Aizvērt

Grieķija – uzmanības centrā Briselē

2015. gada 30. jūnijā, 15:18
Raksta autors: Daiga Bitiniece
Grieķija – uzmanības  centrā Briselē
Foto: Daiga Bitiniece
Divi jautājumi – migrācija un Grieķija – bija karstākie abas dienas Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē 25. un 26. jūnijā.

Iespēja vērot klātienē

Tā kā tās bija arī pēdējās Latvijas prezidentūras dienas Eiropas Savienības (ES) Padomē, kuru laikā Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma simboliski stafeti nodeva nākamās valsts – Luksemburgas – premjerministram Ksavjē Betelam, uz Briseli Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES un ES Padomes ģenerālsekretariāts bija uzaicinājis arī pa viena laikraksta pārstāvim no katra Latvijas reģiona, no Kurzemes – Kurzemnieku.

25. un 26. jūnijā Eiropadomes ēkā pulcējās visu ES valstu un valdību vadītāji, darba kārtībā bija trīs jautājumu bloki – par migrāciju, par drošību un par nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju (par to sīkāk nākamajos numuros – aut.). Taču bija skaidrs, ka lēmums jāpieņem arī par Grieķiju, kas prasīja pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu, taču negribēja piekrist kreditoru prasībām veikt konkrētas reformas.

 

Sarunas nedod rezultātus

 

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam un Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram preses konferencē 26. jūnijā žurnālisti pārmeta, ka Grieķijas jautājumam šais divās dienās nav veltīta pienācīga uzmanība. EK prezidenta Junkera atbilde bija, ka garas stundas runāts, daudz panākts, lai arī ar grieķu draugiem esot atšķirīgs viedoklis par situācijas izpratni, un ka nākamajā dienā Eirogrupas sanāksmē tomēr esot cerības vienoties ar Grieķijas valdību. „Esmu diezgan, bet ne pārāk optimistiski noskaņots,” piebilda EK prezidents. Taču pēc brīža arī šī atbilde jau bija nederīga, jo

Grieķijas valdība noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem.

Bet naktī uz sestdienu, 27. jūniju, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs visus pārsteidza, paziņodams, ka 5. jūlijā valstī tiks rīkots referendums par to, vai Grieķijai vispār jāpieņem kreditoru nosacījumi.  Līdz ar to eirozonas finanšu ministri sestdien trīs stundas ilgās sarunās Briselē vienojās, ka palīdzība Grieķijai pēc 30. jūnija vairs netiks pagarināta. 

 

Bez sāpīgām reformām neiztikt

 

L. Straujuma preses konferencē Eiropadomē 26. jūnijā Latvijas medijiem par Grieķiju uzsvēra: „Ar Grieķijas valdību strādā trīs institūcijas – Eiropas Centrālā banka (ECB), EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Lai kādu vienošanos panāktu Eiro-grupas finanšu ministri, lēmumam vajadzīgs arī Grieķijas parlamenta atbalsts. Lai Grieķijas ekonomika būtu ilgtspējīga, nepieciešamas sāpīgas reformas (Latvija to piedzīvoja) – gan pensiju sistēmas, gan PVN izmaiņas u.c. Tam piekrist nav vienkārši. Nedomāju, ka tā ir spēle no Grieķijas puses, bet Grieķijas jaunās valdības neizpratne par tiem ekonomiskajiem procesiem, kas notiek valstī.

Viņi nevarēs bez sāpīgas savas iekšējas sistēmas pārkārtošanas turpināt aizņemties.

Turklāt jaunās valdības programma paredzēja, ka tiks atjaunotas nogrieztās algas, iets atpakaļ no reformām, un nu šos solījumus ļoti grūti izpildīt. Jāredz, ko teiks tās valstis, kas ir piedalījušās palīdzības sniegšanā Grieķijai, Latvija nav piedalījusies šai palīdzības programmā. Protams, labāk, ja visas valstis izpilda aizdevuma nosacījumus un katra valsts var sevi uzturēt. Šobrīd jautājuma būtība – trīs institūcijas skatās, lai pēc šīm strukturālajām reformām Grieķija nevairotu savus parādus un varētu sākt tos atdot.”

 

Cipram jāuzņemas atbildība

 

Vai pamats satraukumam ir Latvijas iedzīvotājiem? Finanšu ministrs Jānis Reirs šonedēļ komentējis, ka Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, jo savstarpējās tirdzniecības apjomi ir niecīgi.

Visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,” norādījis ministrs.

 

Kas notiks ar eiro

Grieķijas valdība pirmdien ieviesa kapitāla kontroles pasākumus un paziņoja, ka bankas būs slēgtas līdz 6. jūlijam un bankomātos varēs izņemt līdz 60 eiro dienā. A. Ciprs arī atzinis, ka referendums var maksāt viņam premjera amatu, ja vēlētāji pieņemtu kreditoru priekšlikumus. 

Tiek prognozēts, ka Grieķijas krīze saasināsies otrdien, kad ir starptautiskā aizdevuma pēdējā diena un valstij SVF jāmaksā 1,6 miljardi eiro.

Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eirozona. ECB lēmusi nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī, informē ziņu aģentūra BNS.

Grieķijas 240 miljardu eiro lielās glābšanas programmas termiņa pagarināšana līdz novembra beigām būtu bijusi jau trešā kopš pērnā decembra.

 

Attēlā:

Preses konference 26. jūnijā Briselē, Eiropadomē; no kreisās Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi