Laikraksts Kurzemnieks

„Cilvēkam, kas strādā Eiropas Parlamentā, jāpārstāv sava valsts, bet jāsaredz arī pasaules globālās problēmas, kuras Eiropas Parlaments var palīdzēt risināt,” uzskata Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde, kura Eiropas Parlamenta vēlēšanās startē no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

Tā Eiropas Parlamenta (EP) noslēdzošajās debatēs Strasbūrā par strīdu risināšanu mūsdienu Eiropā izteicās Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”).

„Mums svarīgi atjaunot līdzsvaru un to latvieša kodu, kas vairāk strādā, mazāk runā. Tādam politiskam spēkam jābūt pārstāvētam ne tikai pašvaldībās, kur mums liels svars, bet arī nacionālajā un Eiropas līmenī,” uzskata bijusī finanšu ministre, 13. Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola, kura Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības.

„„Saskaņa” nedala cilvēkus krievos un latviešos atšķirībā no Latvijas Krievu savienības, kurai centrā ir krievu cilvēks un viņa tiesības, un Nacionālās apvienības, kurai centrā ir latviešu cilvēks,” atzīst ventspilnieks Aleksejs Medvedevs, kurš uz EP vēlēšanām kandidē no sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kāpēc tās svarīgas? „Kurzemnieks” sāk rakstu ciklu un iepazīstinās ar dažādu partiju kandidātiem. 22. marta laikrakstā intervija ar Sandru Kalnieti („Jaunā Vienotība”).

„Ja esam godīgi, jāatzīst, ka 28 gados Latvija mainījusies neticami – diena pret nakti. Daudz kas darbojas ļoti labi. Bet mēs esam latvieši un gribam, lai labi darbojas viss. Šīs valdības uzdevums ir sakārtot atsevišķas sistēmas,” saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Laikā, kad pēc pašvaldību vēlēšanām pagājuši teju divi gadi, Kuldīgas novada domes un partijas "Kuldīgas novadam" vadītāja Inga Bērziņa partijas biedriem atskaitījās par padarīto un turpmāko rīcību solījumu izpildē.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdis Arnis Cimdars mudina jau laikus izvērtēt iespējas piedalīties EP vēlēšanās un stāsta, kas jāņem vērā.

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlikušas mazāk nekā 100 dienas. Astoņus deputātus no Latvijas ievēlēsim 25. maijā. EP birojs Latvijā 15. februārī ar vairākiem pasākumiem Rīgā tam pievērsa sabiedrības uzmanību, kā arī žurnālistiem prezentēja vēlētāju gaidu pētījumu. Pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika pirms 40 gadiem – 1979. gada 12. jūnijā. Ņemot vērā gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos un politiskos izaicinājumus, šīs būs svarīgākās vēlēšanas EP vēsturē.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres rīkotā konkursa dalībnieki, kuri bija pareizi atrisinājuši pa krustvārdu mīklai, pulcējās "Kurzemnieka" redakcijā un varēja gan tikties ar pašu politiķi, gan noskaidrot, kuri divi brauks pavasarī uz Briseli, uz EP. Un izlozētas tika Aija Kņaze un Maija Viļuma.

Nākamgad 25. maijā Latvijas pārstāvji kandidēs uz Eiropas Parlamentu (EP), un mums atkal būs jābalso. Līdz tam vēl seši mēneši. Tomēr nupat atklātā interneta vietne Šoreizesbalsošu.eu sniedz iespēju sagatavoties tā, lai nav šaubu, vai šajā notikumā piedalīties, un tad izvēlēties nevis impulsīvi, bet pamatoti.

Noslēgušās 13. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) darbu vēl turpina. Taču provizoriskie rezultāti rāda, ka gaidāmas pārmaiņas un ka grūti būs vienoties par turpmāko darbu un amatiem. "Saskaņa" ieguvusi 23 mandātus, taču "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) zaudējusi daudzas savas vietas parlamentā. Jaunievēlētie politiskie spēki savukārt ir stipri līdzīgās pozīcijās, vēlētāju balsis sadalījušās starp Jauno konservatīvo partiju (JKP), "Attīstībai/Par!" un "KPV LV".