Aizvērt

Nosaukums cits, vērtības paliekot

2018. gada 24. septembrī, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece, Daina Tāfelberga
Nosaukums cits, vērtības paliekot
Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"): „Vēja enerģija, saules baterijas un šķeldas apkure – tās ir trīs lietas, kam nekādas OIK subsīdijas nav vajadzīgas.”
Foto: Viļņa Bulava karikatūra
„Vēlēšanu kampaņā nav centrālā jautājuma un līderības – ir jezga un skaistuma konkurss. Dusmīgie jaunie pret vecajiem nogurušajiem,” tā notikumus pirms 13. Saeimas vēlēšanām vērtē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš "Jaunās Vienotības" (JV) sarakstā Kurzemē startē ar pirmo numuru. JV izveidota no "Vienotības", Kuldīgas, Jēkabpils, Tukuma, Valmieras novada partijām un Latgales partijas.
IZIET NO SAVAS PASAULĪTES

A.Ašeradens politikā iesaistījies kopš 2009. gada, kad beidzis gaitas mediju pasaulē: „Pirmā Saeima pagāja, kamēr sapratu, kas notiek. Tiem, kuri politikā nāk šobrīd, bieži ir iluzors priekšstats, ka visu var ātri mainīt.” Parlamentā jāvienojas ar opozīciju un pozīciju, jāmeklē domubiedri, lai dabūtu pietiekami daudz balsu likumprojekta nonākšanai komisijās, skaidro kandidāts un ir pārliecināts, ka valsts pārvaldē jāiesaista aizvien vairāk cilvēku, lai kopā izraudzītos prioritātes. „Katrs dzīvojam savā pasaulē: skolu, celtnieku, zemnieku. Svarīgi, lai pietiekams skaits cilvēku darbojas parlamentā un partijās, nosakot prioritātes vispārējā redzējumā. Lai pie varas nenonāk tikai daži simti un uz laiku neuzurpē varu.”


PASTĀV RISKS

Nākamajā Saeimā kandidāts saskata divus riskus. Viens ir prokrieviskās partijas, situāciju sarežģī Krimas un Donbasa krīze, kurā tās nav paudušas viedokli. „Latvijā tāpat kā Eiropā atbraucis populisma vilciens: stāv Centrālstacijā, un cilvēki no tā jau izkāpj. Otrs risks: ja populistiskās un prokremliskās partijas apvienojas, tas var veidot jaunu politisko virzību – nezinām, kādu. Populisma piemēri ir Amerikā, Lielbritānijā. Sekas var būt nopietnas.”

A.Ašeradens apzinās, ka Vienotības ietekme mazinājusies. Tas demokrātiskajā spārnā radījis vairākas mazas partijas. Viņš lēš, ka nākamajā parlamentā būšot septiņas: „Premjeram jābūt no lielas, centrējošas partijas. Ja tā ir maza, tā mēģinās būt nišu. Arī tas ir risks. Sociālie tīkli radījuši jaunu realitāti, sabiedrību fragmentējot mazās grupās. Arvien grūtāk vienoties par līderi. Šajās vēlēšanās neredzu īsti spilgtus līderus, kuri spētu noturēt lielas grupas kopējai izaugsmei.”


KĻŪDAS ATZĪST

JV saglabā Vienotības pamatvērtību – Latvijas ceļu Eiropas virzienā. A.Ašeradens uzsver, ka arī turpmāk strādās ar valsts modernizāciju, ES un NATO jautājumiem. „Mūsu vēlētājiem tas rūp. Protams, Vienotība savā padsmit gadu vēsturē sastrādājusi daudz kļūdu, un tas daļai vēlētāju licis novērsties, bet esam arī mainījušies.” Partijas prestižu galvenokārt grāvusi atteikšanās no vērtībām: „Viena bija tiesiskums. Tika pieļauti fundamentāli kompromisi. Piemēram, Dzintars Zaķis un balsu pirkšana; tas, ka laikus nespējām no šādiem personāžiem atteikties, radīja graujošas sekas. Āboltiņas kundze... Ja no komandas principa pāriet uz līdera apkalpošanas principu, tā ir bīstamība jebkurā organizācijā. Viņai vajadzēja uzņemties atbildību un kļūt par premjerministri, nevis stāvēt malā. Mans lēmums no Āboltiņas atvadīties bija novēlots. Bet – gads apkārt, un organizācija stipri mainījusies.”

Jautāts, vai Vienotībai nepietiek ar saviem biedriem, ja jāiesaista redzami cilvēki no reģionu partijām, A.Ašeradens atbild: „Cerējām, ka izdosies konsolidēt vēl vairāk demokrātisko partiju, lai sadrumstalotība būtu mazāka. Bet daudzi uzrunātie gribēja startēt paši. Esmu pārliecināts, ka pēc vēlēšanām atkal sēdīsimies pie sarunu galda. Iepriekšējā ciklā bija kļūda, kad Vienotība trīs partijas apvienoja vienā. Labāks modelis ir tagad – partiju apvienība. Līdzīgs modelis ir Somijā, Zviedrijā, kad mazie attīstības centri vienojas kopīgai darbībai.”

Vienotībai esot aktīvas nodaļas, piemēram, Cēsīs, Salaspilī. Kādēļ likvidēta Kuldīgā? „Pieņemu, ka uz to atstājusi iespaidu mūsu sekmīgā sadarbība ar partiju Kuldīgas novadam. Bet Valmierā ir gan reģionālā partija, kas startē Jaunajā Vienotībā, gan Vienotības nodaļa.”


PROFESIONĀLISMS UN KVALITĀTE

12. Saeimas vēlēšanās Vienotība ieguva 24 balsis, tagad frakcijā ir 19 deputātu. A.Ašeradens pārliecināts, ka JV parlamentā būs, bet par katru vietu būs sīva cīņa. „Pārstāvam stabilu eiroatlantisko izvēli. Mums ir arī profesionālisms. Valdībā – ārlietas. Mums ir Krievijas draudi, bet ministrs Edgars Rinkevičs bez skaļas runāšanas soli pa solim pieaudzējis Latvijai draugu pulku. Eiropā par drošību runājam citā retorikā un neesam palikuši vieni. Par izglītības ministru Šadurski varam domāt visādi, bet beidzot pielikts punkts strīdam par latviešu valodu skolās. Lielais notikums – vienošanās, ka izglītībai vajadzīga kvalitāte.” Kandidāts uzskata: ja skolā var nodrošināt labus speciālistus, tad nav būtiski, vai tā ir maza vai liela.


DARBS TRIM GADIEM

A.Ašeradens uzskata, ka attiecībā pret sabiedrību uzņēmies milzīgu atbildību par OIK: „Pagaidām izteikta politiskā griba, bet priekšā vēl vismaz trīs gadu darbs pie detaļām. Ievēlēšanas gadījumā sevi redzu izpildvarā.” Viņš apzinoties, ka OIK apturēšana var izraisīt tiesvedību ar valsti: „Skaidrs, ka uzņēmēji atļaujas nav saņēmuši, tās viltojot, vai izspieduši ar varu. Tās visas ir leģitīmas. Bet, ja valdība norauj stopkrānu un no likuma izņem subsīdijas zaļajai enerģijai, tad prasības pret valsti varētu būt vismaz 200 miljonu eiro. No tā cenšamies izvairīties.”

A.Ašeradens pārliecināts, ka zaļās enerģijas ieguvēji līdz šim bez subsīdijām nevarēja, bet tagad situācija mainās. Tikko no Zviedrijas nākot 250 miljonu eiro vēja parku izveidei Latvijā. „Labā ziņa: viņi nav nākuši pēc OIK atļaujām. Latvija neiedarbināja drošības filtrus un visu izdarīja dārgākajā veidā. Vispirms atbalstījām koģenerācijas tipa elektrību ar kosmiskām cenām. Pēc citu valstu pieredzes izmaksām nevajadzēja būt lielākām par 0,3% no IKP, bet mūsu atbalsts ir 1%. Eksperti nešaubās, ka vējš spēj konkurēt ar ūdeni. Cīņa par vēja raktuvēm būs Kurzemes piekrastē. Nez kāpēc OIK ir iekšā arī gāzes stacijas, kurās neredzu nekādu zaļo enerģiju, kam būtu vajadzīgas subsīdijas. Trešā lieta ir saules baterijas. Ja runājam par ekonomiku, nauda nav problēma, galvenais – ko esi izdomājis, kā tiec ar to galā. Pierādījums ir lielās zviedru investīcijas. Mūsu uzdevums ir enerģētiku no subsidējamas un cenu ietekmējošas pārvērst par inovatīvu un produktīvu, kas nākotnē nes peļņu.”


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu par Latvijas valsts budžeta naudu.
Komentāri
frīdis
2018. gada 25. septembrī, 18:30
Lai ko šis blēdis fleitētu vai nefleitētu , viens zināmais palicis nemainīgs . Tā ir šīs personas un partijas mīlestība pret saviem sponsoriem , jeb kukuļdevējiem. Ministra alga tik tāda tējas nauda vien ir, salīdzinot ar tiem kuplajiem ienākumiem.
Visas Daugavas lielo HESu šīgada peļņu 70miljonu eiro tiek atdota pāris privātpersonām . Ašarādens to uzskata par sasniegumu . Nu kur vēl ???!!! Te ir jākliedz ! Tā ir Vistīrākā valsts nozagšana. A tas pie varas esošajiem ir normāli . Puse no valsts budžeta tiek , pie varas esošajiem , izzagta ! Aizbraucēju no valsts mazāk nepaliek. Valdības politika to tikai veicina ! Pat pie šobrīd pilnās siles , laimē urkšķosie, negrib saprast , ka kādu dien silē var nebūt nekas ! Nav arī saprotami arī tie plānprātiņi kuri vēlēšanās gatavi balsot par V un ZZS !
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi