudeniekos un Jūrkalnē, kādas tur ir vietējo politiķu intereses. Man šķiet, ka man ir kaut kāda atpazīstamība, reputācija, kas varētu būt noderīga Alsungai.

____________________________

Kas teikts programmās

LZS programmā uzsvērts, ka ir pārāk maz atklātības, pārāk maz informācijas iedzīvotājiem. Kādas būs jūsu metodes, lai panāktu atklātības principa ievērošanu, informācijas pieejamību, kā nodrošināsiet informāciju par pašvaldības zemi, ēkām, kas pašvaldības funkciju veikšanai nav vajadzīgas, bet investoriem noderīgas? Vēl programmā runājat par informācijas pieejamību mājas lapā.

E.Z.: – Līdz šim pašvaldībā, pieņemot darbā cilvēkus, netiek rīkots konkurss. Ir bijuši daži konkursi, pašā sākumā – muzeja darbiniekam, Eiropas projektā grāmatvedim un referentam. Pārējie ir pieņemti, nostādot deputātus fakta priekšā.

Bet likums to atļauj.

E.Z.: – Jā, bet tas neatbilst labai praksei. Varbūt konkursā būtu iespējas izvēlēties vēl labākus kadrus. Mājas lapā parasti ir veca informācija, lapa mainās lēni, jāstrādā pie tās pilnveidošanas. Par resursiem runājot – ir mājas lapa, vietējā avīze, informāciju var izlikt novada domē, piespraust pie ziņojumu dēļiem. Ja kāds grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, mums nemaz nav telpu, ko iedot. Situāciju vajag apzināt. Piemēram, par šūšanas ceha atvēršanu savstarpēji vienojās divi uzņēmēji.
A.S.: – Man ir piebilde. Arī mūsu programmā ir atklātības princips. Pirmkārt, jau domes priekšsēdim jābūt atklātam pret deputātiem. Ideja koncentrējas gan priekšsēdī, gan deputātos, tādēļ nevar to turēt noslēpumā un vienam pašam censties izdabūt cauri. Ja deputāti uzzina laikus, tad visu var pārspriest, vienoties, ko pamainīt, kā izdarīt labāk.

Iedzīvotāju sapulcēs jāsaka taisnība arī tad, ja kāds projekts ir apšaubāms vai slikts.

Apvienības Par Alsungas novada attīstību programmā solāt turpināt atbalstu veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Cik pēdējos četros gados tā bijusi veiksmīga, cik uzņēmumu uz Alsungu atnākuši, cik darba vietu radīts?

G.R.: – Ja pierēķina to, kas šobrīd notiek Almālē, bez šūšanas ceha tie ir kādi 7,4 miljoni latu, kas ieguldīti novadā. Ir projekti, kuri papīru kārtošanas procesā aizsākās jau Gunāra Bloka laikā. Diezgan iznāca noņemties ar problēmām ap uzņēmumu Venta FM. Bet kopā ar īpašniekiem, ar sabiedrību panācām, ka uzņēmums veiksmīgi strādā; plānojam uzbūvēt viņiem pievedceļu, turklāt traucējums iedzīvotājiem vairs nav tik liels. Venta FM ir lielākais investors. Ir trīs miljonu vērts vēja ģeneratoru parks...

Tās ir investīcijas. Bet cik ir darba vietu?

G.R.: Ventā FM – padsmit, vēja ģeneratoros – neviena, salmu granulu ražotnē – kādas piecas, man teikts, ka Almālē būšot astoņas, šūšanas cehā arī padsmit. Summējis neesmu, bet katra šāda darba vieta ietekmē visu ģimeni, ja nauda iztērēta novadā, tad darbs tiek dots arī veikalos u.c. Tas viss jāreizina ar kaut kādu koeficientu.

Apvienības Par iedzīvotāju interesēm programmā rakstīts, ka atbalstīsiet iedzīvotāju interesēm atbilstošu uzņēmējdarbību. Kādu?

A.S.: – Tādu, kas tieši ietekmē iedzīvotāju intereses. Tādu, lai zemniekiem būtu, kur realizēt produkciju, kas neveicina iedzīvotāju aiziešanu no dzimtajām mājām, kā tas iznāk ar vēja ģeneratoriem. Cilvēkiem iznāk cīnīties pret troksni savā sētā. Neatbalstīsim uzņēmējdarbību, kas apdraud veselību, kas paredz materiālo resursu, piemēram, grants karjeru, izsaimniekošanu. Grants mums ir, tad jāliek lietā, lai tā kalpotu Alsungas vajadzībām, nevis tiktu aizvesta citur par mazu nomas maksu.

Jaunie suiti paredzējuši atbalstīt gan uzņēmējdarbības uzsākšanu, gan attīstību. Kā tas izpaudīsies?

M.K.: – Ja cilvēki gribēs ko sākt, varēs droši vērsties domē. G.Rozentāls savā programmā minējis biznesa inkubatorus. Ja inkubators ir uztaisīts, svarīgi, lai būtu kāds cilvēks, kurš spēj palīdzēt ar kontaktiem, ar informāciju, pastāstīt par mārketingu, dod padomu. Es varu palīdzēt no bankām sameklēt kaut kādas atbalsta programmas, izstāstīt, ka risks nav liels.

Jūs solāt samazināt pašvaldības pārvaldes birokrātiju, lai būtu efektīvāka funkciju sadale un lai optimizētu izmaksas. Ko tieši samazināsiet? Kādas algas maksāsiet?

M.K.: – Pagaidām simtprocentīgi nezinu, kā tur viss notiek, bet vienmēr var izvērtēt darbinieku funkcijas. Domājam uzlabot efektivitāti tā: ja cilvēks kādā jomā ir zinošāks, tad viņš arī risina šo jautājumu. Plānā ir ieviest programmu, kāda jau ir Kuldīgā. Tā ir veidota, lai efektivizētu pašvaldību pārvaldi, arī iedzīvotāji piedalās, internetā ziņo par kādām problēmām, var balsot par pasākumu rīkošanas vietu u.c. Tā pārvalde tiek organizēta cilvēku interesēs.

Vai visā Alsungā ir pieejams internets?

M.K.: – Tas viss ir tendēts uz nākotni. Pēc sešiem, septiņiem, desmit gadiem visiem būs tālruņi ar interneta pieslēgumu.

LZS paredz, ka ceļu fonda nauda tikšot izmantota lietderīgāk. Cik liela šī nauda Alsungai ir? Vai šobrīd to izlieto nelietderīgi?

E.Z.: – Ziemās sniegu stumj, līdzko uzsniguši pirmie centimetri. Pat cilvēki zvana un saka, lai beidz muļķoties. Daudzus ceļus uzņēmēju interesēs vajag nograntēt, izcirst krūmus, sakārtot grāvjus. Tagad kaut kur kādu kravu izgāž. Tas nav nopietni. Ja ceļu fonda naudu nenovirzītu citiem mērķiem, šiem remontiem pietiktu.

Piemēram, kādiem mērķiem?

E.Z.: – Cik saprotu, tagad ceļu nauda aizies arī Raiņa ielas trotuāra būvē.

Saraksts Par iedzīvotāju interesēm sola, ka iepirkumos priekšroka jādod vietējiem. Tas ir pretrunā ar likumu. Gribat rosināt valdībā likumdošanas izmaiņas?

A.S.: – Iepirkuma noteikumus var izveidot tādus, lai vietējie uzvar. Tirgus cenas visur ir aptuveni vienādas, tās daudz neatšķiras no vietējo ražotāju cenām. Nav pareizi dot priekšroku tam, kura kartupeļu cena atšķiras par vienu vai diviem santīmiem. Tad labāk piemaksāt, lai alsundznieki var realizēt savu produkciju.

Tātad jūs nerunājat par būvniecības iepirkumiem?

A.S.: – Nē. Par dārzeņu, augļu iepirkumiem skolai un bērnudārzam. Var uzlikt tādus noteikumus, ka jāpiegādā, teiksim, pusstundas laikā. Tad nevajadzēs vest kartupeļus no Lietuvas, kā tagad. Pirmo reizi atved par līguma cenu, bet pēc tam to paceļ. Savukārt mūsējie var kartupeļus bērt laukā. Ja kādas štata vietas domē mazinās, esmu par to, lai nemazina cilvēku, kurš ir ar ekonomisku domāšanu, spēj sasaistīt Eiropas naudas piesaisti ar iedzīvotāju interesēm un pārzina tirgu.

Rozentāla kungs, programmā rakstīts, ka saimnieciskās komercfunkcijas jāatdala no pašvaldības lietām. Tas jau ir sākts, bet velkas ilgi.

G.R.: – Ceru, ka arī Alsungā kādreiz būs pašvaldības komercsabiedrība, kas nodarbojas ar komercfunkcijām. Pirmkārt, tas vajadzīgs, lai būtu redzamas pašizmaksas. Pašvaldībām ir arī dažādi ierobežojumi, piemēram, saistībā ar aizdevumiem. Pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem nav uz komerciāliem pamatiem. Šīs lietas jānodala. Jā, šis punkts bija iekļauts programmā jau iepriekš. Pirmajās domes sēdēs par to sāku runāt, bet mani nedaudz atsēdināja. Tā nu šajā sasaukumā mēs tajā virzienā neko nedarījām.

Jūsu apvienībai ir ļoti daudz konkrētu solījumu. Cik no solītā varēs izdarīt ar budžeta līdzekļiem, cik ar fondu naudu, cik ar aizņēmumu vai partnerībā ar privātajiem?

G.R.: – Ņemot vērā nevienlīdzīgo ES fondu pārdali nākamajā un aiznākamajā plānošanas periodā, mums ir vajadzīgi kompensējošie mehānismi no valsts. Šobrīd ar politiķiem strādājam pie valsts budžeta finansētas ekonomiskās attīstības programmas Alsungai, iespējams, arī Gudeniekiem un Jūrkalnei.
Droši vien nevar apgalvot, ka pilnīgi visi solījumi pēc četriem gadiem būs izpildīti, bet šis ir redzējumus, uz ko būtu jākoncentrē pieejamie resursi. Uzskatu, ka mums ir jādabū valsts nauda. Līdzīgas programmas ir Igaunijā.

Jūs, Sokolovska kungs, solāt aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Kā tas notiks?

A.S.: – Ja iniciatīva nāk no cilvēku puses, jāuzklausa viņu idejas un skaidri jāpasaka, ko varam, ko nevaram. Ja idejas ir no deputātu vai priekšsēža puses un skar iedzīvotāju intereses, jārīko sapulces un jājautā viedoklis.

 

Vai vēja ģeneratoru parki netika publiski apspriesti?

A.S.: – Vēja ģeneratoru parkus palaida vaļā detaļplānojums, kurā tika atļauts tos būvēt lauksaimniecības zemēs. Tas gan nebija šajā sasaukumā. Toreiz es iebildu, ka nevar haotiski laist iekšā palienas pļavās, teicu, ka viena ģimene tur uzcēlusi māju, turklāt tiek sabojāta ainava, tur ir putnu migrācijas ceļi. Mani pieklusināja, jo līgumi esot saslēgti. Pats jau arī parakstījos, ka piekrītu.

Vai domājat ierobežot ģeneratoru darbību?

A.S.: – Likums ierobežos. Ja troksnis ir, tad nedrīkst griezties. Nost jau tos nenojauks, stāvēs kā pieminekļi, kamēr atkal nemainīs kādu likumu, ka troksnis pie mājām var būt lielāks. Bet šis jau nav vienīgais apdraudējums – arī grants karjeru drupinātāji taisa milzīgu troksni. Tam jau deputāti ir savēlēti – lai runā ar cilvēkiem, lai rīko sapulces, lai aizved iedzīvotājiem parādīt, kurā vietā kas ienāks. Arī par zivju miltu cehu līdz galam neticēju, ka 21. gadsimtā nevar novērst smakas. Izrādījās, ka tiešām var. Tagad viss ir kārtībā, bet, ja dome pati zinātu, kā ar šādām rūpnīcām notiek, ja iedzīvotājiem būtu pateikts – pacietieties, novērsīsim, tik liela trača nebūtu.

Zvejnieka kungam jautājums par izglītību. Programmā rakstīts, ka jāuzlabo izglītības kvalitāte. Ir pieminēta arī daudzpusības nodrošināšana vidusskolā. Kāds ir jūsu plāns?

E.Z.: – Bēdīgi mums ir ar vidusskolu – jaunie iet projām uz profesionālajām, tehniskajām skolām. Viņi negrib tikai pliko vidusskolas izglītību, bet grib arī profesiju. Līdz šim Latvijā spieda uz to, ka 85% jāiegūst vidusskolas izglītība, likvidēja poroftehniskās skolas. Tagad sāk runāt par to atjaunošanu. Nākamajā plānošanas periodā būs pieejama Eiropas nauda tieši šādiem mērķiem.

Vai zināt, konkrēti kādas specialitātes Alsungai vajadzētu piedāvāt?

E.Z.: – Var veidot dažādas grupas. Pirmkārt, jāpaprasa jauniešiem, ko viņi vēlas. Piemēram, pēc pieciem desmit gadiem Latvijā vairs nebūs smago mašīnu šoferu. Vīri pārsvarā ir tuvu pensijai. Zemnieku saimniecībām vajadzēs traktoristus. Līdzās ir Gudenieki, Jūrkalne, arī šos bērnus varam piesaistīt ar arodmācību.

Līdzīgi rakstīts arī Jauno suitu programmā: būs tādas izglītības formas, lai cilvēks vienkāršāk varētu integrēties darba tirgū. Kas ar to ir domāts?

M.K.: – Tas vairāk tendēts uz jauniešiem. Šobrīd ļoti vienkārši var dabūt pasaules universitāšu izglītību internetā – var klausīties lekcijas, atrast materiālus. Vienkārši vajag kādu telpu, kurā sanākt, klausīties lekcijas un diskutēt. Jā, nebūs papīra par augstskolas beigšanu, bet kurss būs iziets. Līdz ar to cilvēks var stiprāk argumentēt, labāk pārzināt kādu jomu. Man patīk Zvejnieka kunga ideja par arodizglītību.

Vai pašvaldība algotu kādu cilvēku, kas pārējiem palīdz mācīties, ierāda, kur meklēt materiālus?

M.K.: – Arī es pats būtu ar mieru darboties sabiedriskā kārtā.

____________________________

Jautā lasītāji

Kāpēc, jūsuprāt, mazajā Alsungas novadā ir četri saraksti? Vai tā ir demokrātijas izpausme, neapmierinātība ar pašreizējo situāciju vai kādu spēku tiekšanās pēc varas?

G.R.: – Pašvaldībās, kurās ir tikai viens saraksts, neviens negrib sēdēt opozīcijā. Tas reizēm ir diezgan nepateicīgi. Alsungā līdz šim ir cilvēki, kuri balso kopā, ir atsevišķas autoritātes, kuru viedoklim seko, bet principā balsojumi ir brīvi. Ir vietas, kurās deputāts var izteikties, jau zinot, ka viņu neņems vērā, jo viņš nav pie īstajiem. Alsungā tā gluži nav. Domāju, ka 1600 iedzīvotājiem četri saraksti ir normāli. Tā ir sava veida demokrātija. 
A.S.: – Iepriekšējā dome ir sadalījusies trijos grupējumos, kam ir atšķirīgs redzējums par novada attīstību. Šķelšanās ir par kaut kādu mērķu vai interešu īstenošanu. Ceturtais saraksts tapis varbūt tāpēc, ka viņi redz: dome iet ne tādā virzienā, kaut ko vajag mainīt. Uz pusēm Alsungā ir dalījušies vienmēr, bet priekšsēdis spējis ap sevi sakoncentrēt vairāk nekā pusi. Šajā domes sastāvā tā nebija, aizgājām trijos virzienos. Domas ir vienādas, bet realizācijas ceļi ir dažādi.
E.Z.: – Par šķelšanos piekrītu Aivaram. Varbūt arī kāds grib tikt pie varas.
M.K.: – Ir viedokļu atšķirība šībrīža pārvaldē, un Alsunga ir perspektīva vieta, kurā cilvēki vēlas darboties. Tāpēc arī ir tik daudz sarakstu. Būtībā tas ir pozitīvi.

