Aizvērt

„Atlaidiet pusi deputātu!”

2013. gada 20. janvārī, 12:23
Raksta autors: Dace Zvirbule
„Atlaidiet pusi deputātu!”
Foto: Aivars Vētrājs
18. janvārī Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā vadīja interaktīvo lekciju "Iepazīsti Saeimu".

Skolu programma Iepazīsti Saeimu sākta 2012. gada 19. oktobrī. Lekcijai var pietiekties jebkura skola, zvanot pa tālruni 67087321 vai sūtot e-pastu uz info@saeima.lv.
Šodien publicējam S.Āboltiņas atbildes uz vidusskolēnu jautājumiem, bet trešdien varēsiet lasīt atbildes uz Kurzemnieka jautājumiem.

Ko domājat par marihuānas legalizāciju?
– Ļoti slikti. Tu nevari lietot narkotikas pa drusciņai, tāpat kā tu nevari būt pa drusciņai stāvoklī. Tas ļaunums, ko nodara narkotikas, ir tik milzīgs, ka labāk nemēģināt vispār.

Kādu labumu Latvijai sniegs eiro ieviešana?
– 16. janvārī mums par šo jautājumu bija uzņēmēju diskusija, kurā piedalījās arī mans Somijas kolēģis, kura vārds ir Eiro.

Mēs Latvijā jau sen dzīvojam pēc eiro noteikumiem.

Uzņēmēji teic, ka eiro ieviešana viņiem būs izdevīga: vairs nebūs jāzaudē milzīgas summas valūtu konvertācijā. Var šķist, kāda daļa gar valūtu konvertāciju lauku omei, kurai pat neviena bankomāta nav tuvumā. Taču, ja labāk būs uzņēmējam, tad arī omei būs labāk. Latvija pašlaik izpilda Māstrihtas kritērijus – ekonomiskos rādītājus, kas jāsasniedz, lai ieviestu eiro. 2008. gada krīzē Latvijā daudzi gribēja pēc iespējas ātrāk pāriet uz eiro. Referendumu demokrātiskā valstī var rīkot par jebko, taču jūsu vecāki, balsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), atbildēja uz jautājumu, vai esat par Latvijas iestāšanos ES ar visiem Lisabonas līguma nosacījumiem. Jautājums šādi tika noformulēts, lai mums nebūtu jārīko atsevišķi referendumi par katru Lisabonas līguma punktu. Pret eiro ieviešanu ir tādi cilvēki kā Kabanovs un lata devalvācijas idejas aizstāvji. Igaunijā jau ir eiro, Lietuva to plāno ieviest no 2015. gada. Ko tad mēs te pa vidu – paliksim ar latu? Turklāt, ja no kāda piedāvājuma atsakās, tad pēc tam jācīnās ilgi gadi, lai kāds atkal ko piedāvātu. Kad somiem jautāja, vai viņi nebaidījās pazaudēt nacionālo identitāti, viņi smējās un teica: ja Vācija nebaidījās atteikties no savas doičmarkas, kas tad somiem ko baidīties. Kā arī – nav svarīgi, kā to valūtu sauc, svarīgi, cik daudz tev tās ir. Mums ir nacionālais karogs un himna, bet cilvēki tik un tā brauc prom no Latvijas, jo nevar šeit nopelnīt pietiekami, lai uzturētu ģimeni.

Tad atlaidiet 50 – 60% Saeimas deputātu un algas sadaliet tautai!
– Saeimai, kam jāuztur piecas mājas un tikko kā iegādāta sestā, budžets ir 12 miljoni latu. Seši miljoni aizietu tikai tam, lai mēnesī pieliktu vienu latu pie katras pensijas. Nez vai ir jēga atlaist deputātus. Demogrāfs Ilmārs Mežs jau arī bija šausminājies, kāpēc Saeimai jāiegādājas vēl sestā māja par pusotru miljonu latu.

