Aizvērt

Lēmēji tiekas ar lēmējiem

2016. gada 8. aprīlī, 15:08
Raksta autors: Daiga Bitiniece
Lēmēji tiekas ar lēmējiem
Foto: Aivars Vētrājs
Pirmoreiz bija noorganizēta no Kurzemes apgabala ievēlēto 12. Saeimas deputātu un Kurzemes pašvaldību vadītāju tikšanās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) attīstības padomes sēdē.

Tā notika 1. aprīlī Kuldīgā, un tika pārrunāti pašvaldībām aktuā-lie jautājumi, īpaši akcentējot divus: par izglītību, pedagogu atalgojumu, skolu tīkla optimizāciju, kā arī par reģionālo reformu un novadu apvienošanos. Tika skarta veselības aprūpe, plānošanas reģiona pastāvēšana, pašvaldību aizņēmumi, Valsts kontroles darbība un citi jautājumi.
Attīstības padomes priekšsēde un Kuldīgas novada vadītāja Inga Bērziņa īsi iepazīstināja ar KPR paveikto un lūdza desmit parlamenta deputātu viedokli par iepriekš nosauktajām tēmām (no Kurzemes ievēlēti 13).

 

Apvienoties tikai no brīva prāta

 

Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK) uzsvēra, ka stipras pašvaldības paredz arī valdības deklarācija un ka novadiem jāsadarbojas, jo apvienošanās varētu attiekties tikai uz pašiem mazākajiem. Tam piekrita Janīna Kursīte (VL! -TB/LNNK): „Ja jūt, ka nevar pavilkt, ka kāds lielāks centrs velk pie sevis, varētu notikt brīvprātīga pievienošanās.” Deputāte atgādināja, ka suiti ir spēcīgs novads, kas tāpat kā kuršu ķoniņi ir Latvijas vērtība un ka kultūrai naudu valsts piešķir par maz, jo, ievērojot kultūras identitātes specifiku, rezultātu tas dotu ilgtermiņā. „Ja gribam saglabāt dzīvi laukos, jādomā, kā saglabāt skolas.” Par to sāpi izteica arī Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība). Nellija Kleinberga (Reģionu apvienība) atbalsta sadarbības teritoriju izveidi un plānošanas reģionu stiprināšanu. Viņa sašutusi, ka KPR samazināts finansējums kultūrai – gatavojoties Latvijas simtgadei, tas esot nepieļaujami. Turklāt reģioniem nepamatoti atņemta sabiedriskā transporta koordinēšana: „Kurš vēl labāk zina par vietējiem maršrutiem?” Deputāte aicināja reģiona pārstāvjus savas iniciatīvas paust arī Saeimas komisijās.
Edgars Putra (ZZS) atzina, ka novadu karte izskatās diezgan kompakta un ka 2018. gadu, visticamāk, sagaidīsim tādā pašā veidolā.

 

Plānošanas reģioni – labs formāts

Valērijs Agešins (Saskaņas centrs) arī izteica pilnīgu atbalstu plānošanas reģioniem, uzsverot, ka ministrijām ir pienākums domāt, kuras funkcijas tiem uzticēt (deleģēt), un uzņēmējdarbības veicināšanas esot viena no obligātajām. Viņaprāt, reģioniem pienākumu esot pārāk maz. Viņš atbalsta arī likumdošanas tiesības pašvaldībām un nodokļu ieņēmumu pārdali par labu tām.
Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) sacīja, ka visgudrākie lēmumi tiek pieņemti tepat, un, lai arī darbā ar likumprojektiem iesaistās Latvijas Pašvaldību savienība, nozīmīgs esot arī plānošanas reģionu viedoklis: „Tas var likt mums ieklausīties.”
I.Bērziņa rezumēja, ka plānošanas reģions ir tāds darbības formāts, kas izpilda konkrētas funkcijas, risina vietējās problēmas, kurā var apmainīties ar pieredzi un piesaistīt finansējumu lielākiem projektiem. Pagājušajā plānošanas periodā tie bijuši astoņi miljoni eiro? latu?.

 

Izglītības reformas peripetijas

 

Atšķirīgāki bija deputātu izteikumi par izglītības reformu. V.Agešins pauda skepsi par gaidāmo reformu, sakot, ka vispirms pedagogiem jāatjauno 2009. gadā par 40% apcirptais atalgojums un ka skolu optimizāciju, lai iegūtu Eiropas naudu, viņš neatbalsta. 
Valdis Skujiņš (ZZS) uzsvēra, ka Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pa visu šo laiku par reformu bijusi tikai viena prezentācija, ka tālāk nevienas pārmaiņas neesot virzītas. Viņaprāt, būs bezjēdzība, ja slēgs tās skolas, kas ir labi izremontētas.
E.Putra kā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs atgādināja, ka gan veselībai, gan izglītībai nauda atvēlēta, ka FM ir īpaša vienība, kas to uzraugot, un ka ministrs Šadurskis pateicis: reforma būs; ja ne – viņš šai krēslā nesēdēs. Turklāt skolotājiem būšot īpašs kompensācijas mehānisms.
Gundars Daudze (ZZS) retoriski vaicāja, vai tiešām katrā novadā jābūt vidusskolai. Drīzāk jābūt labai autobusu sistēmai, bet tuvāk dzīvesvietai lai ir 1.–6. klase.
Solvita Āboltiņa (Vienotība) aicināja katru sev pajautāt – ko īsti gribam. Vai galvenais ir mazo skolu likvidācija un skolotāju alga vai tomēr tāds modelis, lai bērns ir motivēts mācīties tā, ka pēc tam spēj iestāties labā augstskolā, bet skolotāji pēc reformas nepaliek uz ielas.
„Tā gumijas stiepšana kļuvusi vēl sāpīgāka,” sacīja I.Lībiņa-Egnere. „Tāpēc mūsu frakcija ministru Šadurski atbalstīs.” Deputāte arī atzina, ka jādomā par jauniem skolotājiem, par to, kā mudināt tos, kuri par profesiju vēl tikai domā. Un, tā kā dramatiski sarūk studējošo skaits un Kurzemē ir divas lielas augstskolas, jāsaprot, vai tās ir konkurētspējīgas.
Arī N.Kleinberga pauda bažas, vai tik daudz augstskolu valstī ir laba augstākās izglītības shēma. G.Bērziņš piebilda, ka, piemēram, juristi tiekot sagatavoti par daudz un nav spējīgi konkurēt. Jautājums par skolām novados esot jāuzdod šādi: „Cik ilgi ir skola? Tik, cik ilgi ir bērni. Cik ilgi ir bērni? Tik, cik tur ir uzņēmējdarbība.” Tāpēc pašvaldībām jārīko diskusijas ar uzņēmējiem, ko katrā vietā darīt.

 

„Ļaujiet strādāt!”

Par to, kas satrauc, izteicās arī novadu vadītāji. Par to, cik ilgi uz pašvaldību pleciem būs bērnudārzu pedagogu atalgojums, par Valsts kontroles darbību, par to, ka mazās pilsētas atstātas ārpus piekļuves Eiropas fondu naudai, ka iepirkumos nevar uzvarēt mazie uzņēmēji, jo tajos startē Rīgas biroji, utt.
Alsungas novada domes priekšsēdis Aivars Sokolovskis aicināja: „Ļaujiet strādāt! Ja klasē noteikti desmit bērni, bet ir par kādu mazāk, lai pašvaldība piemaksā, un vidusskola paliks.”
Ideja sarīkot šādu Saeimas deputātu un pašvaldību vadītāju tikšanos piederot agrākajai Skrundas novada domes priekšsēdei, tagad Saeimas deputātei N.Kleinbergai. Iespējams, tāda tikšanās varētu kļūt par tradīciju.

 

Attēlā: Pašvaldību vadītāji: Gunārs Laicāns no Dundagas novada, Loreta Robežniece no Skrundas, Aivars Sokolovskis no Alsungas, Ojārs Petrēvics no Durbes. Iespējams, šāda Saeimas deputātu un pašvaldību vadītāju tikšanās varētu kļūt par tradīciju.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs datoru sistēmu tehniķim

Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābs (90000040549) aicina darbā DATORU SISTĒMU TEHNIĶI (civilā darbinieka amats). Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopijas iesniegt līdz 16. novembrim Ventspils ielā 102, Kuldīgā, vai e-pastā: NG4BDEHQS1@mil.lv. Vairāk pa tālr. 63403613 vai mājaslapā: https://www.facebook.com/ KurzemesBrigadesKaraviriZemessargi/.
Aptauja
Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?
Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi