Aizvērt

Vēlētāji iztaujā deputātu kandidātus

2018. gada 5. oktobrī, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Vēlētāji iztaujā deputātu kandidātus
Lai rīt Saeimas vēlēšanās vēlētājiem būtu vieglāk izdarīt izvēli, biedrība "Kursas raksti" un laikraksts "Kurzemnieks" septembra nogalē Kuldīgā pirmoreiz rīkoja publisku diskusiju ar 13. Saeimas deputātu kandidātiem. Viņi tika uzaicināti no tām partijām, kuru sarakstā ir kāds mūspuses cilvēks, pašu partiju ziņā atstājot to, kuru kandidātu sūtīt. Diskusiju vadīja pedagoģe, vairāku mācību grāmatu autore Mārīte Milzere un laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece. Politiķi tika aicināti atbildēt, kā pašu programmās iecerēto paveiks trīs jomās: labklājībā, reģionu attīstībā un izglītībā. Pēc tam viņi atbildēja uz jautājumiem, ko feisbukā iesūtījuši "Kurzemnieka" lasītāji, kā arī uzdeva klātesošie. KPV LV kandidāts Atis Zakatistovs diskusijas vidū savu vietu atdeva partijas biedram, kuldīdzniekam Ērikam Pucenam, jo pašam bija jāsteidzas uz tikšanos Saldū. Bet partija "No sirds Latvijai" nevienu runātāju tā arī neatsūtīja.
Diskusijā piedalījās:



KĀ SKAIDROJAT JŪSU PARTIJAS PROGRAMMĀ RAKSTĪTO?

IZGLĪTĪBA


ZZS: „Izglītības kvalitātes paaugstināšanai īstenosim pakāpenisku izglītības reformu, nodrošinot augsta līmeņa vidējo, augstāko un profesionālo izglītību, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valstī.”
Ruta Karloviča: „Pirmais ir izglītības pieejamība visiem skolas vecuma bērniem. Otrais – kvalitāte visos līmeņos, sākot jau ar pedagogiem. Trešais – sabalansēta izglītība visos līmeņos reģionos. Kvalitāte nestāv tikai aiz pedagoga, bet arī aiz infrastruktūras. Pietrūkst kvalitātes kritēriju, lai saprastu, ko katrā līmenī gaidām. Šis ir pirmais gads, kad vidusskolas beidzēji nevar augstskolā iestāties pat maksas programmā, ja atestātā gala eksāmenu procenti ir zemāki par normu, ko izvirzījusi augstskola. Kvalitāte saistīta ar prasībām uz nākotni.”


JKP: „Saglabāsim mazās skolas, ieviesīsim taisnīgu skolu finansēšanu.”
Juris Jurašs: „Skola ir pamatu pamats, lai cilvēki paliktu reģionos. Ja nav skolas, nav darba vietu, nav jauno ģimeņu un lauki izmirst. Šī brīža reģionālā un lauksaimniecības politika ir bijusi pret laukiem noziedzīga. Iestājamies par to, lai cilvēki laukos atgrieztos un lai noturētu tos, kuri tur vēl ir. Labi redzam, kā mazo skolu programma, kur klasē ir pa trim četriem bērniem, darbojas Igaunijā, Somijā. Taisnīgs finansējums ir tad, kad nauda seko skolēnam.”


NRA programmā: izglītības ciešāka sasaiste ar darba tirgu.
Nellija Kleinberga: „Katra skola novadā ir kā sirds. Tai jāfunkcionē tik labi, lai nodrošinātu iedzīvotāju palikšanu laukos. Sasaistē ar darba tirgu programmā ielikām profesionālo izglītību pēc vidusskolas – lai motivētu iet apgūt profesiju. Ir iestrādes, kad uzņēmēji paši izaudzina sev vajadzīgos profesionāļus. Bez vidējās izglītības to grūti izdarīt kvalitatīvi.”


NA programmā: „Nodrošināsim Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā. Izglītības saturā balstīsimies uz skolēnu personības attīstību, prasmi domāt kopsakarībās, mērķtiecību un radošumu.”
Uģis Lagzdiņš: „Neesmu programmas autors, un arī man tajā ir daži tumši plankumi. Medijos daudz atskan tas, ka ir daži vairāk atbalstāmi izglītības virzieni, piemēram, programmēšana. Mēs attālināmies no tā sauktās profesionālās izglītības. Ir tādi skolu beidzēji, kuri nemāk, piemēram, baterijas kādā ierīcē nomainīt. Esmu tikai par atbalstu šādai izglītībai.”


KPV LV paredz skolas pārņemt valsts pārziņā, lai izglītības reforma neapstājas diskusijās ar pašvaldībām. Latvijā plānots veidot vienu augstskolu.
Atis Zakatistovs: „28 gados neviena reforma skolās nav pabeigta. Viens iesāk, cits nāk vietā – iesāk kaut ko jaunu. Reformu saturs nāk no Rīgas, bet nauda – no pašvaldībām. Lai būtu tuvāk naudas sadalei, skolu direktori bieži kļūst par deputātiem. Mūsuprāt, ir slikti, ka Latvijas Pašvaldību savienība Saeimā ietekmē lēmumus par izglītību. Ja visas izglītības funkcijas pārņem valsts, pirmā lieta, ko var sakārtot, ir skolotāju alga. Visur Latvijā par to pašu darbu jāsaņem tāda pati alga. Tad diezgan vienkārši kļūst sakārtot skolu tīklu. Tas pats ir ar kompetencēs balstītu saturu. Viena augstskola nozīmē to, ka Ventspils, Daugavpils u.c. augstskolas jau paliek, kur ir, bet kļūst par Latvijas Nacionālās universitātes filiālēm. Mainās pārbaudījumu un kvalitātes prasības.”


JV: „Viena no Latvijas universitātēm būs novērtēta starp 100 labākajām Eiropas Savienībā, vēl divas būs prestižāko sarakstā.”
Artis Gustovskis: „Ar Latvijas Studentu apvienības jauno valdi diskutējām, bet vienojāmies, ka panākt augstākās izglītības kvalitāti ir vienkārši. Tam vajag: valsts budžeta finansētas vietas nepilna laika studijām; viena avota finansējumu vienai tematiskai jomai; valsts apmaksātas doktorantūras studijas; medicīnas studentiem – paaugstinātu maksu par rezidentūru, kā arī piemaksu un dzīvokli tiem, kuri nāk strādāt uz laukiem.”


Ko domājat par mācību sākšanu skolā no sešiem gadiem?
R.K.: „Pret.”
J.J.: „Pret.”
N.K.: „Pret.”
U.L.: „Par.”
A.Z.: „Pret.”
A.G.: „Par.”




LABKLĀJĪBA


ZZS: „Sociālās programmas koncentrēsim uz sociālā riska situācijā nokļuvušo sabiedrības daļu, vienlaikus stimulējot darbspējīgo iedzīvotāju vēlmi strādāt.”
R.K.: „Diemžēl ar pabalstiem esam mainījuši tradīcijas. Pabalsts domāts kā atspēriena punkts krīzē, lai ģimene var izmantot profesionālās pilnveides, pārkvalifikācijas programmas, kad cilvēks top par citu meistaru un meklē darbu. Neiznāca tik labi, kā bija gribēts. Bet – jau iesākta lieta, kas nav tikai solījums, ir vienkāršāka un ātrāka uzturlīdzekļu saņemšana. Tas ir ieguvums, kas izstrādāts pēc jauniem kritērijiem. Ja uzturlīdzekļus nemaksā, jau tagad tēviem ir ļoti lieli aizliegumi. Vēl joprojām ir tādi darba devēji, kuri cilvēkus nodarbina nelegāli. Vēlmi strādāt var stimulēt ar vairākiem kontroles mehānismiem, darba iespējas legalizējot.”


JKP sola 200 eiro minimālo pensiju un 500 eiro neapliekamo minimumu algām un pensijām. Veselības finansējuma sadalē galvenais – pakalpojumu kvalitāte.
J.J.: „Neesam norādījuši utopiskus skaitļus. Ekonomisti veikuši detalizētus aprēķinus. Šo solījumu varam izpildīt noteikti. Fiskālās disciplīnas padomei esam iesnieguši savus aprēķinus, kurās nozarēs naudu var ieekonomēt, kur var nesaimnieciski un nepamatoti netērēt neefektīviem projektiem. Ģimenes ārstiem ir virkne kvalitātes kritēriju. Diemžēl liela daļa netiek izpildīti – daļu pat pie labākās vēlēšanās izpildīt ir sarežģīti, bet ir arī attieksmes jautājums. Daudzi ārsti jūtas aizvainoti par zemo kapacitātes naudu. Viņiem nav resursu, lai nodrošinātu sev palīgus, kas ārstu atslogotu, ļaujot nodarboties ar svarīgo: profilaktisko darbu, kritēriju izpildi. Darbs ģimenes ārstiem ir ļoti birokratizēts, nepietiek laika enerģiju un profesionalitāti veltīt pacientiem.”


LRA programmā: kvalitatīva veselības aprūpe reģionos.
N.K.: „Cilvēku iespēja apmeklēt medicīnas iestādes laukos ir liela problēma. Ja ārsts pēc studiju beigšanas nolemj atgriezties laukos, viņam līdzīgi kā vairākās profesijās būtu jāpiemēro koeficients, kas motivētu izvēlēties mazākas prakses vietas ārpus lielajiem centriem. Būtiski arī tas, lai laukos būtu dzīvesvieta, izglītības iestāde. Iedzīvotājiem vajadzīgs transports, labs mediķis laika ziņā pieejamā attālumā, zaļais koridors ne tikai onkoloģijas pacientiem, bet arī pie citiem speciālistiem nepieciešamības gadījumā.”


NA: „Aizstāvēsim latviešu jauniešus pret diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. Turpināsim palielināt neapliekamo minimumu pensijām.”
U.L.: „Esmu ar pirmo jautājumu saskāries. Mana meita strādāja veikalā Jūrmalā un bieži zvanīja, lai iztulkoju viņai sarunu ar klientiem. Bez normatīvo aktu palīdzības to atrisināt nevarēs. Par neapliekamo minimumu arī es jautāju programmas autoriem. Atbilde bija plaša un diezgan nekonkrēta. Viss saistīts ar ienākumu palielināšanos valstī.”


KPV LV: „Sniegt valstisku atbalstu ģimenes ārstiem, kuri nodrošina pieejamu un savlaicīgu veselības aprūpi un slimību profilaksi. Samazināt medikamentu cenas, liberalizējot farmāciju.”
A.Z.: „Ģimenes ārstiem neiet labi. Kapitācijas nauda jāpalielina vismaz līdz diviem eiro. Jāsamazina prakses apjoms, lai vienā ir ap 1200 cilvēku. Tas nozīmē, ka apmēram 100 ārstiem būs jaunas darba vietas. Šobrīd ir ģimenes ārstu pārprodukcija, bet viņiem nav, kur strādāt, jo, lai sevi uzturētu, vajadzīga liela prakse. Daudziem ir pat 2500 cilvēku – tas nav pareizi. Prakses samazinot, jaunie vairs nebrauks uz Vāciju. Gribam mazināt birokrātiju, lai katrs ģimenes ārsts 25 minūtes var ņemties ar pacientu. Mūsu programmā pārsvarā ir strukturālas izmaiņas, kam jaunu naudu neprasām, bet šī ir vienīgā, kam prasām. Likumā par farmāciju ir pants, kā zāles tirgot. To mainot, zāles varēs pārdot arī Rimi, Statoil un citur. Ministru kabineta noteikumos par cenu veidošanu ir formula, kurā iekļauts koeficients. Tas iestrādāts tā, lai būtu izdevīgi pārdot dārgas zāles. Ir arī noteikumi zāļu uzturēšanai, un tie ir tik stingri, ka Latvijas tirgus tiek pasargāts no konkurences. Citam vairumtirgotājam ienākt ir ļoti dārgi, bet tās piecas firmas, kas te tirgojas, noģērē ādu cilvēkiem bezkaunīgā veidā.”


JV programmā ir punkts par Eiropas Savienības (ES) naudu, ko izmantot Latvijas ekonomikas izaugsmē, to izlietot līdzsvarotai reģionu attīstībai, ES līmenim tuvināt lauksaimniecības tiekšmaksājumus. Izrādās, ka šogad Latvijā no ES fondiem neatbilstoši iztērēti 765 600 eiro.
A.G.: „Latvieši ir veikli fondu apguvēji, bet ir arī sliktie piemēri. Arī pats strādāju Eiropas fondu programmās, vienlaikus pie trim starptautiskiem projektiem. Kohēzijas fondus mēs reģionos joprojām neesam saņēmuši tik daudz, cik varētu izlietot. Kuldīgas novads indeksā par ES fondu naudu, kas iztērēta vienam iedzīvotājam, ir trešajā vai ceturtajā vietā valstī. Bet vienalga pietrūkst naudas attīstībai, piemēram, manis iniciētajam inovāciju parkam.”




REĢIONI


ZZS ierakstījusi: „Attīstīsim kultūras dzīvi visā valstī, atjaunosim stabilu Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu.”
R.K.: „Izglītība un kultūra ir ļoti tuvi jēdzieni. Kultūra cilvēkus vieno, nosaka mūsu identitāti ne tikai valstī, bet arī novados – katrā vietā, kur cilvēks dzīvo. Lai veicinātu kultūras kopienu veidošanos, palīdz ES fondi, projekti.”


JKP ierakstījusi: saimniecībām līdz 300 ha platībmaksājumus celt, virs 300 ha – samazināt.
J.J.: „Šis punkts attiecas uz to, lai nodrošinātu darba vietas laukos. Mūsu piedāvājums ir tāds, ka mazās un vidējās saimniecības jāatbalsta visādos veidos, arī tās, kas nodarbojas nevis ar graudkopību un lopkopību, bet, piemēram, ar dārzeņiem, augļiem. Nedot iespēju lielajiem lauksaimniekiem izspiest mazos no dzīvesvietas.”


LRA iesaka 2% no pašvaldības budžeta atdot iedzīvotāju izlemšanai, ko ar šo naudu darīt.
N.K.: „Cilvēkiem ir par maz instrumentu, lai pašvaldībās iesaistītos ar savu iniciatīvu. Šis punkts palīdzētu līdzīgi kā referendumā ietekmēt kāda infrastruktūras objekta vai interesanta projekta realizāciju. Tā ir viena no demokrātijas formām, kā cilvēkus iesaistīt.”


NA raksta: „Līdzsvarojot izaugsmi reģionos, veicināsim arī mobilitāti, dodot iespēju cilvēkiem elastīgāk sekot darbaspēka tirgus izmaiņām Latvijā un samazinot emigrāciju.”
U.L.: „Vajadzētu izveidot tādu mājaslapu, kurā vienuviet publicēti darba piedāvājumi visā valstī, jo visi netiek ievietoti laikrakstos. Tā tiek izveidota atbalsta sistēma. Tas nenozīmē kaut kādus līdzekļus. Ir daudz citu veidu, kā veicināt mobilitāti. Pirms kāda laika izlasīju, ka vienīgais reālais līdzeklis, kā reģionos līdzsvarot izaugsmi, ir darba vietas un nodokļu likmju izmaiņas.”


KPV LV paredz, ka ap 2050. gadu Latvijā dzīvos 2,5 miljoni pilsoņu. Sola atbalstīt lauku vidi.
A.Z.: „Ja mūsu dziesmotās revolūcijas laikā būtu pateikts, ka pēc 28 gadiem Latvijā būs par 700 000 cilvēku mazāk, neticētu. Šajā laikā Latviju esam uztaisījuši par neprognozējamu, sociāli sliktu vietu, no kuras cilvēki brauc projām. Tagad esam bedres apakšā un neticam, ka viņi atgriezīsies. Bet mēs domājam, ka jāveido sociāli prognozējama vide, kas aizbraucējus pakāpeniski vilinās mājās. Jāsakārto tiesiskums, lai Latvijā ienāk investīcijas, līdz ar to būs darba vietas. Ar lauku vidi domātas bioloģiskās un ģimeniskās saimniecības, ar kurām Latvijai jābūt noklātai. To var atbalstīt, mainot subsīdiju politiku: lielajām saimniecībām tiek daudz, bet mazajām netiek pievērsta uzmanība. Mēs to mainīsim. Jānosaka subsīdiju griesti, lai tās ir izdevīgas arī 50 ha saimniecībai. Valsts nepalīdz bioloģiskajiem lauksaimniekiem tirgot produktus ārzemēs. Ārlietu politikai jābūt tādai, ka eksports ir pirmajā vietā.”


JV: „Reģionālā politika stipriem novadiem.”
A.G.: „Mēs esam par 21 plus deviņu novadu attīstību. Novadi veco rajonu robežās ir tas, par ko dāņu zinātnieki jau pirms gadiem secināja: latvieši būtu gudri, ja paturētu šādus teritoriālus formējumus. Kurzemē būtu tūkstoš reižu ekonomiski izdevīgāk, ja būtu autobānis no Rīgas uz Kuldīgu, no Kuldīgas uz Ventspili un Liepāju, nevis divi nebāņi, kas lauž mašīnas. Tas ir tikai sīks piemērs, kā īstenot reģionālo reformu.”


Saeimā nevarēs izvairīties no balsojuma par reģionālo reformu. No 119 pašvaldībām 58 vairs neatbilst novadu kritērijiem – tajās ir mazāk par 4000 iedzīvotājiem. Vai būsiet tik drosmīgi, lai balsotu par novadu apvienošanu?

R.K.: „Katram sava identitāte ir tuva – to varam redzēt, piemēram, suitu novadā. Bet nākamais plānošanas periods būs atkarīgs no platības un iedzīvotāju skaita. Diemžēl būs noteikti arī citi izmēri. Bet tēma ir ļoti jutīga – tas ir komunikācijas jautājums.”

J.J.: „Ir absolūti nepieņemami, ka par reģionālo reformu spriež Rīgā, nosakot, kā dzīvot cilvēkiem laukos. Lielākais finansējums no ES fondiem tiek atdots lielajām pilsētām. Rīga gatava tērēt deviņus miljonus vienai mobilajai aplikācijai, lai atrastu brīvu vietu Rīgas satiksmes autostāvvietās. Bet Krāslavā viena uzņēmēja, kura nodarbina 200 cilvēku, nevar saņemt atbalstu. Ir viegli likvidēt, samazināt novadus, kuros maz cilvēku. Tāpat kā ar skolām. Bet jāstrādā pie tā, lai cilvēki atgrieztos.”

N.K.
: „Neviena reforma nedrīkst notikt reformas pēc. Joprojām nav reģionālās politikas, nav politikas, kas atbilst jaunajām Eiropas prasībām līdzekļu apgūšanai 2020. gadā. Mums jābūt drosmīgiem pateikt, kāda būs Latvija. Ja dzirdu, ka Latvija ir pilsēta ar parku, man sāp sirds. Pirmais uzdevums jaunajā sasaukumā būs reģionālās politikas izstrāde. Mēs iestājamies pret balsošanu tikai ciparu dēļ. Galvenais ir ļaut cilvēkiem pašiem lemt, kā dzīvot. Bet vai kolēģi tiešām var nosaukt kādu pašvaldību, kura savas funkcijas neizpilda?”

U.L.
: „Ja cilvēkiem normāli izskaidro – saprotami, ar cipariem pierāda, ka novads nav spējīgs sevi uzturēt, tad arī iedzīvotāji ieklausīsies, bet deputātiem nav, no kā baidīties.”

Ēriks Pucens
: „Novadu patiešām ir par daudz. Kurzemē tas nav tik izteikti, bet Latgalē un Vidzemē gan.”

A.G.
: „Mūsuprāt, pašvaldībās modelī 21 plus deviņi nav ne par lielu, ne par mazu, lai nodrošinātu attīstību. Virkne mazo pašvaldību jau tagad nevar piedalīties konkursos uz Eiropas projektiem, pat nespēj uzturēt ikdienas servisus un dienestus, piemēram, civilās aizsardzības, ugunsdzēsēju, tādēļ spiesti apvienoties ar centriem. Man pietiks drosmes un argumentu ar mazajām pašvaldībām runāt par apvienošanos.”




KURZEMNIEKA LASĪTĀJU JAUTĀJUMI


Vai jūsu partija slēgs vienošanos ar Saskaņu?

R.K.: „Nē.”

J.J.
: „Ar pretvalstiskiem spēkiem vienošanos neslēgsim un arī nesadarbosimies.”

N.K.
: „Mums ir lēmums nesadarboties ar Saskaņu un Latvijas Krievu savienību.”

U.L.
: „Tas ir vēsturiski nemainīgais lēmums – nē.”

A.Z.
: „Mēs nemīlam Saskaņu, mums nav ar to nekādas slepenās vienošanās. Mēs nemīlam NA, JKP, mums nav vienošanās – tie visi ir mūsu politiskie konkurenti. Bet sarkanā līnija nevienu nepadara bagātu un neizārstē. Tāpēc gribam runāt nevis par tām, bet par veselību, valsts pārvaldi, izglītību.”

A.G.
: „Nē. Arī šobrīd neesam. Piemēram, par latviešu valodu Latvijas skolās mums bija pilnīgi pretējs balsojums.”


Pastāstiet, kā lai es, bērnudārza audzinātāja, un mani bērni izdzīvojam ar 430 eiro algu?
R.K.: „Visiem gribas lielākas algas, bet kāpums no nekā nevar rasties. Taču plānots ir. Tas noteikti ir neapliekamais minimums un lielāks atbalsts ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī palielināta atlīdzība audžuģimenēm, ģimenēm ar adoptētiem bērniem, palielināti uzturlīdzekļi, paplašināts atbalsts mājokļa iegādei. Kopā tas koferītis nemaz nav tik mazs.”

J.J.
: „Gandrīz visā pasaulē alga līdz 500 eiro netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli – tas atstāj vairāk naudas maciņā. Esam paredzējuši palielināt atbalstu par bērniem: par pirmo – 50 eiro, par nākamo – 100, par trešo – 150. Vēl esam paredzējuši, ka par saprātīga izmēra primāro mājokli nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.”

N.K.
: „Tas ir neapliekamā minimuma jautājums, kopīgā nodokļu politika. Pieprasītiem speciālistiem ārpus Rīgas algas koeficientam jābūt tādam, lai viņi paliek, strādā un var normāli dzīvot.”

U.L.
: „Iepriekš neesmu dzirdējis atbildi, nezinu, vai arī es tādu sniegšu. Tas, ka algas jāpaaugstina, un ne tikai bērnudārza audzinātājām, ir pilnīgi skaidrs.”

Ē.P.
: „Arī Kuldīgā, tāpat kā Mārupē, bērnudārza audzinātājām par to pašu darbu jāsaņem vienlīdzīgs atalgojums.”

A.G.
: „Paredzēts skolotāju algas palielināt. Ir arī citi atbalsta mehānismi reģionos.”


Vai, jūsuprāt, Latvijā visi ir vienlīdzīgi: nelatvieši, seksuālās minoritātes, musulmaņi, invalīdi u.c.? Vai jūsu partija iestāsies par vienlīdzību?

R.K.: „Neesmu piedzīvojusi nevienu konkrētu nevienlīdzības gadījumu. Nevaru komentēt.”

J.J.: „Nekad nebūs tā, ka cilvēki būs vienlīdzīgi. Ja runājam par minoritātēm, saprotam, ka cilvēki ir dažādi. Jautājums, vai netiek ierobežotas viņu izvēles tiesības. Jābūt cieņpilnai attieksmei vienam pret otru, ar to vienkārši jādzīvo, tas ir normāls sabiedrības process.”

N.K.: „Pati svarīgākā ir mūsu attieksme – tas, kā ikdienā izturamies pret kādu minoritāti. Bet izejas punkts visiem ir vienāds.”

U.L.: „Ja runājam par pilsoņiem, no likuma viedokļa visi esam vienlīdzīgi. Par sabiedrības attieksmi var diskutēt.”

Ē.P.: „Vienam pret otru jābūt iecietīgiem, bet arī cilvēkiem ar citādiem uzskatiem nebūtu ar savām nostājām jātraucē apkārtējie.”

A.G.: „Vienīgais veids, kurā vienlīdzība neizpaužas, ir samaksa lielpilsētā un laukos. Tādēļ mūsu partiju apvienība iestājas par jaunajiem ārstiem – profesiju sarakstā tā būtu sarkanā profesija. Uzskatām, ka visos veidos jāsubsidē speciālisti reģionos. Esam par policentrisku valsts attīstību pēc holandiešu modeļa.”




DISKUSIJAS KLAUSĪTĀJU JAUTĀJUMI


Vai atbalstāt Saeimas deputātu skaita samazināšanu? Vai esat gatavi par to rosināt izmaiņas Satversmē?

A.G.: „Ļoti atbalstu tāpēc, ka mums nav plurālās vēlēšanu sistēmas.”

Ē.P.: „Mēs atbalstām, jo arī iedzīvotāju skaits samazinājies. Bet, lai par to lemtu, būtu jānotur referendums.”

U.L.: „Cilvēku kļūst mazāk, tādēļ atbalstām.”

N.K.: „Es šo ķēdīti pārraušu un teikšu nē. Pirmkārt, mazāku skaitu deputātu oligarhiem ir vieglāk ietekmēt. Otrkārt, ap 400 000 latviešu ir ārvalstīs, un visi ceram, ka viņi atgriezīsies. Salīdzinot ar Eiropas valstīm, mūsu 100 deputāti ir proporcionāli pareizs skaits attiecībā pret iedzīvotājiem.”

J.J.: „Mūsu programmā daudz runāts par valsts pārvaldes samazināšanu, tajā skaitā par ministriju skaita samazināšanu no 13 līdz astoņām. Uzskatām, ka jāmazina arī deputātu skaits.”

R.K.: „Valsts pārvaldes optimizācija ir aktuāla, bet deputāti lai paliek tik, cik ir, lai būtu lielāka pārstāvība.”


Vai normāli, ka vēlēšanās startē bezdarbnieki? Kā viņi sakārtos valsti, ja nav sakārtojuši savu dzīvi?

R.K.: „Varbūt šis amats būs tas, kurā viņš sevi pierādīs.”

J.J.: „Svarīgi saprast, kā šis cilvēks par bezdarbnieku kļuvis. Tā ir sabiedrības izvēle – vai ejam un ar savu balsi atbalstām. Ja uzzinām, ka viņš varēs mūsu intereses pārstāvēt vislabāk, tā ir mūsu līdzatbildība, šo personu ievēlot.”

N.K.: „Jā, tas ir normāli, jo jebkuram ir tiesības būt izvirzītam, ņemot vērā nosacījumus, kas ļauj startēt.”

U.L.: „Pirms brīža bija jautājums par vienlīdzību. Šajā gadījumā neredzu nekādus ierobežojumus.”

Ē.P.: „Katram ir tiesības kandidēt uz darbu Saeimā.”

A.G.: „Protams, tas ir demokrātiskas valsts princips.”


Ko piedāvājat OIK problēmas risināšanā?

N.K.: „LRA ir pirmā, kas no tribīnes pacēla šo sarežģīto jautājumu. OIK jāmazina, termiņš – vismaz trīs gadi, bet ne ar tādām metodēm, kas uzliek papildu slogu. Latvenergo skandāls, kas tagad attīstās, parādīs, kam vēl mēs maksājam.”

A.G.: „Mūsu ekonomikas ministrs Ašeradena kungs izveidoja komisiju, lai OIK likvidētu. No visām partijām Saeimā pārstāvētajām bija ministri, kuri dažādos laikos šim jautājumam pieslēgušies. Bet šobrīd mūsu, Jaunās Vienotības, ministrs to aptur. Trīs gados iedzīvotājiem būs līdz 30% ietaupījums.”

J.J.: „JKP jau gadu to aktualizē, norādot, ka šī ir valsts līmeņa afēra, kuras rezultātā OIK tiek iekasēta nepamatoti. Esam vērsušies Eiropas Komisijā, lai lūgtu viedokli, vai nodoklis netika ieviests pretēji principiem, pēc kādiem to vispār varēja izdarīt. Neviens, kurš ilgstoši barojies no OIK, nespēj pieņemt kardinālus lēmumus, jo bijuši finansiāli atkarīgi. Risinājuma nav ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA. Mēs redzam, ka OIK jau nākamgad var samazināt par 50%, bet trīs gados likvidēt vispār. Esam gatavi ieviest nodokli OIK saņēmējiem, lai nauda atgrieztos valsts budžetā.”

Ē.P.: „Arī KPV LV ir par šī maksājuma likvidēšanu. Eiropas Komisija sniegusi atzinumu, ka šis maksājums ieviests nepamatoti. Partijas biedrs Didzis Šmits ir publicējis dokumentus.”

N.K.: „Nav tiesa. Tāds lēmums nav pieņemts. Visu sarežģī tas, ka mums jāievēro saistības. Patiesībā visapjomīgāko darbu paveicis Ivars Zariņš – te nu jāpiemin Saskaņa.”


Vai paredzat izmaiņas nodokļos hobija biznesam: mūziķiem, amatniekiem u.c.?

J.J.: „Gribam nodokļu politiku maksimāli vienkāršot. Jo vienkāršāk nodoklis definēts, jo vieglāk to varēs attiecināt uz hobija biznesu. Risinājums ir patenta maksas ieviešana.”


Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli?

N.K.: „Par vienīgo mājokli tas nebūtu jāmaksā.”

Ē.P.: „Nevaram solīt, ka šo nodokli uzreiz varētu atlaist visiem. Pensionāri ir vismazāk aizsargātā grupa – viņiem būs.”



Jautājums ZZS un JV

Sacensībām Ghetto Basket Ventspils Challenger šovasar piešķirti 48 000 eiro no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem. Lēmumu parakstījis premjers Kučinskis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis (Vienotība). Vai, jūsuprāt, šis ir neparedzēts gadījums?

A.G.: „Par to lēma Šadurskis un Kučinskis – viņiem bija tiesības tā rīkoties. Konkrētas definīcijas nav. Tā ir amatpersonu kompetence. Kā kuldīdznieks es arī būtu pret.”

R.K.: „Neesmu informēta.”

N.K.: „Līdzīgs neparedzēts gadījums pārsteidza nesen. NRA tikai no preses uzzināja, cik tērēts pāvesta vizītei – 800 000. Par šādu summu noteikti bija jālemj deputātiem. Bet tā ir privilēģija, ko izmanto koalīcijas partijas. Vajadzēja godīgi pateikt, kur aiziet mūsu nauda.”

J.J.: „Tas ir absurds. Lielākā problēma, ka neparedzētie gadījumi nav skaidri definēti, tādēļ arī paredzamie tādos pārvēršas.”


Jautājums tiem, kuri bijuši vai ir uzņēmēji un devuši citiem darbu. Kādu algu maksājat? Vai bija arī aploksnē?

J.J.: „Man ir mikrouzņēmums, tajā strādā pieci cilvēki, visi saņem maksimāli pieļaujamo algu, visi nodokļi ir samaksāti.”

U.L.: „Uzņēmumā, kurā esmu līdzīpašnieks, pats esmu pakalpojumu sniedzējs.”

Ē.P.: „Darbojos lauksaimniecībā. Esmu nodarbinājis sezonas strādniekus. Kad viņi izskaitļo, cik būs jāsamaksā nodokļos, izsaka vēlmi, lai maksāju uz rokas. Protams, ar tādiem sastrādāties nevaru. Viņi paši sevi pakļauj sociālajam riskam.”

A.G.: „Vadu nevalstisko organizāciju, kurai ir grāmatvede. Viss ir legāli.”


Iedzīvotājiem ir zema uzticība valsts pārvaldei un arī pilsoniskā aktivitāte. Cik tas apdraud valsts neatkarību un demokrātiju? Kuram problēma jārisina: sabiedrībai vai valsts līderiem?

A.G.: „Pilsoniskā sabiedrība pārsvarā pārstāv nevalstisko sektoru. NVO vairāk jādod iespējas, rīcība un līdzekļi. Mēs ierosinām nevalstiskajam sektoram novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Prestiža celšana ir ekonomisks un patriotisma jautājums. Tie ir skolām novirzīti līdzekļi.”

J.J.: „Ar līdzekļu novirzīšanu nepietiks. NVO nepietiekami tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanā. Jo vairāk tās būs iesaistītas, jo vairāk arī līdzatbildība būs sadalīta.”

N.K.: „Jā, uzticībā varai ir krīze. Tāpēc, ka vairāk nekā 20 gadu netiek pildīti solījumi – esam atkāpušies no daudziem principiem. Latvija ir brīva, tomēr mums ir sasietas rokas atkarībā no finansētājiem. Dziļā uzticības krīze apdraud drošību. Kamēr iedzīvotāju acīs parlaments un citas institūcijas nebūs vērtība, būs grūti abām pusēm. Jāatrod kopīgs ceļš.”

R.K.: „Ja būs lielāka tautas līdzdalība un līdzatbildība, būs arī sadarbība.”


Vai daudzpartiju sistēma ir efektīvāka par trīs četru partiju sistēmu, kāda ir attīstītās valstīs?

N.K.: „Šī nav daudzpartiju sistēma, bet demokrātijas pazīme, ka spējam būt dažādi. Kāpēc nespējam vienoties, tas ir būtiski. Arī politikā ir svarīgs vērtību jautājums.”

J.J.: „Problēma nav partiju skaitā, bet tajā, ka Latvijā politiskajā dzīvē iesaistīts tikai 1% iedzīvotāju. Sabiedrībai jāiesaistās vairāk.”



Jautājumi KPV LV

Ja zāles varēs nopirkt jebkur, ko darīs farmaceiti? Vai tās varēs pirkt arī nepilngadīgie?

Ē.P.: „Runa ir par bezrecepšu zālēm, kādas daudzviet Eiropā jau var iegādāties benzīntankos un veikalos. Farmaceiti darbu nezaudēs un varēs turpināt tirgot recepšu medikamentus. Enerģijas dzērienus, ko arī var nopirkt veikalos, nepilngadīgajiem nepārdod. Tā pārdevējiem būs jāskatās, lai nepilngadīgie nepērk arī zāles.”


Kādas lielākās pārmaiņas grasās ieviest jūsu partija?

Ē.P.: „Programmā ir 13 darbu, kurus patiešām varam paveikt. Pirmais mērķis ir likvidēt Koalīcijas padomi, kurā joprojām strādā cilvēki, kurus tauta nav ievēlējusi.”


Ko darīsiet ar komunistiem?

Ē.P.: „Viņiem jāiet pensijā, Saeimā viņiem nav, ko darīt.”

Replika no zāles: „Kas būtu bijis, ja 1990. gada 4. maijā komunisti nebūtu nobalsojuši par neatkarību? Kas būtu, ja Baltijas ceļā nestāvētu partijnieki, pionieri, komjaunieši?”

N.K.: „Nevar pār vienu kārti sviest visus komunistus. Arvīds Ulme 1989. gada 14. jūnijā mani un kursabiedrus aizveda pie Brīvības pieminekļa ar pirmajiem Latvijas karogiem.”

J.J.: „Ir pagājuši 28 gadi, lustrācijai bija jānotiek jau 90. gadu sākumā. Zinām, ka čekas maisi ir nepilnīgi – daļa arhīva atrodas Maskavā. Jābūt vēsturnieku vērtējumam par katra cilvēka iesaisti, jo ir arī tādi, kuri valstij kaitējumu nenodarīja.”



Jautājums ZZS

Vai jums ir plāns, kā apkarot ēnu ekonomiku?

R.K.: „Plāns jau izstāstīts no Finanšu ministrijas. Tas saistīts ar reģistrētām darba vietām, reģistrētām algām.”

J.J.: „Man ir replika. Pēdējie pētījumi rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars palielinās. Ar to var cīnīties, ne tikai apkarojot, bet arī ieviešot saprātīgu nodokļu politiku. Tas veicinātu procesu, ka tie, kuri atrodas pelēkajā sektorā, atgrieztos legālajā ekonomikā.”



Personīgi Rutai Karlovičai

Vai taisnība, ka jums piederošs uzņēmums ir parādā valstij vairāk nekā 10 000 eiro? Uzņēmuma darbība apturēta kopš 2016. gada.

R.K.: „Taisnība. Uzņēmumu izveidojām divatā, es šajā uzņēmējdarbībā biju bez pieredzes. Sadarbībā dziļi vīlos, paliekot parādā valstij. Bet es par to domāju. Ir parāda atmaksas termiņš.”



Jautājums JKP

Kas jums padomā, lai Latvijā uzlabotu infrastruktūru?

J.J.: „Lielā problēma ir tā, ka runājam par veselību, izglītību, atalgojuma paaugstināšanu dažādās nozarēs, bet to var izdarīt tikai tad, ja ir laba uzņēmējdarbības vide. Tādas nav. Gan pašmāju, gan ārvalstu investori baidās investēt tiesiskās vides dēļ. Ir maksātnespējas administratoru problēmas, ilgstošas tiesas problēmas. Pērn Lietuvas pilsēta Kauņa piesaistījusi vairāk investīciju nekā visa Latvija kopā. Tā arī ir atbilde.”



Jautājums NA

Vai jūsu partija plāno lielas pārmaiņas veselības aprūpē? Kādas?

U.L.: „Man par tādām nav zināms.”



Jautājumi LRA

Vai jūtat, ka jāvairo kultūras pasākumi Latvijā?

N.K.: „Par to domāju vislabāko. Uz priekšu! Bet, ja runājam par kultūras vides izveidi, ļoti svarīgas ir nacionālās vērtības un iezīmes, kas ir katrā kultūrvēsturiskajā novadā, – tikai tās mūs padara atšķirīgus un īpašus Eiropā.”


Sabiedriskais transports. Vai braucējam tas nav ļoti dārgs?

N.K.: „Mūsu priekšlikums būtu sabiedrisko transportu atkal nodot plānošanas reģionu pārraudzībā. Tur visi izdevumi bija precīzi un pamatoti izrēķināti. Tagad nekādu uzlabojumu nav.”


Vai nebūtu jāmazina Eiropas diktāts ekonomikā?

N.K.: „Esam apņēmušies saistības, tomēr svarīgi atrast saprātīgu līdzsvaru, kas nepieciešams tautai, un sasaistīt to ar uzstādījumu no Eiropas. Latvieši vienmēr bijuši ļoti centīgi. Vairākas direktīvas vajadzētu realizēt saprātīgi.”


Kvalitatīva, efektīva un visiem pieejama veselības sistēma. Kā to panākt, ja slimnīcas pilnas un ārsti nav pieejami?

N.K.: „Priekšlikums ir valsts finansētu augstskolu beidzējus sasaistīt ar darbu reģionos, lai nauda, kas ieguldīta skološanā, nāk atpakaļ, nevis uzreiz iet uz Angliju. Bet nedrīkstam arī aizkavēt tos, kuri vēlas aizbraukt.”


VIDEOIERAKSTS:



Politiskā diskusija Jautā, pirms balso! tika rīkota projektu konkursā Iesaisties Kurzemē!, ko finansē LR Kultūras ministrija un administrē Kurzemes NVO atbalsta centrs.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Spēļu zāles Kuldīgā
ir pietiekamā daudzumā
vajadzīgas vēl
nodara ļaunumu
ir nekaitīgas
Kurzemnieks Horoskopi