Bet kas tur slikts, ja valsts Jēkaba ielā sakārtos vēl vienu māju, kas līdz šim ir piederējusi Nacionālajai bibliotēkai?

Vai tad būtu labāk, ja pēc bibliotēkas pārcelšanās uz jauno ēku to atdotu kādam kazino vai lielveikalam? Galvenais, lai attīstītos ekonomika un būtu vairāk nodokļu.

Pirms iestāšanās ES Latvijai solīja visādus labumus, bet kur tad tie ir?
– Gluži debesmannu un ķīseļa upes jau nesolīja. Kad sāku strādāt Ārlietu ministrijā, mana alga bija 45 lati. Kad kļuvu par departamenta direktori, saņēmu 139 latus mēnesī. Šajos gados tomēr ir uzlabojums, jo gluži 45 latu algas vairs nav. Es atceros gan preču talonus, gan laikus, kad nebija mobilo telefonu. ES jau nav burvju nūjiņa, kas visu iedod, ES atver durvis. Ja nemākam pa tām ieiet, tad jāmācās. Atceros, kā PSRS laikos nevarēja nekur aizbraukt, nesapratu, kāpēc man jāmācās vācu valoda, ja nez vai tikšu pat uz Vācijas Demokrātisko Republiku.

Manai mammai dzimšanas diena ir tieši 18. novembrī, un kaimiņi regulāri izsauca miliciju, ja mēs skaļāk paklausījāmies kādas Čikāgas piecīšu dziesmiņas.

Miliči prom brauca tikai tad, kad mamma ar pasi bija pierādījusi, ka viņai ir dzimšanas diena. PSRS visiem bija nodrošināts tikai noteikts minimums – algas, kas nepārsniedza 120 – 130 latu. Tagad Latvijā diemžēl ir milzīga plaisa starp bagātajiem un nabagajiem, starp dzīvi Rīgā un Latgales laukos. Zinu, ka stāsti par tukšiem laukiem nav izdomāti, bet visa šī situācija nav atkarīga tikai no simts cilvēkiem Saeimā.

Kā samazināsiet bezdarbu Latvijā?
– Man par prieku tas samazinās. Ceru, ka arī no Latvijas aizbraukušie cilvēki brauks atpakaļ, ja te būs darbs un ES vidējā alga. Valstij ir jānodrošina, lai cilvēki varētu kļūt par darba devējiem, lai ienāktu investori.

Diemžēl Vācijas investori teic, ka Latvijā jau nav, kas strādā, jo ir gandrīz iznīcināta profesionālā izglītība.

Caur nodokļu atlaidēm un citādi jāstimulē uzņēmējdarbība reģionos, lai šeit būtu darbs.

Vai jums nav ienācis prātā atcelt ceļu nodokli? Vajadzētu atcelt, lai automašīnu īpašniekiem nav jāmaksā!
– Nē, neesam domājuši atcelt šo nodokli. Gluži otrādi – ir priekšlikumi ieviest maksas ceļus. Tie būtu kvalitatīvāki, un pa tiem varētu ātrāk braukt. Taču jārūpējas, lai ceļu nodoklis tik tiešām tiktu izlietots ceļu uzturēšanai.

 

Attēlā: „Saeimas budžets ir 12 miljoni latu, lai katram pensionāram mēnesī pieliktu vienu latu pie pensijas, ir vajadzīgi 6 miljoni. Bet nez vai ir vērts atlaist pusi Saeimas deputātu,” Saeimas priekšsēdes Solvitas Āboltiņas viedoklis ir citādāks nekā puisim, kurš ierosina 50 – 60 deputātu algu izdalīt tautai.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Kā vērtējat policiju darbu Kuldīgā?
Labi strādā abas policijas.
Labi strādā pašvaldības policija.
Labi strādā Valsts policija.
Neviena nestrādā labi.
Mani tas neskar.
Kurzemnieks Horoskopi