Kas vainīgs, ka palaida zivju miltu rūpnīcu ar visām smakām?

G.R.: – Kā, kas ir vainīgs!? Latvijas likumdošana to atļāva. Par to, ka atkritumus izveda uz lauku, viņus sodīja. Bija vēl citi sīkumi – notekūdeņi upē, bet principā viss bija likumīgi. Arī tas, ka smirdēja.
A.S.: – Ražošanai Alsungā bija jāattīstās. Jā, sākumā smirdēja. Jauna rūpnīca, jauni strādnieki, nebija pieredzes. Liela daļa vainas, ka īpašnieki to uzreiz palaida pilnā režīmā. Paši jau arī uzreiz nezināja, kas jādara, lai smakas novērstu. Kāpēc šajā vietā? Tā ir rūpnieciskā zona, zemi viņi nopirka no blakusmājas saimniekiem. Vienīgi iznāca, ka jācieš arī citiem. Daudz pie vainas bija nezināšana un informācijas trūkums par šādiem objektiem.
E.Z.: – Esmu vistiešāk saistīts ar rūpnīcu, tur strādāju. Ražotne tāda ir vienīgā Baltijā, kad to palaida, pat priekšnieks nezināja, kas notiks. Godīgi sakot, domāju, ka ļoti ātri viss tika novērsts, pat gads nepagāja. Citās vietās cilvēki daudz ilgāk cīnās. Uzņēmējs ļoti nāca pretī, lai smaka tiktu novērsta. Situācija ir interesanta – par smaku domāja jau pašā sākumā, izskatīja dažādus piedāvājumus. Latvijā šajā jomā piedāvā Dieva zīmes! Eksperimentējām ar visādām iekārtām, cerībā, ka mums derēs. Nederēja, nonācām līdz dedzinātājam. Labi, dažreiz nedaudz pasmako, bet tās vairs nav procesa smakas. Domāju, ka 14 darbavietu Alsungas iedzīvotājiem ir daudz. Turklāt rūpnīcas politika ir darbā pieņemt gados jaunus cilvēkus, lai nebrauc projām no Alsungas.
M.K.: – Es tur nepiedalījos, tādēļ nezinu, kas ir vainīgs. Rūpnīca noteikti ir laba un Alsungai vajadzīga, vienīgi vietu varēja izvēlēties citu. Jā, vieta ir vainīga.

Alsungā vairs nebūs 13, bet deviņi deputāti. Tas ir labi vai slikti?

M.K.: – Tas ir labi. Mēs arī vēlamies ieviest efektīvāku pārvaldes sistēmu. Domāju, ka mazāk cilvēku darbs būs efektīvāks.
E.Z.: – Es arī tā domāju. Varētu būt vēl mazāk – septiņi. Ar tiem 13 brīžiem ir tā, ka diskusijas neraisās.
A.S.: – Man ir pretrunīgs viedoklis. Vadīju padomi, kad man bija 25 deputāti. Arī toreiz katrs gribēja izteikties, katram bija svaigas idejas. Ideju ziņā labāk, ja deputātu ir vairāk. Labi, ja ir gan kreisais, gan labais spārns, gan centrs. Sliktums tas, ka daudziem deputātiem ir grūtāk savākties. Ja ievēlētie ir ar līdzīgiem uzskatiem, labāk, ka viņu ir mazāk. Pie mazāka galda ir atvērtākas sarunas, bet toties ideju nebūs tik daudz. Dome, kurā ir maz deputātu, var ātrāk savākties, spriest un lemt. Tomēr, ja deputāti sēdes laikā bļaustās un traucē, tad viņus apklusināt ir sēdes vadītāja ziņā. Par līdzekļu ekonomiju gan nevar runāt. Cik tad nu tam deputātam ir tā maksa par stundu...

Katrā pašvaldība tas ir atšķirīgi. Cik ir pie jums?

G.R.: – Pieci lati stundā.
A.S.: – Ap 30 latiem mēnesī iznāk. Protams, arī tā ir domes nauda.
G.R.: – Ļoti daudz par to esmu runājis. Zinātniski ir pierādīts, ka valde vislabāk darbojas, ja tajā ir pieci cilvēki. Man bija tā iespēja strādāt arī septiņu cilvēku padomē. Arī tad mēs daudz strīdējāmies, bet diskusijas bija saturīgākas un neprasīja tik daudz laika kā 13 cilvēku domē. Redzēsim pēc vēlēšanām, bet ticu, ka deputātu skaita samazināšana varētu uzlabot diskusiju kvalitāti. Ceru, ka arī deputātu kvalitāte varētu uzlaboties. Tas viss noved pie kvalitatīvākiem lēmumiem.

Jautājums Rozentāla kungam, bet atbildēt var arī pārējie. Kādas ir maza novada priekšrocības attiecībā pret lielajiem?

G.R.: – Teritorijas pārskatāmība, tas, ka esi ciešākā kontaktā ar iedzīvotāju. Tā var būt vienīgā priekšrocība. Bet vienlaikus ir virkne priekšrocību arī lielākām teritorijām. Beigās viss reducējas pie vadības kvalitātes. Zinām daudzas lielas pašvaldības, kurās ekonomiskie rādītāji ir sliktāki nekā pie mums, tajā skaitā lielajās pilsētās. Reformas piekritēji uzsver, ka mazā pašvaldībā administratīvās izmaksas uz vienu cilvēku vienmēr būs augstākas. Tā tas ir, bet, ja gribam sniegt pakalpojumus, mums vajadzīgs cilvēks, kurš ir kvalificēts tos sniegt, kuram ir laiks to darīt.

Ja ministrijas projekts tik tālu nonāks un būs jābalso vai Alsungas pievienošanu, kā jūs balsosiet?

G.R.: – Tas ir mans galvenais mēr-ķis – balsot pret.
A.S.: – Mazā novadā par savu likteni var lemt pašu cilvēki. Lielā novadā par mums izlemtu citi. Mazā novadā mēs nebūsim nomale. Varam būt nabadzīgi, bet ne nomaļi. Ja būtu jābalso, tad palieku pie vēlēšanu apvienības programmā teiktā – nepiekrītam, ja mūs grib kaut kam pievienot.
E.Z.: – Lielā novadā ir lielākas finanšu iespējas, iespēja piesaistīt naudu. Cik Alsungā naudas ir, tik ir. Ar to jāiztiek, jālemj, kā attīstīties, kā piesaistīt līdzekļus no malas. Lielā novadā naudas dabūšana būtu atkarīga no cilvēka, kas ievēlēts. Arī pēc pakalpojumiem cilvēkiem būtu jābrauc uz Kuldīgu vai vēl kur. Citam ir mašīna, bet satiksmes autobuss mums ir tikai uz Kuldīgu, uz citiem novadiem vispār nav. Es esmu tikai par atsevišķu Alsungas novadu.
M.K.: – Uzskatu, ka mazām pašvaldībām ir labāk. Sabiedrība nav tik sašķelta, nav tik krasas sabiedrības slāņu atšķirības. Deputātiem ir vieglāk komunicēt ar cilvēkiem, izstāstīt par nodomiem, lielu ideju veidot un attīstīt kopā. Lielā novadā būtu vairāk opozicionāru tieši no iedzīvotājiem. Sāktos kašķi, kas visu sarežģītu. Mazie novadi var dabūt papildu atbalstu no fondiem. Es arī būtu pret pievienošanos. Bet varbūt ir vērts apsvērt suitu novada izveidošanu, apvienojot Jūrkalni un Gudeniekus.

____________________________

Jautājums konkurentam

Tagad varat uzdot jautājumu jebkuram no pretinieku saraksta.

M.K.: – Jautāšu Grigorijam Rozentālam. Esam jauni. Ja mūs ievēlēs, vai nebūs nekādu pretenziju, vai saņemsim atbalstu?
G.R.: – Man ļoti patika jūsu programma, tā bija pārsteidzoši laba. Daži pat izteica aizdomas, ka tā ir norakstīta no kādas citas. Vienmēr esmu centies atbalstīt lietas, kas ir racionālas un vērstas uz attīstību. Tur vecumam nav nekādas nozīmes, nozīme ir idejām un vēlmei tās īstenot. Bieži mēs nedarbojamies labu ideju pārpilnībā, ja jūs varētu kādu pienest, tas būtu tikai apsveicami.
E.Z.: – Jautājums Mārtiņam Kokalim. Jūsu programmā rakstīts – jauna katlumāja. Tas domāts Alsungā?
M.K.: – Tas viss ir jāizvērtē, jāskatās. Jāatrod atbilde uz jautājumu, kāpēc tik augsti apkures tarifi.
A.S.: – Jautājums Grigorijam Rozentālam. Kuras apvienības programma vai idejas ir vistuvākās?
G.R.: – Man patīk Jaunie suiti. Bet mans jautājums ir Aivaram Sokolovskim. Ja visus investīciju projektus sākotnēji ļautu izlemt publiski, kāda tagad izskatītos Alsunga? Kuri projekti būtu īstenoti?
A.S.: – Salmu granulu cehs būtu, jo tagad zemniekiem ir, kur likt salmus. Gaļas pārstrādes cehs Almālē arī būtu. Būtu tādi uzņēmumi, kuros alsundznieki saskata labumu sev. Vēja ģeneratoru parki būtu daļēji. Par zivju miltu rūpnīcu – ja cilvēki zinātu, ka tās smakas reiz beigsies, tik lielas pretestības nebūtu. Mēs neesam pret saimniecisko darbību, bet lai neapdraud iedzīvotāju intereses.

____________________________

Prognoze

Izsakiet savu prognozi par to, cik vietu iegūsiet vēlēšanās!

G.R.: – Nav ne jausmas. Protams, jādomā, ka 51%. Pieņemu, ka deputātu sastāvā iekļūs pārstāvji no visām apvienībām.
A.S.: – Divām vietām jābūt. Jādabū domē arī jaunais zēns, kas sarakstā stāv aiz manis. Domāju, ka balsis starp pieredzējušajiem sarakstiem sadalīsies līdzīgi, bet viena vieta būs arī jaunajiem.
E.Z.: – 51%. (Smejas.) Pilsētā balso par programmām, Alsungā vairāk skatās uz cilvēkiem. Iekšā būsim no visiem sarakstiem, bet domāju, ka mums varētu būt četras vietas.
M.K.: – Priecāsimies par katru balsi, ceram, ka mūsu vīzija tiks atbalstīta. Viena vieta būs pietiekami, bet divas – ļoti labi.

Vai jums jau ir domes priekšsēža kandidāts?

M.K.: – Skatāmies reāli, par to runājuši neesam. Mēs ieklausītos jau bijušajos, lemtu kā vienotā organizācijā.
E.Z.: – Esmu sarakstā pirmais, bet mums vēl ir cilvēki, kuri spētu veikt šo pienākumu. Gan jau sāksies tirgošanās.
A.S.: – Saraksts ir noskaņots optimistiski. Mums ir arī savs priekšsēža vietnieks, bet esam gatavi sadarboties ar visiem, kuru programmas un līdzšinējā darbība mūs apmierina. Ja saņemsim 51% vietu, tad par priekšsēdi būs saraksta pirmais numurs, bet vietnieks – otrais.
G.R.: – Neatbildēšu.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi