Aizvērt

Atceras Skrundas lokatora izslēgšanu

2013. gada 6. septembrī, 15:35
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Atceras Skrundas lokatora izslēgšanu
Foto: Aivars Vētrājs
31. augustā pēc rudbāržnieka Inta Folkmaņa iniciatīvas Skrundā bija saaicinātas kādreizējās amatpersonas un entuziasti, kuri piedalījās Skrundas radiolokācijas stacijas (RLS) izslēgšanas un Krievijas armijas aiziešanas notikumos. Šajā dienā apritēja 15 gadu, kopš izslēgts vecais lokators.

Sabiedrības uzmanība noklusa

Kā norāda I.Folkmanis, RLS Dņepra izslēgšana bija daudz nozīmīgāka nekā jaunā lokatora korpusa jeb baltā gulbja uzspridzināšana              1995. gada 4. maijā. Šis monstrs netika iedarbināts, tas bija tikai pa gabalu redzams padomju okupācijas simbols. Tā sagraušana ar amerikāņu palīdzību bija politiski skaļš un ārēji grandiozs pasākums, pēc kura Skrundas vārds no sabiedrības uzmanības pazuda.
Veco Dņepru nevarēja tik viegli ieraudzīt, tikai vietējie zināja, ka nekas nav beidzies, jo viņu televizoros un radioaparātos turpinājās sprakšķi, ko radīja radara signāli. Tie apklusa 1998. gada 31. augustā, tad Latvija varēja uzelpot, ka krievu karaspēka daļai vairs nav nekādu izredžu palikt Skrundā. Līgums par RLS teritorijas pārņemšanu gan parakstīts tikai 1999. gada 21. oktobrī, un divas dienas vēlāk tagadējā Skrundas novada Raņķu pagastu atstāja pēdējās Krievijas militārpersonas. Taču gads pagāja, lai izvāktos pavisam.

 

Valdīja satraukums

I.Folkmanis atceras, ka Dņepras izslēgšanas rītā valdījis satraukums, lai gan Krievijas puse iepriekš (arī vēlāk) solījumus godīgi pildīja. Tomēr visādi varēja gadīties. Tajā laikā rudbāržnieks uzraudzīja 1995. gadā Sieksātē ierīkoto novērošanas staciju, kas nepārtraukti uzmanīja militāro objektu. „Kuluāros bija izskanējušas sarunas, ka krievi par visu varīti grib šeit palikt,” teic Ints. „Bet mums bija pietiekami stiprs mugurkauls, lai panāktu savu. Šī diena ir lielās epopejas nobeigums, sākums ir daudz agrāks un bīstamāks – padomju laikos, kad krievu armijai pat tuvoties nedrīkstēja, kur nu vēl pētīt, kas tur notiek. Ja mani kāds būtu noķēris ar aparatūru, kas parādīja visu viļņu spektru, es tūlīt tiktu nosūtīts uz cietumu par spiegošanu.”

 

Pavīd neizpaustas nianses

Sestdien uz tikšanos bija ieradies vairums aicināto, trūka tikai dažu to dienu aculiecinieku, kurus kavēja objektīvi iemesli. I.Folkmanis piemin, ka viņa cīņu biedri tajā laikā rīkojās kā amatpersonas, tomēr svarīgajās starpvalstu sarunās noteicošā bijusi katra personiskā pārliecība, ka krievu armijas aiziešana jāpanāk bez asinsizliešanas. „Braucu šurp ar ļoti lielu prieku, lai satiktu vecos, trakos biedrus,” atzina kādreizējais Kuldīgas rajona padomes vadītājs Jānis Kalviņš. „Tāda neliela nostalģija ir. Tikšanās ir emocionāla, tomēr iegūstam arī jaunas ziņas. Es šo tēmu nekad neesmu piemirsis. Tagad to pārcilājot, parādās nianses, kas iepriekš skaļi netika paustas.”

 

Vēsture jāiemūžina

Pasākuma dalībnieki atzina, ka tolaik kopā piedzīvots ne viens vien rūgts un arī prieka mirklis. Tagad vēstures materiāli ir diezgan izkaisīti, notikumi lielākoties glabājas atmiņās. Tās vajadzētu apkopot, jo notikumi Skrundā pelnījuši grāmatu vai filmu. RLS likvidētājiem nedaudz kremt, ka valsts šo notikumu nozīmību nav novērtējusi. Šodien tiek atgādināts par maznozīmīgiem notikumiem gadsimtiem tālā vēsturē, bet lokators, kura dēļ savulaik Skrundai bija pievērsta visas pasaules uzmanība, nekur netiek pieminēts. I.Folkmaņa dokumentēto lokatora izslēgšanu internetā publicējusi tikai kāda Austrālijas latviešu mājas lapa.

 

Traki toreiz bija

RLS notikumiem veltīta grāmata pa spēkam būtu Silvai Bendrātei – toreiz viņa bija Latvijas Radio speciālkorespondente Kurzemē. No Atmodas līdz izslēgšanai lokators bijusi viena no žurnālistes galvenajām tēmām. „Materiālu, pierādījumu vākšana, pētījumi, oficiālas un slepenas intervijas – tas bija vairāk nekā žurnālista darbs,” viņa norāda. „Tiešām darbojāmies kā patrioti. Bija divi zinātniski pētījumi: kā šeit aug koki un kā klājas putniem. Taču cilvēku viedokļi nebija publiskoti. Iedzīvotāji it kā bija aptaujāti, bet to negribēja ņemt vērā. Mēs ar Intu pirmie apstaigājām visas mājas, lai noskaidrotu, kā cilvēki jūtas, kāda ir viņu veselība. Traki mēs toreiz bijām! Pa tumsu un bignēm līdām intervēt to virsnieku no Murmanskas, kas varēja liecināt, kā radars ietekmē vidi un veselību. Nerēķinājāmies ne ar kādām sekām. Pat dzirdēt negribējām, kas ar mums varēja notikt.”

 

Smagas un smalkas sarunas

„Kad todien iebraucu Skrundā un iegāju kultūras namā, kur notika lokatoram veltīts pasākums, Krievijas vēstnieks Udaļcovs paziņoja, ka nu esot ieradies galvenais radara grāvējs,” atceras toreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs. „Šajā jautājumā starptautiskās attiecības bija vienlaikus smagi un smalki jārisina. Galvenais, ka tomēr izdarījām iecerēto par spīti lielajai pretestībai. Un tas notika diezgan īsā laikā. Mums paveicās, jo šīs karaspēka daļas komandieris bija korekts un labi izglītots virsnieks.” V.Birkavs piebilst, ka viņa kā ministra darbības laikā Skrundas vārds bijis labi zināms un bieži pieminēts Krievijas valdībā. Toreizējam prezidentam Borisam Jeļcinam gan bijis grūti to izrunāt, viņš esot teicis: „Skrumba.”

 

Nešaubās par lēmumu

Pirms sēšanās pie pašvaldības sarūpētā bagātīgā galda Ventas atpūtas bāzē viesi apskatīja lokatora teritoriju. Bijušais Padomju armijas militārais objekts tagad pieder Krievijas pilsoņiem, par kuru nodarbošanos oficiālu ziņu nav. Jau paplukušo militāro pilsētiņu pirms dažiem gadiem valsts izsolē pārdeva par 170 tūkstošiem latu. Pašvaldībai ir tikai informācija, ka īpašnieki slikti pildot izsolē noteiktās saistības. Šogad īpašums vairs netiek apsargāts, lielā teritorija ar pamestajām ēkām ir laba vieta, kur slēpties kriminālām personām un bezpajumtniekiem, secina bijušais Kuldīgas policijas priekšnieks Ilgonis Heinackis.
15 gados par lokatora likteni sabiedrībā izteikti dažādi spriedumi. Arī kādreizējo cīņu biedru viedokļi mazliet atšķiras, taču visi joprojām ir vienisprātis: lokatori bija jānojauc, lai svešajai armijai nav iespēju te palikt. Politiskajai situācijai mainoties, ar Krievijas naudu atjaunot darbību te būtu bijis nieks. Neīstenojās arī idejas ierīkot tūrisma objektu, amerikāņu militāro mācību bāzi vai cietumu pašmāju noziedzniekiem. Militārpersonām būvētās, savulaik diezgan labi iekārtotās dzīvojamās ēkas gan varēja izmantot. Taču tās piederēja valstij.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs pavāram, konditoram, viesmīlim

SIA "Santande" (41203009094) Ventspilī piedāvā darbu PAVĀRAM, KONDITORAM (darbs ar rauga, kārtaino un smilšu mīklu) un VIESMĪLIM. CV sūtīt e-pastā: kupfernams@inbox.lv vai zvanīt pa tālr. 29218377, www.hotelkupfernams.lv.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi