Aizvērt

Kā vērtēt Ukrainā notiekošo: ekspertu viedokļi

2014. gada 29. janvārī, 10:53
Raksta autors: Juris Lipsnis
Kā vērtēt Ukrainā notiekošo: ekspertu viedokļi
Foto: commons.wikimedia.org
"Ukrainas negaidītais pagrieziens uz Austrumiem mudina atcerēties par civilizācijas sadursmju tēzēm, ar kurām pirms 20 gadiem nāca klajā amerikāņu politologs Semjuels Hantingtons," spriež Saeimas deputāts Atis Lejiņš.

 

Robeža starp Rietumiem un Austrumiem
Atis Lejiņš, Saeimas deputāts: – Ukrainas negaidītais pagrieziens uz Austrumiem mudina atcerēties par civilizācijas sadursmju tēzēm, ar kurām pirms 20 gadiem nāca klajā amerikāņu politologs Semjuels Hantingtons. Runa ir par ģeopolitisko nomatu, kas stiepjas no Somijas austrumu robežas lejā gar mūsu austrumu robežu līdz pat Adrijas jūrai, atdalot Rietumus no Austrumiem. Šī robeža novilkta jau 14. gadsimtā un ir maz kopš tiem laikiem mainīta. Lielais jautājums tagad ir, vai Ukraina var pārcelt šo nomatu aiz savas Austrumu robežas. Vai brīvais tirdzniecības līgums, kurš netika parakstīts Viļņā, liecina, ka tā nevar, jo Krievija to nepieļauj?

Krievija parādījusi, ka tā var likt lietā jebkādus līdzekļus, lai nosargātu visu, ko tā uzskata par savu ģeopolitisko telpu.

Bet Eiropas Savienība (ES) ne visai vēlas piedalīties šādā varas spēlē, jo tās pieeja ir balstīta uz vērtībām, sarunām, dažādu pušu vienošanām. ES nevar dāļāt naudu, nezinot, kur nauda patiesībā aiziet. To mēs visi zinām. Taču Ukrainai līgums ar ES būtu ļāvis ietaupīt pusmiljardu eiro gadā. Līgums dotu iespēju ukraiņiem modernizēt ražošanu – rūpniecības atpalicības dēļ šobrīd šī valsts nevar eksportēt preces, bet gan tikai izejvielas. Starp citu, tāpat kā Krievija, ko pamazām pamet ārvalstu investori. Man šķiet, ka dramatiskie notikumi Ukrainā prasīs no mums daudz lielāku uzmanību nekā līdz šim. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka notikumi tur vistiešākā veidā skar arī mūs, turklāt vismaz puse Ukrainas iedzīvotāju skatās drīzāk uz Rietumiem, nevis Austrumiem. Mums Ukrainā notiekošais nav vienaldzīgs, un to apliecina arī fakts, ka jau pagājušajā ceturtdienā pašiem par pārsteigumu Saeimā pieņēmām rezolūciju par situāciju Ukrainā, turklāt ar pavisam nelieliem mīkstinājumiem, ko ieviesa pēc Saskaņas centra deputātu pieprasījuma.

Pārāk daudz nezināmo
Žaneta Ozoliņa
, LU Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes nodaļas profesore:
– Šajā brīdī ir ļoti grūti prognozēt notikumu attīstību Ukrainā, jo ir pārāk daudz nezināmo. Ļoti svarīgi vērot un analizēt to, kas notiek valsts iekšpolitikā – kāda ir prezidenta, parlamenta un valdības rīcība, kā tiek veidotas attiecības politiskās elites līmenī. Svarīgi, kādi grupējumi ir opozīcijā un kā tie skatās uz Ukrainas tālāko attīstību. Ļoti svarīgs faktors ir arī ekonomiskie grupējumi –

līdz šim neviena Ukrainas politiskā vara nav iztikusi bez vietējo oligarhu atbalsta.

Vēl kāds būtisks aspekts – kāda būs starptautiskās sabiedrības, jo sevišķi Eiropas Savienības, Krievijas un ASV, reakcija. Vakar Briselē notika ES augstāko amatpersonu tikšanās ar Krievijas prezidentu Putinu, svarīgi, kādi būs šo cilvēku vēstījumi. Kā jau teicu, Ukrainas nākotne atkarīga no daudziem spēlētājiem, kuriem šobrīd vēl nav skaidrības, kā rīkoties un kādus lēmumus pieņemt. Opozīcija principā ir vienota, jo parlamentā pārstāvētās partijas ir saslēgušās pret Janukoviča izvēlēto promaskavisko kursu un nerēķināšanos ar sabiedrību. Savukārt nemieros un manifestācijās piedalās ne tikai tiešie opozīcijas atbalstītāji, bet arī ļoti plašu sabiedrības slāņu pārstāvji.

 

„Ukraina vienmēr bijusi meklējumos”
Guntis Zemītis, Latvijas Universitātes Vēstures institūta direktors:
– Šis drīzāk būs politiķa, nevis vēsturnieka viedoklis, un uzreiz pateikšu, ka esmu ukraiņu pusē. Jautājums par Ukrainas un Krievijas attiecībām ir ļoti sens, un Ukrainas identitāte bijusi sašķelta diezgan ilgstoši. Kā rakstījis Hantingtons, vienā pusē ir pareizticīgo civilizācija, otrā – Rietumu kristietība.

Mēs, Baltijas valstis, pilnībā piederam Rietumu civilizācijai, savukārt Ukraina (arī Baltkrievija) ir šai robežai abās pusēs.

Ukraina vēsturiski vienmēr bijusi meklējumos – vai nu aiziet patstāvīgo ceļu un integrēties Eiropā, vai arī doties uz Krievijas pusi. Ukraiņu vairākums acīmredzot tomēr ir par patstāvību, savukārt austrumu jeb pareizticīgā puse vairāk bijusi Krievijas ietekmē. Piemēram, Donbass bijis krievisks jau cara laikā. Jāatceras arī Kijevas Krievzeme, kam ir nozīmīga vieta Krievijas vēsturē, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc Krievija grib paturēt Ukrainu savā ietekmē. Ukrainai vienmēr gājis smagi, tāpēc varētu novēlēt, lai viņiem izdodas beidzot nostiprināt savu valstiskumu, savu valodu.
 

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi