Aizvērt

Ko vēlētājs gaida no Eiropas Parlamenta

2019. gada 25. februārī, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Ko vēlētājs gaida no Eiropas Parlamenta
EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele un "Providus" direktore Iveta Kažoka.
Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlikušas mazāk nekā 100 dienas. Astoņus deputātus no Latvijas ievēlēsim 25. maijā. EP birojs Latvijā 15. februārī ar vairākiem pasākumiem Rīgā tam pievērsa sabiedrības uzmanību, kā arī žurnālistiem prezentēja vēlētāju gaidu pētījumu. Pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika pirms 40 gadiem – 1979. gada 12. jūnijā. Ņemot vērā gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos un politiskos izaicinājumus, šīs būs svarīgākās vēlēšanas EP vēsturē.
PĒTĪJUMS
  • Vēlētāju gaidu pētījums ceturto gadu rīkots tāpēc, lai labāk saprastu, kā cilvēki izjūt EP darbu. Šoreiz tas notika no 28. novembra līdz 5. janvārim.
  • 250 respondentu vidū – dažādas interešu grupas.
  • Pētījums rīkots nevis anketu veidā, bet kā vismaz pusstundu garas intervijas.
  • Par prioritātēm iedzīvotāji nosaukuši: ES nākotni, vidi un klimata pārmaiņas, migrāciju, patērētāju aizsardzību, drošību, sociālo aizsardzību, cilvēktiesības, izaugsmi.
  • Vairākus jautājumus uzdevuši eiroparlamentārieši, kuri ar šīm tēmām strādā EP komitejās. Vēlētājiem jautāts par EP uzdevumiem un lūgti ceļavārdi deputātu kandidātiem.

Providus direktore Iveta Kažoka secina: kopumā iedzīvotāju attieksme pret ES ir optimistiska, un ieguvumu ir vairāk nekā problēmu. Vienlaikus emocionāla pieķeršanās ES netiek izjusta, kā arī ir maza ticamība mūsu valsts iespējai EP kaut ko iespaidot.

EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele: „Mums ir tikai astoņi deputāti, tāpēc uz vēlēšanām jāiet mums visiem un uz Eiropas Parlamentu jāsūta paši labākie. No tā, ko ievēlēsim, atkarīgs tas, kā dzīvosim tuvākos piecus gadus.” Viņa atgādināja rūgto pieredzi, ar ko var beigties vēlēšanu ignorēšana: Anglijā tas ir Brexit, Amerikā – Donalds Tramps.



DROŠĪBA: Latvijā un ES

Cik droši jūtaties terorisma draudu ziņā? 70% Latvijā apdraudējumu nejūt, 24% jūtas daļēji apdraudēti, 5% nejūtas droši.

Tie, kuri jūtas droši, norāda, ka Latvija nav teroristu mērķis. Tas tiek skaidrots ar mazo iedzīvotāju skaitu, valsts izmēru un ģeopolitisko nenozīmīgumu. Vairāki tomēr bažījas par atbildīgo iestāžu spēju šādus draudus novērst. Minēts valsts simtgades salūts Rīgā, kad pūļa plūsma pēc tam netika kontrolēta.

Tikai katrs piektais ES jūtoties droši, nedaudz apdraudēti jūtas 67%, bet 10% – apdraudēti.

Aptaujātie nereti jūtas nedroši, ieraugot bruņotus karavīrus Eiropas pilsētu centrā, stacijā vai lidostā, cenšas distancēties no ļaužu masām un trokšņiem, kas rada diskomfortu. Daži, baidoties no terorisma, apdomā ceļojumu plānus.

Cilvēktiesību pārstāve no Rīgas: „Neviens te nenāks un nebombardēs, jo esam ļoti mazi – ģeopolitiski nenozīmīgs kauliņš, bet domāju, cik ļoti mūsu drošības struktūras tam būtu gatavas. Šķiet, ka nebūtu, jo mums nav pieredzes ar tādām lietām. Vienmēr šķiet, ka Latvijā nekas slikts nenotiks.”



DALĪBA EP VĒLĒŠANĀS 25. MAIJĀ

Ja kaimiņš, radinieks vai kolēģis vaicātu, kāpēc vispār jāiet balsot, ko jūs atbildētu? Aptaujātie norāda uz pilsoņa pienākumu, iespēju paust viedokli un veidot nākotni, uz to, ka arī vienai balsij ir svars. Nebalsojot nav tiesību čīkstēt par politiku vai pārmaiņu trūkumu. Minēts, ka zema aktivitāte rada risku tikt ievēlētiem krieviem vai kreisajiem kandidātiem. Vairums atzīst, ka dalība vēlēšanās ir demokrātijai būtiska. Pavīd mudinājumi atcerēties PSRS laiku vēlēšanu sistēmu un demokrātiju novērtēt. Biežākie zemās aktivitātes iemesli: netic, ka kaut kas mainīsies; neredz EP deputātu darba jēgu; atmetuši cerību, ka var būt labāk, viss ir pilnīgi vienalga; uzskata, ka balsij nav nozīmes; politiķi nepilda solījumus; trūkst izsmeļošas informācijas par vēlēšanām; ārzemēs tālu līdz iecirknim; laukos vēlētāju vairs nav; par kandidātiem nav informācijas, tikai reklāmas, kas nav objektīvas; nav e-vēlēšanu. Minēta arī pasivitāte, zema izglītība, nabadzība, kas liek domāt par izdzīvošanu; nav piederības ES; ģimenē neieaudzina pienākumu balsot; maijā pirmajās siltajās brīvdienās jābrauc uz laukiem un jārušinās dārzā.

Jauniete no Latgales, strādā tūrismā: „Saņemies un ej uz vēlēšanām! Vienīgais attaisnojums varētu būt kāzas vai bēres.”



SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA: darba un privātās dzīves līdzsvars

Lai gan šī joma pārsvarā ir katras valsts ziņā, EP gadu gaitā pievērsies arī tai. Latvijā, salīdzinot ar vecajām dalībvalstīm, tikai 17% jūtas pilnībā sociāli aizsargāti, 41% – daļēji, bet 34% tādi nejūtas. Drošāk jūtas valsts darbā strādājošie. Par pensiju satraucas pusmūža cilvēki.

Galvenās problēmas: bailes par tuvāku un tālāku nākotni, piemēram, saslims un kļūs darbnespējīgs, izkritīs no aprites, nonāks nabadzības riska grupā; izjūta, ka pensijas nebūs, tā būs ļoti maza vai arī pēkšņi tiks nogriezta; algas lielums, alga aploksnē; mājokļu un pārtikas cenas, kas nav samērojamas ar algu un nozīmē izdzīvošanu, nevis dzīvošanu; dārga medicīna. Daudzi sūdzējās, ka paši vai paziņas ir pārstrādājušies, lai varētu visu samaksāt un nebūtu jāapsver doma no Latvijas aizbraukt. Trešdaļai laika privātajai dzīvei pietiek. Tikpat daudziem līdzsvaru starp darbu un atpūtu izdodas atrast reizēm, pārējiem slodze pārāk liela. Īpaši daudz ar atbildējuši jaunākie.

Daļai darba dēļ nepietiek laika studijām, prasmju apguvei kursos, brīvprātīgajam darbam, pilsoniskajām nodarbēm. Citur minēts, ka privātā dzīve vienmēr nav atkarīga no pienākumu daudzuma, bet gan no prasmes plānot laiku.



VIDE UN KLIMATA PĀRMAIŅAS: paradumu maiņa

Vaicāti, vai cīņa ar plastmasas atkritumiem mainījusi paradumus, ar atbildējusi piektdaļa, daļēji teikuši 38%, bet vairāk nekā trešdaļa tos nav mainījusi.

Paradumu maiņa galvenokārt izpaužas kā atkritumu šķirošana, mazāk tiek lietoti plastmasas trauki un iepirkumu maisiņi, tiek domāts, kā pareizāk rīkoties sadzīves situācijās, piemēram, suņu fekāliju savākšanai izmantot salvetes, nevis maisiņus. Vairāki iepērkas bezatkritumu kustības Zero Waste veikalos, precēm izvēlas ekoloģisku alternatīvu. Tomēr šādi veikali ir dārgi. Viena intervētā atradusi biznesa nišu – savas un draudzeņu izlietotās PET pudeles pārstrādā auskaros.

Problēmas: aizliegumi nedarbojas, jo ātri var pielāgoties un likumu apiet; ir ierobežota iespēja atkritumus šķirot, piedāvātie veidi nav racionāli; daudz plastikāta rada pārtikas veikali, kas piedāvā ēdienu līdzņemšanai; valsts iepirkumos netiek īpaši veicināta atkritumu pārstrāde; netiek runāts, ka tipiski vides piesārņotāji ir arī vienreiz lietojamās plastikāta atslēgas viesnīcās, biļetes autostāvvietās; ir bažas, ka zaļās domāšanas dēļ preces un pakalpojumi var kļūt dārgāki; zaļā domāšana tiek iemācīta teorētiski (skolās, ar publikācijām), bet praktiski to nevar ieviest; bažas, ka plastmasas vietā parādās jauni kaitīgi materiāli.

Rīdzinieks (46–55): „Es neesmu zaļais. Varbūt pēdējos gados piedomāju, ka nevajag ņemt tik daudz tos maisiņus, bet vienalga paņemu. Bet kopumā ideju atbalstu, esmu par zaļāku vidi.”



ES NĀKOTNE: patriotisms un ieguvumi

Patriotisms (atzīme no –5 līdz +5)
ES patriotisms visbiežāk tika vērtēts ar + 2 vai +3, Latvijas – ar +3 un +4, novada – ar +4 un +5. Negatīvi savu attieksmi pret ES novērtējuši 24, pret Latviju – 14, pret novadu vai pilsētu – 11 (pārsvarā rīdzinieki).

Uz negatīvo pusi vērtējums par ES mainītos tad, ja to piemeklētu korupcijas skandāli, palielinātos imigrācija, tiktu ignorētas Latvijas intereses, netiktu pildīti vēlēšanu solījumu. Parādās bailes no kara tuvuma, ES sabrukšanas draudi, vēl kādas valsts aiziešanas risks, ierobežota ceļojumu brīvība, bažas, ka uzplauktu nacionālisms vai populisms, būtu genocīds, rasu naids, izdabāšana Krievijas interesēm utt.

Personīgais ieguvums no Latvijas dalības ES – 6% atbildēja: lai gan lielu to neizjūt, tāds ir viņu bērniem vai paziņām, jo var iesaistīties dažādos projektos.

Galvenie ieguvumi:
  • pieredzes apmaiņas programmas, stipendijas, stažēšanās,
  • ceļošanas brīvība,
  • ES finansējums ēku un ceļu atjaunošanai,
  • atbalsts laukiem,
  • eiro ieviešana,
  • darbs ārzemēs,
  • brīva preču kustība, plašāks klāsts, eksporta un importa iespējas,
  • pasargājums no Krievijas.

Sportists no Rīgas, pēc tautības krievs: „Es neesmu ar procesiem Eiropas Savienībā saistīts tiešā veidā, tāpēc nezinu, vai, dzirdot tās himnu, raudātu. Latvijas himna jau cita lieta!”



PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA: digitālā vide

Trešdaļa atzina, ka nekad nav jutusi apdraudējumu digitālajā vidē, nedaudz mazāk par trešdaļu to jutuši vienreiz, ar 17% tas noticis dažreiz, bet 11% jutuši bieži. Apdraudējums galvenokārt izpaudies kā nevēlamas un krāpniecisks vēstules (piemēram, e-pastā no Nigērijas prinčiem); kā vīrusi; uzlauzts sociālo tīklu vai bankas konts (banka naudu atdevusi); nav saņemta internetā pasūtītā prece; pēc meklējuma vietnē Google sākas agresīvas tematiskās reklāmas u.c. Intervētos satrauc: prasība ievadīt personas kodu vai bankas kartes datus tādās vietnēs, par kurām nav pārliecības; masveida e-pasta vēstuļu izsūtītāji; nedrošība par e-maksājumiem; uzmācīgi zvanītāji, kuri ieguvuši personas datus; interneta pārrāvumi kā terorisma forma un tā ietekme uz sabiedrības/ pilsētas dzīvi.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Aptauja
Spēļu zāles Kuldīgā
ir pietiekamā daudzumā
vajadzīgas vēl
nodara ļaunumu
ir nekaitīgas
Kurzemnieks Horoskopi