Aizvērt

Politiskie tīkli ar mūžseniem āķiem

2018. gada 28. septembrī, 00:00
Raksta autors: Sindija Kļava
Politiskie tīkli ar mūžseniem āķiem
Priekšvēlēšanu laikā mūs nodarbina svarīgs jautājums – kam ticēt. Redzot skaļos politiskās reklāmas saukļus, plakātus, solījumus, oponentu nomelnošanas kampaņas, aizdomājamies, kurš tad saka patiesību, bet kurš melo. Precīzi gan atbildēt, visticamāk, nevarēs neviens. taču, iepazīstot veidus, kādos politiskās partijas mēģina iegūt tautas labvēlību, varam sevi pasargāt no maldiem.
Pavērojot priekšvēlēšanu kampaņas dažādos laikos un dažādās valstīs, var secināt, ka būtībā nekas jau nav mainījies – joprojām, reklamējot partijas, tiek izmantotas metodes, kas balstītas uz cilvēka un sabiedrības vēlmēm, vajadzībām, gaidām. Juris Avots grāmatā Melošana, blefošana, avantūrisms... apskatījis biežāk izmantotos paņēmienus, kas politikā palīdz iegūt iedzīvotāju atbalstu. Lai arī grāmata izdota pirms 17 gadiem, 13. Saeimas vēlēšanas gaidot, var novērot līdzīgas metodes.

"Politiķi, kuri izmanto psiholoģisko iedarbību uz masām, visbiežāk iedarbojas uz zemapziņu, tādēļ visizplatītākie paņēmieni ir nacionālo jūtu iespaidošana, iedarbība uz jūtām vispār, dažādu instinktīvo sfēru, piemēram, pašsaglabāšanās, baudu, izmantošana utt. Tāpat arī vēršanās pie aizspriedumiem, mītu fabricēšana un baumu organizēšana," raksta J.Avots.

Latvijā nacionālo jūtu izmantošana politiskajās reklāmās ir īpaši efektīva, ņemot vērā valsts vēsturisko situāciju. Tā kā šis ir gana emocionāls temats, ar to ir viegli darboties, pārliecinot kādu iedzīvotāju grupu, ka viņu nacionalitāte tiek apdraudēta. Tāpat var izmantot citas emocionālas tēmas, tam labi kalpo, piemēram, Stambulas konvencija – atkarībā no partijas mērķauditorijas, to var noliegt vai atbalstīt.

"Tiek organizētas kampaņas pret kaut ko – pret tautas ienaidniekiem, subjektiem, kas vainojami visās nelaimēs, piemēram, baņķieriem, cittautiešiem, varas pārstāvjiem. Vispirms šie mīti briest masās, un tikai pēc tam politiķi tos izsaka koncentrētā veidā," raksta J.Avots. Īpaši aktuāla ir vēršanās pret ātro kredītu izsniedzējiem, kas "vainojami sabiedrības izceļošanā uz ārzemēm", tātad ir ērti politiskajās reklāmās gūt sabiedrības atbalstu.

Iedarbīgs paņēmiens, kas balstās uz emocijām, ir mītu radīšana. "Dramatizē tas iedarbības efekts tiek lietots, baidot masas ar mītiem, izdomājumiem, tā radot depresiju un emocionālu diskomfortu. Tiek bremzētas vai neitralizētas cilvēka spējas loģiski domāt un racionāli novērtēt informāciju," skaidro J.Avots. Ieklausoties partiju solījumos un apgalvojumos, neļaujiet sevi vadīt bailēm, pārliecinieties par faktiem un izdariet secinājumus paši!

Tāpat bieži tiek izmantota pozīcija: "Paskatieties, kāds es esmu un kā dzīvoju!" "Politiķis šādi demonstrē savu dzīvesveidu, vienkāršību un cilvēcību," raksta J.Avots. Arī priekšvēlēšanu laikā ir politiķi, kas runā vienkāršās tautas valodā, cenšoties parādīt izpratni un līdzcietību. Piemēram, solot palielināt minimālo atalgojumu, tiek izmantots ikvienam saprotamais apzīmējums uz rokas.



Sabiedriskās politikas centrs Providus izstrādājis ieteikumus, kā noteikt, vai politisko partiju reitingi ir ticami. Šos jautājumus vajag uzdot, iepazīstoties ar jebkuriem piedāvātajiem statistikas datiem. Tie spēj sniegt daudz vērtīgas informācijas, taču ir svarīgi, kā aptaujas veicējs tos interpretē.

KAS?
Kas ir aptaujas veicējs?
Kāda ir tā reputācija un pieredze?

KAS
Kas ir respondenti?
Vai analizētas tikai pilsoņu atbildes?
Kāda vecuma grupa tika aptaujāta?

CIK?
Cik liela ir aptaujāto izlase?
Vai tie ir 10, 100 vai 1000 respondentu?

KĀ?
Kā ir formulēts jautājums?
Kāda metode izmantota aptaujas veikšanā?

KĀDS?
Kāds ir ģeogrāfiskais pārklājums?
Vai aptaujāti viena reģiona vai visas Latvijas iedzīvotāji?

KAD?
Kad ir veikta aptauja?



KĀPĒC ES ŠO REDZU?

Lai arī paņēmieni, ar kuriem tiek ietekmēta sabiedriskā doma, ir teju nemainīgi, ievērojami mainījusies platforma, kurā iedzīvotāji tiek uzrunāti. Politiskā reklāma visaktīvāk tiek izplatīta sociālajos tīklos, kuros var sasniegt lielāku auditoriju. Efektīvākais ir Facebook.

Partijas ievieto reklāmas ierakstus feisbukā, un tie iet savu ceļu, izplatās ar citu cilvēku ieteikumiem, taču platforma piedāvā arī mērķtiecīgi sasniegt tieši tos, kam reklāma paredzēta. Tas ir maksas pakalpojums, un šādu ziņu var pazīt pēc norādes Apmaksāta reklāma.

Vai varam no tām izvairīties? Īsti ne. Ikviens var izvēlēties, pēc kurām profilā norādītajām kategorijām tiek piedāvātas reklāmas: pēc attiecību statusa, darba attiecībām, izglītības. Tomēr nevar atspējot vecumu, dzimumu un atrašanās vietu.

Bet, ja gribat noskaidrot, kāpēc esat iekļauts kāda reklāmdevēja mērķgrupā, uzspiežot uz trīs punktiņiem ieraksta labajā augšējā stūrī un izvēloties Kāpēc es šo redzu?, parādīsies logs ar informāciju, kādu auditoriju reklāmdevējs ir izvēlējies.


DISKUSIJAS AR... TROLLI

Nereti internetā izvēršas diskusijas par politiskām tēmām. Tās ir vērtīgas, jo ļauj iegūt papildu informāciju, kas nav norādīta, piemēram, partijas programmā. Taču diskusija ir arī labs rīks, ar kuru publiku maldināt. Tā vietā, lai mērķus izklāstītu monologā, diskusija politiskajam spēkam sniedz iespēju radīt sarunas iespaidu, kaut patiesībā dalībnieki ir viltus profili, paša politiskā spēka kontrolēti. Pirms notici diskusijas dalībniekam, pārliecinies:
  • kad profils izveidots;
  • kas tajā darīts – vai ir arī informācija par privātās dzīves notikumiem vai tikai ar politiku saistīta;
  • vai profilā redzamajam cilvēkam nav vēl citas identitātes (attēlu lejuplādējot un ievelkot Google.com meklēšanas laukā, var noskaidrot, kur vēl fotogrāfija izmantota).


KUR AUG KĀJAS?

Pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām daudzi Liepājas iedzīvotāji saņēma Kurzemes Vārdu svētdienā. Cik patīkami – kāds nodomāja. Taču tas nebūt nebija liepājniekiem pazīstamais laikraksts, bet gan viltojums, kuru, rūpīgi apskatot, varēja atpazīt kā politiskas nomelnošanas kampaņu.

Kurzemes Vārda valdes priekšsēdētājs, redaktors Ints Grasis uzsver: "Svarīgi informāciju kritiski izvērtēt. Nevajadzētu uzķerties uz skaļām un interesantām lietām. Ja paskatās kritiski un liekas, ka kaut kas nav tā, kā vajag, ir jāmeklē, no kurienes aug kājas. Ja nav avotu, tas ir aizdomīgi. Ja par avotu norādīts kāds dokuments, piemēram, likums, tad ir svarīgi atrast tā oriģinālu un pārliecināties, vai tiešām tur tā teikts. Savukārt, ja avots ir cilvēks, jāmēģina noskaidrot, vai tiešām viņš tā domā, kā viņš to zina. Tā dara žurnālisti, bet pēc šīs pašas shēmas var rīkoties ikviens. Tā saukto troļļu uzdevums ir izjaukt saprātīgu diskusiju. Tāpēc acis un ausis jātur vaļā, jādomā līdzi, un noteikti nedrīkst pavilkties līdzi pūlim, viss ir jāizvērtē kritiski."


PĒKŠŅĀS PĀRVĒRTĪBAS

Iespējams, esat pamanījis savā ziņu lentē kādas partijas vēstījumus, lai gan neatceraties, ka būtu izteicis vēlmi tai sekot. Vēl kāds veids, kā uzreiz iemantot lērumu sekotāju, ir populāru lapu pārvērst par politisko skatuvi. Tā notika, kad Rīga Online – politiski neitrāla vietne ar Rīgas skatiem – pārvērtās par lapu Saskaņa Online, līdzi ņemot visus sekotājus. Tātad katrs, kurš vēroja galvaspilsētas ainavas, kļuva par partijas sekotāju.

Līdzīgi bija ar Zolitūdes traģēdijas piemiņas lapu Esi atbildīgs! un citātu krātuvi Pārdomu pērles. Tās netika pārdēvētas, taču to publikācijas sāka aizstāt pārpublicēta partijas KPV LV reklāma. Neitrālu vietņu sekotāji kļuva liecinieki partijas aģitācijai.


NOĶERT SAMAKSĀTUS VĀRDUS

Cik reklāmu sociālajā tīklā ievieto katras partijas pārstāvji? Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica sācis analīzi ar aplikāciju AdCollector, kas ķer politiskās reklāmas. Centra vadītāja Inga Spriņģe: "Gada sākumā pētījām aktivitātes feisbukā un novērojām, cik milzīgs spēks ir šai informācijai. Bet no malas to nevar izkontrolēt: feisbuks ir milzīgs – tu vari nomērķēt vēstījumu konkrētai auditorijai, un es savā informācijas burbulī nemaz nezināšu, kādas reklāmas nonāk atšķirīgas mērķauditorijas ziņu lentē. AdCollector palīdz šīs reklāmas ieraudzīt: ja cilvēks rīku iestatījis savā feisbuka lapā, var reklāmas savākt un izanalizēt." Pētījumā piedalās ap 400 000 cilvēku, kas ar aplikāciju noķertās reklāmas palīdz novērtēt, atzīmējot, vai tās ir politiskas vai parastas. Augustā Re:Baltica apkopoja ziņas par teju 800 politiskajām reklāmām. Ap 300 publicējusi Saskaņa, 73 – Progresīvie, 64 – Attīstībai/Par!.


Materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi