Aizvērt

Pirmie drukātie laikraksti

2020. gada 8. janvārī, 11:16
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Pirmie drukātie laikraksti
1909. gada 9. janvārī Kuldīgā iznāca pirmais nedēļas laikraksts "Kuldīgas Vēstnesis", ko pēc diviem gadiem nomainīja "Kurzemnieks". (Pirmais nosaukums bijis pārāk lokāls, jo laikraksts bija izplatīts gandrīz visā Kurzemē.) Gan to, gan arī pārējos līdz 1940. gadam Kuldīgā iznākušos laikrakstus iespieda Nikolaja Jevlampjeva tipogrāfija.
Pirmajos laikrakstos varam lasīt: „Kuldīgas Vēstnesis, turēdamies stingri bezpartejiskā un progresīvā virzienā, centīsies visiem spēkiem kalpot mūsu tautas plašo aprindu vajadzībām un labklājībai.”

Redakcija atradās Kuldīgā, Kalna ielā 2, bet ekspedīcija – Policijas ielā 5, kur bija Jevlampjeva drukātava. Abonēšanas maksa bez piesūtīšanas un izdalīšanas vietās – divi rubļi gadā.





NO VIETĒJĀM LĪDZ ĀRZEMJU ZIŅĀM

Latvija tolaik atradās Krievijas impērijā, un avīzē līdztekus vietējām ziņām bija oficiālās Krievijas Valsts domes ziņas un pieņemtie likumi, kas ietekmēja arī Kurzemes guberņas dzīvi. Rubrikā No citām Krievijas pusēm tika stāstīts par notikumiem dažādās Krievijas pilsētās. Tur varēja būt ziņas no Pēterburgas, Harkovas, Kedaiņiem, Kišiņevas, Helsinkiem – ģeogrāfija bija ļoti plaša. Atsevišķās rubrikās – Baltijas, iekšzemes un Kuldīgas ziņas. Plašs bija ārzemju notikumu apskats, piemēram, aprakstīta laupīšana Totenhemā, Anglijā, vai zemestrīce Itālijā.

Reklāmās varēja lasīt: „Joh.S.Reinholda pārtikas preču veikals Kuldīgā piedāvā iekš un ārzemes vīnus, dažādus smalkus šnabus, pomeranci, ķimeli, balzamu, konjaku, rumu un daudz citus.” Pie reklāmām drukātas dažādu biedrību darbības atskaites un paziņojumi par pilnsapulcēm. Piemēram, Kuldīgas sadraudzības un lauksaimniecības biedrību krāj-aizdevu sabiedrības bilance vai Kuldīgas lauksaimniecības sabiedrības pilnsapulces dienas kārtība. Divās valodās – krievu un latviešu – nodrukāts pilsētas valdes paziņojums, ka saistībā ar holēras epidēmijas turpināšanos un slimības uzliesmojuma iespējamību Kuldīgas pilsētas slimnīcā atvērta īpaša nodaļa slimnieku izolācijai. Stingri tiek piekodināts par katru aizdomīgu gadījumu ziņot. Avīzē tiek publicēti padomi zemniekiem, kā saimniekot atbilstoši jaunākajām tendencēm pasaulē, apraksti par jaunām lauksaimniekošanas metodēm un par dažādām lopu slimībām, piemēram, zirgu galvas ienāšiem u.c.

Avīze tika izplatīta veikalos u.c. iestādēs: četrās grāmatu pārdotavās, Kuldīgas sadraudzīgajā biedrībā pie ekonoma Dzeiša, Pēterburgas viesnīcā uz Jelgavas un Skrundas ielas stūra, Rubuļa kunga veikalā blakus skolotāju semināram un arī Hartmankunga alus bodē Jelgavas ielā.



ARĪ DZEJA UN STĀSTI

1909. gada oktobrī Kuldīgas Vēstnesī rakstīts, ko tad lasītājiem būs iespēja lasīt nākamajā gadā. Solīts, ka tiem, kuri pasūtinās avīzi jau oktobrī, decembra avīzes būs bez maksas. Tiek solīts īpašs literārs pielikums, sevišķa vērība tikšot piegriezta lauksaimniecībai, tiesību un taisnības pamatiem. Kuldīgas Vēstnesi varēja pasūtināt arī uz ārzemēm, tas maksāja 3 rubļus un 50 kapeikas gadā.

Sākot ar 1909. gada septembri laikrakstam bija literārs pielikums, kurā tika publicēti lasītāju iesūtīti dzejoļi un garie stāsti turpinājumos, piemēram, Boborkina Ipolita dzīve, Elizabetas Šonas Baltā verdzene vai nelieli rakstiņi par rakstniecību un mākslu, piemēram, par pirmo Viskrievijas mākslas izstādi Londonā.

1910. gada nogalē Kuldīgas Vēstnesī reklāma, ka šo avīzi izdala, pieņem pastellējumus un sludinājumus Aizputē, Sabilē, Saldū, Skrundā, Talsos, Tukumā, Ventspilī, Piltenē, Rendā un Kabilē.

1910. gada 3. decembrī Kuldīgas Vēstnesī reklāma, ka atklāta parakstīšanās uz 1911. gadu uz politisku, sabiedrisku un literārisku laikrakstu Kurzemnieks. Redaktors – A.Gruzītis, īpašnieks un izdevējs – N.Jevlampjevs. Teikts, ka jauns laikraksts Kurzemnieks uzsāks savu gaitu jau 10. decembrī 1910. gadā un iznāks Kuldīgā reizi nedēļā piektdienās: „Abonenti, kas jau tagad pastellēs Kurzemnieku 1911. gadam, dabūs bez sevišķas piemaksas Kuldīgas Vēstneša numurus.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:

Lūdzu autorizējies, lai komentētu.